vai kāds kādreiz ir bijis dzivnieku patversmē brīvprātīgais?

gribu pamēģināt, bet palasot drošības noteikumus sanāk ka tie dzivnieciņi ir bīstami un šausmīg atbildīgs darbs!!
tādēļ gribēju pajautāt kā tad īsti ir?:)

Poti jātaisa un tā laikam 10ls maksāja, ja nemaldos.

nu, pāspīlējumi ir jebkuros drošības noteikumos, nav tā, ka tie dzīvnieki ir monstri, kuru vienīgais mērķis ir skost Tevi, vai kā savādāk nodarīt Tev pāri. [tad jau nemaz netiktu meklētas viņiem otrās mājas, bet viņi tiktu iemidzināti] Tomēr jāņem vērā, ka dzīvnieki tur nokļūst ne jau no labas dzīves un var gadīties visādi, tapēc arī ir jātaisa tā pote and stuff, bet jā atbildīgs gan jo arī tur dzīvnieki pieķeras pie saviem kopējiem

es biju kā apmeklētajs kursa darba sakarā, kā arī pazīstu cilvēkus, kas tur brīvprātīgi darobjas. Nekas bīstams gan neizskatījās. visi tie sunīši bija tik izmisushi pēc mīlestības, ka aiz laimes nezināja kur likties, nevis sapnoja kaa mani sakost. man liekas, ka vairaak tur ir nepiecieshama psihologjiskaa gataviiba, lai iztureetu to nolemtiibas sajuutu. kad pusakla suneniite tev nopeedo kedinjas un visu celju maajup skaties uz tiem peedinju nospiedumiem un meegjini sev iegalvot, ka tev nav kur to suniiti likt, lai kaa gribeetos aiziet atpakalj un panjemt vinju pie sevis..
par to kaa tur iefiireeties- varu noskaidrot, ja vajag. domaaju, ka iipashas prasiibas nevareetu buut, ja nu vieniigi tieshaam taa pote.

kampy, nju vēl mīlīgāk laikam ka nevarēi uzrakstīt!? es ļoti labi saprotu kā tas ir kad tie mazuļi raugās ar savām skumjajām acstiņām virsū un nezini kur likties... man vienmēr gribas kādu plīkšķu vīkšķi stiept mājās kad vien kāds piedāvā!!

Biju brīvprātīgā Juglas dzīvnieku patversmē, kad man bija kādi 12/13 gadi. Cik atceros, tad toreiz nekādi noteikumi mums netika stāstīti, bet pieņemu, ka lietas šo gadu laikā ir mainījušās. :)
Protams, ka tas ir šausmīgi atbildīgs darbs. Nevarēsi visu laiku tikai ar smukākajiem un mīļākajiem sunīšiem spēlēties un glaudīt viņus. Berzīsi un tīrīsi būrus, vedīsi MILZEŅUS pastaigāties, baidīsies no niknajiem suņiem, rūkšanas, riešanas, bēdāsies par netīrajām, saplēstajām drēbēm (vopsh, ņem līdzi maiņas drēbes un apavus) un suņu smaku matos.

Tomēr, tas ir tā vērts. Ir gan morāli grūti, kā Kampy teica, bet tas ir tā vērts.

Es reiz biju suns :)

