Neatliekamā ātrā palīdzība.

Heh, šodien notika viens komisks notikums par kuru gribēju jums arī pastāstīt un vēlējos, lai dalaties savā pieredze, bet... šodien notika kkas tāds, kas man lika aizdomāties. Gāju mājās no darba pa Kr. Barona ielu, klasos mūziku, skatos uz ielas viens džeks guļ. paskatījos, izskatījās, ka neelpoja, asiņu arī nebiju, bet nu, ilgi nedomājot izsaucu ātro palīdzību. Nu, operatore kkādas 3x pārprasa adresi. Nu labi, nu tas vēl tā. Gaidu, minūtes 5, 7... aizgāju. Protams, es zinu, ka slikti un tā, bet, man palika skumji pa divām lietām. Pirmais jau nu ir ātrās palīdzības ilgā kavēšanās, kura atbrauca tikai pēc tam, kad biju nogājis 2 kvartālus, tātad, aptuveni minūtes 10 pēc mana zvana uz 112. Bija vēl viens gadījums, ka pie Barona centra viens čalis no krita ar epilepsijas lēkmi un ātriem atbrauca tikai pēc kādām 20 min... Un otrs ir tas, ka, man pagāja garām desmitiem cilvēki, kamēr gaidīju "ātros", un neviens pat neiedomājās izvilkt telefonu un piezvanīt palīdzībai. Atklāti sakot mani tas šokēja. Patiešām šokēja. Nezinu, bet man šis notikums lika aizdomāties, kas būtu, ja ar mani kkas notiktu un neviens pat nepapūlētos izsaukt palīdzību. Protams, varbūt tas nebija nekāds tur krutais biezais ar uzvalku, izkatījās, ka šim cilvēkam tiešām dzīvē neklājās viegli, bet vai tāpēc viņš ir citāds, vai tāpēc nav cilvēks, vai nav pelnījis elementāru palīdzību?

Un vai arī jums ir gadījies līdzīgi un kā jūs rīkotos?

Un vēl viena viela pārdomām par to, kāda iekš Latvijas ir attieksme pret cilvēkiem.

Ir gadījies saskarties ar neizpalīdzību - vienaldzību. Tikai citādā situācijā, kad biju upuris nevis garāmgājējs un lūdzos palīdzību, bet - nekā. Arī lika aizdomāties un saprast to cik atvainojos, bet cilvēki ir pretīgi.

Un patiesībā pieņemu, ka pirmīt biju tāda pati, kā tā daļa sabiedrības un tikai tagad daudz kas ir mainījies un galīgi negribētos, lai vienīgais veids kā to saskatīt būtu iet tam cauri..

hmm..

pieredzes ir bijushas dazjaadas, tachu pasham tik piedziivotais celjsh sliecas knapi zemeslodes divdesmitviena rinjkjojuma garumaa ap sauli. un neesmu peetiijis, kaa shiis attieksmes pret citiem ir gaajushas cauri gadu gadiem [diez kaa to vareetu izdariit] jeb kaut vai kaa tas ir citaas valstiis, kautgan varat paluureet seriaalu [naivi, bet nau nekaa cita ar ko saliidzinaat] "melnaa chuska" galveno teelu, kaa arii daudziem citiem [bet nu labi, tie ir sabiedriibas augshas, tachu cilveeki, IZNJEMOT BOLDRIKU :D :D :D] ..!!! :)

njaa..

agraak, lai izdziivotu pleesaam un eedaam un shodien, principaa.. TIK TIESHAAM PRINCIPAA!!! vai vajadzeetu buut savaadaak? vai tieshaam mees veelamies muusu rasi ievirziit augstaakaa evoluucijas pakaapee? kaukaa jau virziities var uz to, bet paskatoties atpakalj, ko ta dariija tie griekju filozofinji, buda, etc. ... ??? ko? [vai vinji bija gaidiijushi, ka pienaaks taa diena, kad masas vinjus sadzirdees caur graamatu lapaam, meedijiem, nu taadiem muldonjaam kaa es!?!]

paldies par uzmaniibu!

Stāsts ne par "ātrajiem", bet gan -
Vakar, pēcpusdienā pa ofisa logu sekretāre skatījās, kas uz ielas notiek. Sieviete un vīrietis. Sieviete nu kapitāli piedzērusies pilsētas centrā un nu iet uz māju(mums vismaz tā likās) sākumu tam visam neredzēju bet man pietika ar to ko es redzēju - sieviete krita, vīrietis viņu cēla augšā, kratīja purināja un sita, tas viss trakāk nošokēja. Sieviete vairākas reizes krita un tad vienā brīdī viņš viņai ar kāju pa nierēm. Abas novēršamies, jo skats bija briesmīgs un tad sākām meklēt pašvaldības policijas nr., bet tad kad domājām jau tūlītās zvanīsim viņi mierīgi sēdēja parkā uz soliņa tā, ka nekas nebūtu noticis. Brīdī, kad viņa gulēja zemē un viņš tur viņu purunāja garām gāja pietiekoši daudz cilvēki, jo nesen bija vilciens pienācis, un tikai viena sieviete tur kko pajautāja, pārējie vnk vēlējas neko redzēt!

Manā skatījumā princips = slinkums domāt. Tajā aizkavēties noteikti negribētos.

