Nafta Latvijā

"Latvijas teritorijā šķidra nafta pirmoreiz atrasta 1963. gadā Kuldīgas rajonā. Naftu saturošie slāņi Latvijā konstatēti kembrija, ordovika, silūra sistēmā. Pēc ogļūdeņraža sastāva Latvijas nafta pieskaitāma pie metāna naftu grupas. Tā satur vairāk nekā 50 % gaišo frakciju, no tām 21 % benzīna frakciju."


"Kembrija un ordovika vecuma nogulumi Latvijas rietumdaļā un Baltijas jūras akvatorijā satur naftu. Šobrīd Latvijā Kuldīgas rajonā ir atklāta viena neliela naftas atradne, kuras izpētītie krājumi ir 770 tūkst.t. Ģeofizikālo pētījumu rezultātā ir konstatēti vairāki lokāli pacēlumi – tā saucamie "naftas slazdi" . 20 pacēlumus Latvijas šelfa daļā speciālisti atzīst par perspektīvām naftas iegulas vietām."


"Augstas valsts amatpersonas saka: jā viss pareizi, tas ir jūsu, dariet, ko gribat. Un žurnālisti kritizē valsts ierēdņus, kas sava kūtruma un dumjuma dēļ vai aiz tīras ļaunprātības neļauj Latvijas Jānim vai Amerikas Džonim kļūt stāvus bagātam. Gribētos kritizētājiem, valsts amatpersonām un arī Jānim ar Džoni atgādināt dažas patiesības, kuras viņi vai nu nezina, vai uzskata, ka izdevīgāk ir par tām piemirst.

• Naftas atradnes Latvijā nav pilnībā izpētītas, nav precīzi noteiktas atradņu kontūras, nav aprēķināti naftas krājumi tajās. Ja zemes dzīles piederētu valstij, tad varētu, turpinot izpēti, arī bez ļoti precīzas atradnes kontūras sākt ieguvi. Tagad nav iespējams izsniegt licenci naftas ieguvei, ja precīzi nezinām, cik zemes īpašniekiem nafta pieder un kuru atļaujas vajadzīgas tam, kas sāks ieguvi, jo, kā zināms, arī nafta plūst. Un nevar valsts iestāde izsniegt licenci citai personai piederoša īpašuma izmantošanai, bet neviens no interesentiem nav varējis iesniegt ticamus datus par naftas atradnes izpēti, tās izplatības kontūrām, potenciālajiem zemes īpašniekiem šajā teritorijā un vienošanos ar tiem. Nezin vai kāds no intensīvajiem valsts ierēdņu kritizētājiem priecātos, uzzinājis, ka ir izsniegta naftas ieguves licence viņa kaimiņam un, ļoti iespējams, kaimiņš pašlaik sūknē un pārdod naftu, kas sākotnēji atradusies kritizētāja zemes īpašuma dzīlēs.
• Dziļurbumi šajā un citās potenciāli iespējamās naftas atradnēs ierīkoti izpētes nolūkā un ir 20 -30 gadus veci. Pašlaik šos urbumus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot naftas ieguvei, kam tie nav piemēroti tehniski, ne arī droši no vides aizsardzības viedokļa. Naftas ieguvei ierīkojami jauni urbumi, veicami nopietni izpētes darbi. Veco urbumu atvēršana, kā tas izdarīts Gudenieku pagastā, rada nopietnus draudus apkārtējai videi. Patiesībā vides aizsardzības inspektoriem būtu jāatrod un jāsoda vainīgie un, iespējams, jāsāk ar zemes īpašnieku, jo ikviens īpašums uzliek arī zināmus pienākumus. Un zemes īpašnieka pienākums bija ziņot par plašu un bīstamu vides piesārņošanu viņam piederošajā īpašumā. Arī televīzijas žurnālista rīcība, parādot, kā viņš izlej naftu, nebūt neliecina par viņa labo ekoloģisko audzināšanu.
• Izpētes urbumi nekādā gadījumā nepieder zemes īpašniekam, bet gan valstij. Šādu urbumu ierīkošana izmaksā vairākus miljonus latu, un zemes īpašums nebūt nenozīmē automātisku tajā esošo nekustamo būvju iegūšanu īpašumā.
• Pašlaik, ņemot vērā visu iepriekš teikto, nevienā no naftas atradnēm sauszemē Latvijā nav iespējams izsniegt naftas ieguves licenci, bet neviens no interesentiem nav izteicis vēlēšanos iegūt licenci naftas izpētei un jaunu urbumu ierīkošanai.
• Un tā viss tracis ap naftas ieguves iespējām sauszemē vairāk atgādina vētru ūdens glāzē. Jo tā īsti jau nezinām, cik naftas vispār ir. Varbūt šī trača vienīgais pozitīvais ieguvums būs tāds, ka politiķi aizdomāsies līdz tam, ka, iespējams, atsevišķas Civillikuma normas, kuras bija gana laikmetīgas 1937.gadā, mūsdienās ir arhaiskas un nopietni traucē Latvijas valsts attīstībai. Jo ne jau vienīgi naftas ieguvi apgrūtina šis arhaisms. Tieši to pašu var teikt par pazemes ūdeņu ieguvi, pazemes gāzes krātuves izmantošanu un vēl daudziem gadījumiem."

