Mozart & Berlioz

5.augusts, 2010, ceturtdiena - 16.augusts, 2010, pirmdiena, 19:00

Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Rīgas biznesa skolas jauktais koris, Ādažu novada jauktais koris "Jumis", diriģents Guntis Kumačevs

Ls 5

17. augustā plkst. 19:00 Rīgas Domā tiks atskaņota koncertprogramma "Mozart&Berlioz". Koncertā piedalīsies Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", kamerkoris "Ave Sol", Rīgas biznesa skolas jauktais koris un Ādažu novada jauktais koris "Jumis". Koncertu diriģēs Guntis Kumačevs.

Klasicisma laikmetā serenāde kā mūzikas žanrs līdzinājās divertismentam un sastāvēja no vismaz četrām daļām. Mocarta tēvs Leopolds, būdams Zalcburgas erchercoga dienestā, ir sacerējis ap 30 instrumentālas serenādes galma vajadzībām. Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791), sacerot serenādes žanra darbus, meklēja jaunas instrumentu krāsas. 18. gadsimta otrajā pusē populāri kļuva jauni pūšaminstrumenti – klarnetes un basethorni, kurus sāka izmantot arī Mocarts. Tiesa, caur gadsimtiem izdzīvojusi tikai klarnete; basethorna partijas parasti tiek uzticētas mūsdienās pieejamiem instrumentiem. V. A. Mocarta Gran Partita jeb Serenāde KV361 ir sarakstīta 1781. gadā nelielam pūšaminstrumentu sastāvam – divām obojām, divām klarnetēm, diviem basethorniem, diviem fagotiem, četriem mežragiem, pievienojot arī stīgu instrumentu – kontrabasu. Serenādei ir septiņas daļas, no kurām vairākas ir labi atpazīstamas un iedvesmojušas citus komponistus improvizācijām un variācijām. "Man liekas, ka es dzirdēju Dieva balsi" – tādus vārdus par Serenādes piektās daļas Romance mūziku saka Antonio Saljēri režisora Miloša Formana 1984. gadā uzņemtajā filmā "Amadeus".

Hektora Berlioza (1803-1869) "Sēru un triumfa simfonija" (Symphonie Funèbre et Triomphale) ir sacerēta 1840. gadā lielam orķestrim kā Francijas valdības pasūtījums Franču revolūcijas desmitgadei veltītam pasākumam. Pirmatskaņojums notika 1840. gada 28. jūlijā, Parīzē, Bastīlijas laukumā, kur iemantoja publikas simpātijas un kļuva par komponista dzīves laika populārāko skaņdarbu. Simfonijas pirmā daļa Marche Funèbre – grandiozs sēru maršs sonātes formā. Otrā daļa Oraison Funèbre – atvadu himna ar trombona solo, kas veido dialogu ar pārējo orķestri. Bez pārtraukuma seko trešā simfonijas daļa – Apothèose, kur pūtēju orķestrim triumfālā marša noslēgumā pievienojas koris, kas dziedājumā ar Antona Dešampa (Antoni Deschamps) dzeju slavina kritušo piemiņu.

Diriģents Guntis Kumačevs ir Nacionālo Bruņoto spēku orķestra diriģents.
Ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Pašlaik studē pie profesora Viestura Gaiļa Simfoniskā orķestra diriģēšanas klasē. Diriģējis pūtēju orķestrus Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Francijā un Singapūrā. Ar NBS Jūras spēku orķestri ierakstījis vairākus mūzikas albumus, rosinājis latviešu komponistus radīt skaņdarbus pūtēju orķestrim un diriģējis šo darbu pirmatskaņojumus.

www.music.lv/riga

Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga"