DZIESMU un DEJU svētki!

Mēs esam laimīgi, ka Dziesmu svētku tradīcija turpinās un pati kā mirdzoša straume rauj līdzi komponistu jaunrades viļņojumus, sapurina organizatorus un pagurušos. Un citādāk nemaz nevar būt. Dievs jau sen ir svētījis Latviju. Apzināsimies to katru brīdi, kamēr vien mēs esam kopā dziesmā un dejā.”

Esmu piedalījusies Dziesmu un Deju svētkos - dejojot. Tas bija briesmīgi nogurdinoši, taču sajūta koncerta laikā bija fantastiska!

Njā! :)Dziesmu un Deju svētki ir kaut kas vienreizējs un neatkārtojams.
Man bija tā laime un prieks piedalīties, jo centīgi apmeklēju skolā kora nodarbības.
Tās ir fantastiskas sajūtas, ka tu vari vienoties vienā dziesmā ar vairākiem tūkstošiem un sagādāt prieku citiem ar savu darbu.
Protams bija pukstēšana, ka agri jāceļas un mēģinājumā vairākas reizes jaatkārto viens un tas pats,bija japavada vairākas stundas saulē-karstī( mēģinājuma laikā) jāuzturas sporta zālē, kurā labprāt arī uzturējās sarkanās skudras... bet tas pfff ir nieks ar pašu gala rezultātu.
Pats Dziesmu svētku gājiens arī bija superīgs, visu ceļu ar kolektīvu dziedājām :)

Ja godīgi krastolis to tekstiņu ir paņēmusi no http://www.dziesmusvetki2008.lv varēji vismaz arī to pieminēt! ;)

Pēdēji kas jauniešiem bija, bija super, ar visu laistīšanos pēc konča un skatuves gandrīz sagraušanu taisot vilni mēģinājumā...

Tas jā tas ir kautkas ļoti labs latviešiem. Es ar biju. Biju iepriekšējos un aiziepriekšajos. Abas reizes dejoju. Ļoti nogurdinoši bija stundām ilgi gaidīt kaut kādā bunkurā biezā tautastērpā. Un riebīgi bija toletēs, ka visi papīri bija izmētāti un izlietnes noštopētas, bet tur dejot bija vienreizēji. Būs ko mazbērniem pastāstīt. :)

jap. dziesmu svètki ir viena laba padariishana. arii esmu piedaliijusies

aha mes vinejam ar kori piemo vietu dobeles rajon koris annas brigaderes pamatskola./..
tervetes kori :)

Dīvaini ir tas, ka ļoti daudzi cilvēki no dažādiem koriem apgalvo, ka viņi 2005. gadā uzvarēja.
Cik tad bija tādu koru, kas tur, Biedrības namā, ieguva 1. pakāpes diplomu?

diemžēl neesmu piedalījies vēl šajos svētkos, bet iespēja man būs, jo skolas koris piedaļās atlasē, un, ja būs laiciņš, tad aiziešu piedziedāt, jo, mnaprāt, stāvēt uz mežparka estrādes skatuves un vienojoties vienā dziesmā ar vairākiem tūkstošiem cilvēku ir kkas neatkārtojams un neaprakstāms :)

esmu gan dejojusi, gan dziedājusi...sajūtas? neizsakāmi pacilājošas un visādi citādi vnk vienreizējas! pēc noslēguma koncerta nodejošanas atceros bijām nežēlīg noguruši, bet vienalga dejojām tik ilgi kamēr mūzika skanēja :) dziedāt ar patika..žēl tik, ka sanāca saslimt uz mēģinājumiem, bet koncertā vienalga dziedāju...sajūtas...uh... nezinu kā ar to kas nepatika - vnk neatceros :) man atmiņā ir palikušas tikai fantastiskās sajūtas :) mums ir vnk nenormāl laba tradīcija :))

veeljoprojaam atceros pamatskolas lielaako traumu- skolas kora atlasee dziedaaju no visas sirds, pasniedzeeja iebaaza pirkstus ausiis un teica: nu, varbuut naakoshgad..

oij... tas gan bija traki.

dziesmu svētki ir forši. Tas superīgais tusiņš kopā ar savu kolektīvu un sadraudzīties ar citiem! Uzvarēt skatēs, uzpīt vainadziņu, saģērbties tautiņtērpā un tā fantastiskā sajūta, kad dziedi kopā ar tūkstošiem latviešu! Un, kad visa programma jau izdziedāta ,pilnā rīklē kliegt diriģentam: dziesmu, dziesmu, dziesmu! Un tad "saule, pērkons, Daugava" vī! :)) Uz beigām vēl svinīgi mest vainagu pret debesīm! Gribu, gribu atkal!