"Uzņēmējs Uldis Pumpurs ir gatavs sākt naftas ieguvi Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā, tiklīdz būs apstiprināti atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, raksta "Dienas Bizness". Laikraksts vēstī, ka naftas iegulu rezerves Gudeniekos ir ap 700 000 tonnu.To apstiprinājusi Maskavas zinātniskā ražošanas apvienība "Specgeofizika", kas vēlreiz apstrādājusi 80. gados veikto pētījumu. Saskaņā ar šo pētījumu Gudenieku atradne ir vienīgā nopietni vērtējamā naftas ieguves vieta Latvijā. Vadoties pēc šim rajonam noteiktā zemes iežu porainības koeficienta, reāli ir iegūt aptuveni 20% no esošajām rezervēm.

Pumpurs, kas ir divu naftas urbumu īpašnieks Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā, stāsta - lai sāktu ieguvi, nepieciešamas apmēram miljonu dolāru lielas investīcijas, kuras varētu atmaksāties divu trīs gadu laikā. Naftas resursu centrā investīciju apjoms vērtēts kā reāls, lai gan Latvijā nav naftas ieguves pieredzes un nav speciālistu, kas varētu dot absolūti kompetentu vērtējumu. Pumpuram ir pieredze naftas tranzīta jomā - viņš ir SIA "Puses" līdzīpašnieks un direktors, AS "Latvijas naftas tranzīts" komercdirektors, AS "Ventspils nafta" padomes loceklis, kā arī Užavas alus darītavas īpašnieks un kopā ar naftas tranzīta biznesmeni Jāni Blažēvicu SIA "Enerģija UJ" īpašnieks.

Ministru kabineta noteikumu projekti, kas regulēs ogļūdeņražu izpētes, ieguves, nodevu un licencēšanas kārtību, pašreiz jau ir sagatavoti. Valdība šos noteikumus varētu apstiprināt aptuveni mēneša laikā. Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā Uldis Pumpurs tūlīt gatavojas sākt naftas ieguvi.

"Sākumā neplānoju intensīvu ieguvi - aptuveni 10 - 15 tonnas (63 - 95 barelus) diennaktī," stāsta Pumpurs. Gudenieku nafta pēc savām īpašībām esot līdzīga Rietumsibīrijas naftai, un Pumpurs gatavojas naftu realizēt pasaules tirgū. Pie pašreizējās naftas cenas - aptuveni 28 dolāri par barelu, prognozējamie ieņēmumi no Gudenieku naftas ir aptuveni 24,7 miljoni dolāru. Tomēr ASV Enerģētikas departamenta prognoze liecina, ka naftas cena nepārsniegs 20-22 dolārus, kas samazinātu ieņēmumus līdz 17 - 18 miljoniem dolāru.