es esmu bijusi brīvprātīgā sava pagalma patversmē. pa saldējuma naudu nopirku nocenotos cīsiņus un baroju visas dzīvās, izmestās, noklīdušās radības, kas mani pazina jau pa gabalu un vienmēr gaidīja cīsiņu. Glābu aklus, tārpainus kaķēnus no jūras skolas, šķūnītī bija vesels zoodārzs ar slimiem, blusainiem kaķiem un suņiem, bet tādas neertības pamnīja tikai mana mamma, kas protams nebija ar mieru šādai lapdarībai. es nezinu, bet ir tik laba sajūa, kad kādam, citu prāt
zemākstāvošam, vari palīdzēt un kā paldies saņemt uzticīgu acu skatienu, kas biežie vien pelēku cilvēku vārdiem tiek tulkots : "Kad tu atnāksi atkal ar cīsiņu?" , ko arī nevar noliegt, bet ar bērnišķīgu pārliecību vienmēr esmu ticējusi, ka tas ir " paldies, rīt gaidīsim atkal ". Un vai tad nav labi, ja kāds tevi rīt gaida atkal?
Mamma mani sauca par suņu tanti un kaimiņi bārās par ņaudošiem kaķiem pie loga, līdz kādu dienu visa saime pazuda. Pāris dzīvībām atradu mājas, vienmēr uzmācoties cilvēkiem : "nevajag sunīti?"

Patversmē labprāt strādātu (strādāšu), bet pašlaik tas nav dažādu asptākļu dēļ, iespējams.

es laikam vispār sāku runāt ne pa tēmu (nu tiem noteikumiem), bet jebkurā gadījumā dzīvnieks (ja vien nav morāli traumēts, sists un neizjūt totālu riebumu pret cilvēkiem) zina, kad viņa vēl labu, protams daudzreiz instinkts - baidīties, nostrādā pirmais.

nezinu vai īstenībā es varētu strādāt tādā vietā, pārāk mīkstsirdīga esmu....

tava mīkstirdība tikai vairo cietēju skaitu, lai cik nepatīkami tas arī neizklausītos...

Dabiskais atbirums, ir dabiskais atbirums, bet es runāju par nedabisko cilvēku idiotismu (kas nemaz nav tik nedabisks), ka nevar parūpēties par dzīvnieku un tā vietā, lai atrastu jaunas mājas vai kaut vai aizvest humāni nopotēt, izmet uz ielas, lai sapūst.

Jā, varbūt ari vajadzēja, lai tie kaķēni nomirst, bet tad es biju bērns un to nesapratu, bet mājas daudziem arī atradu, tā kā nevarētu viss teikt, ka mīkstsirdība būtu bijusi slikts apstāklis.
Mīkstirdība patversmes darbā cietēju skaitu nevairo, tikai dod kaut nedaudz mīlestības pamestajiem dzīvniekiem.

P.s. būtu jauki, ja kādreiz savu apgalvojumu pamatotu (paskaidrotu).

Ir jācīnās ar cēloņiem.

nekad neticēšu, ka tā saku, bet pilnīga taisnība rxx- latvijā gan populāri cīnities ar sekām, jo vismaz ir ar ko nodarboties ilglaicīgi.

offtopic

Kāpēc vienmēr daudzi, pirms piekrīt rxx raksta kko tml, kā "nekad neticēšu, ka tā saku...", vai "kā par brīnumu..." utt. utjp.???

Man kkā liekas, ka taisnība viņam ir vismaz 80% gadījumu!

tajos, kur viņš izliekas par baigo prātvederu?

Jā, arī tajos.

Es ļoti gribētu iestāties par brīvprātīgo Juglas dzīvnieku patversmē, bet diemžēl man nav nejausmas kā to izdarīt, vai var tā vienkārši iet uz turieni vai varbūt vajag kaut ko iepriekš saskaņot, es tiešām nezinu. Un vai uz turieni var iet kaut vai katru dienu jebkurā diennakts laikā, vai varbūt tur ir kādi darba laiki... Vai kāds man, lūdzu, varētu palīdzē?

Pazvani viņiem pašiem un pajautā.

man te dzīvojas kaķis, 9-10 mēnešus vecs. atdošu labam cilvēkam. ir kastrēts, viss bumbās. pavisam nopietni.

ir bildes, kad bija pavisam mazs. (tagad protams paaudzies)
http://img227.imageshack.us/img227/6816/suc50002my5.jpg
http://img216.imageshack.us/img216/5736/suc50007xq1.jpg