Principa pēc sākās kkāds karš, man liekas, ka tas bija 1. pasaules karš

tie "viirietis" un "sieviete".. vai vinji nau vienk. emo [tiktieshaam emocionaali cilveeki, kuriem katostrafaali ir nepiecieshama citu uzmaniiba, jo gribas injchiigaak novilkt liidz tai savai peedeejai stundinjai]??? un varu sadereet, ka vinji taa ir pashi audzinaati, taapee veelaak arii vienk. seedeeja uz solinja un savaa saprashanaa mieriigi izfishkoja to ieprieksheejo aktu par taadu nelielu domstarpiibu, vinja dabuuja vinja uzmaniibu [jo peec taa tachu vairums paaros tiecas sievishkjais dzimums] un vinjsh bija vecis, kas vareeja vinjai to dot!!!

[saulains skats ne? sanjemam dziivi pozitiivu!!! <-- vai taa tas vareetu saukties?]

es tik gribeeju pateikt, ka daudziem no mums nau nemazaakaa nojeega, kas daraas vinju mikroklimataa. ja taa notiek, tas tachu nenoziimee, ka taa nevajadzeetu buut, tikai taapeec, ka mees to neizprotam.
un cits variants vareetu buut taads, ka veiksmiiga acu aizmaaleeshana [izskaidraoshana ,skatoties no malas], kas man parasti patiikas dariit, ir vienkaarsha sevas taisniibas pasniegshana, lai vareetu sadziivot daljeejaa harmonijaa ar notiekoshos!!!

Emo, šoreiz nē, kolēģe zināja teikt, ka tā sieviete reiz esot bijusi Ļoti skaista un dzīvojusis labu dzīvi, bet paskat līdz, kam viņa nonāca...

Sevis māniīšana, jā!

Nezinu, man par laimi kaut kādas šitādas situācijas iet secen. Bet, ja kaut kas gadās, man vienmēr ir stingrs princips, es nekad nepalīdzēšu cilvēkam, kurš atrodas uz ielas, jo ir piedzēries, par to bija jādomā vispirms! Labi, ja ziemā -25, es drošvien uzzvanītu 112 un apinformētu šos, bet diez vai ko vairāk. Un to, ka kāds ir piedzēries, nevis krīt tāpat, nu to var just...

Par Principu un 1. Pasaules karu: http://en.wikipedia.org/wiki/Gavrilo_Princip

Cilvēku attieksme ir graujoša-un kad to nākas vēl izjust uz savas ādas-kādu dienu pirms pāris nedēļam-ejot pa ielu sarēba galva un palika neizsakāmi slikti-apsēdos uz ietves malas,kādu brītiu nācās tur pasēdēt-jo galvasrēba tik traki-ka nevarēju nostāvēt-vairākas reizes mēģināju piecelties kājās un paiet kādu gabaliņu-bet neveiksmīgi(saprotu arī ka no malas tas izskatījās pēc ierēbuša cilv;ēka mēģinājuma iet)!pati zinu,ka biju vainīga-jo no rīta neiedzēru zāles,pret savu zemo sainspiedienu!nu bet tad sekoja pats labākais-kā kāda sieviete ap gadiem 40 sāka mani lamāt-par ko ir pārvērtusies mūsu jaunatne-ka jauna meitene esot tā[citēju]-pielikusi mūli,ka nevar paiet,uz ko viņas laikam jau drudzene tikai pasmīnēja un noteica-ja nevar turēt-nav ko dzert.Idiotisms!Protams,ka tajā mirklī man nebij ne vēlēšanās ne varēšana viņām paskaidrt situācijas būtību,galvenais bij pazvanīt draudzenei un palūgt palīdzību.
No tā vien atliek secināt,ka :*cilvēki nežēlo spēkus lai paaudzinātu, *bet lai palīdzētu viņi ne pirkstiņa nepakustinās... *iedomājas momentāli to pašu sliktāko-janietis vienozīmīgi ir apdzēris,un uz ielas visticamāk guļ kāds pārdozējis narkomāns.
Atliek vien pajautāt-cilvēki-kur ir jūsu ticība citiem?

Es paļaujos uz savām spējām pēc cilvēka vizuālā tēla un ožas noteikt, ir viņs piedzēries vai nav!

tas nebij uzbrauciens Tev,rxx-es vienkārši izstāstīju savu "piedzīvojumu",un tavu komentāru es izlasīju tikai pēctam :)

Man pie acs bija krevele. Sieveite pajautāja, vai es gadījumā neesmu vardarbīgi cietusi, es atbildeju ne es vienkārši durvīs netīšām ieskrēju,
tas i tas pac par ko runa Beta, ka uzreiz domā To sliktāko!

Ikdienā vnk ir jārēķinās ar to, ka neviens nepalīdzēs... Ja palīdz, tad ir noveicies... Nav arī taisnīgi likt citiem risin;at savas problēmas...

Vecīt, bet ja tu esi iekļuvis tādā situācija, ka tikai ar citu cilvēku palīdzību tu vari tikt galā, tev nekas cits tiešām neatliek, lai lūgtu palīdzību citiem.

Lūgt jau var... bet apzinos ka var notikt tā, ka nepalīdzēs... līdz ar to cenšos izvairīties no šādām situācijām...

Tu nevari izvair\ities no tā,piemēram,ka Tev uz ielas paliek slikti,vai tu paklūpi-muļķīga tev nostāja

Nesaku, ka varu... tikai ka nav vērts gaidītīt palīdzību... morāli nobriestu tam, tā teikt...

es ar vienam plencim(izraadijaas vinjsh nomira) pagāju garām, bet man rajona tadu simts, un tad atnāca tjotka un uzlika lāstu un tagad ir kā ir, teiksim tā-ne īpaši veicās:(