Gudenieku pagasts ir ieinteresēts ātrāk sākt naftas ieguvi, jo baidās, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā var zaudēt šo peļņas avotu.

Komentējot ieceri Gudeniekos sākt naftas ieguvi, Ekonomikas ministrijas Naftas un gāzes rūpniecības nodaļas vadītāja Maija Vimba atzīst, ka "Gudenieku naftas atradnēm, manuprāt, nav nopietnas izpētes, jo savulaik izpēte nebija vērsta uz naftu. Tomēr kā uzņēmējdarbība naftas ieguve Latvijā vērtējama ļoti nopietni. Protams, valsts negūs tik lielus ienākumus kā Lietuvā. Latvijā nodokļos valstij uzņēmējs nomaksās no 2 līdz 12 %, atkarībā no apjoma"."



"Naftas atradnei Kuldīgas rajonā ir pieci īpašnieki - trīs privātpersonas, Gudenieku pagasts un dāņu dibināta firma "Artis JP". Pašreiz Pumpurs risina sarunas ar pārējiem īpašniekiem par zemes nomu, lai varētu apgūt visas atradnes. Paralēli notiekot sarunas arī ar Krievijas kompāniju "ZRK TOBUS", Baltkrievijas "Belarusneftj" un Lietuvas "Geonafta" par iespējamiem jauniem urbumiem."



"Uzņēmējs Uldis Pumpurs:
- Jūs taisāties ieiet vēsturē kā pirmais Latvijas naftas ieguvējs. Kad sāksiet urbt naftu Kuldīgas rajonā?
- Patlaban ir izsludināta zemes izsole Gudenieku pagastā. Bet tas ir absurds, kas tur notiek.
- Cena par augstu?
- Nu, protams. Tāpēc es neticu, ka kāds tajā izsolē ar šādiem nosacījumiem piedalīsies.
- Jūs nepiedalīsieties?
- Nezinu. Nevar prasīt tādu maksu par piedalīšanos izsolē. Arī garantijas maksa par lielu. Un pati zemes izpirkšanas maksa pārāk liela - 500 000 latu. Tā zeme nav to vērta, ja ņem vērā, ka šis bizness ir saistīts ar risku. Tie cilvēki, kas šos noteikumus izstrādājuši, nav kompetenti. Bet tā jau ir, ka cilvēkiem, kuri paši nedara neko, tā gribēšana ir lielāka par varēšanu. Es pagaidīšu, paskatīšos, kas tur notiks. (Tā kā līdz noteiktajam datumam vienīgais pretendents nebija iemaksājis dalības maksu, pašvaldība izsoli pārcēlusi uz vēlāku laiku, samazinot sākumcenu par 20% - "LV".) Mani tas pārāk neuztrauc. Lai viņi varētu prasīt šo maksu, viņiem būtu jāiesniedz pierādījumi, ka tā nafta apakšā tiešām ir. Bet pagastam šo papīru nav. Ko tad viņi grib pārdot? Ja es aizeju uz tirgu, man taču preci parāda. Pagasts savu preci parādīt nevar. Man, piemēram, ir dokumenti, ka zem man piederošās zemes apakšā ir nafta.
- Cik naftas no jūsu atradnes varētu iegūt?
- Rēķinām 140 000 tonnu. Valstiskos mērogos tas nav nekas, taču privātiem mērogiem tas jau kaut kas ir. Taču tas nenozīmē, ka kaut kur tur apkārtnē nav arī citas Latvijas naftas atradnes. Ja ir uzņēmība un ja ir jau kas iesākts, var veikt tālākus izpētes darbus. Leiši jau sekmīgi strādā ar naftas ieguvi. Arī mums var būt tas pats. Manā atradnē ir kembrija perioda nafta, bet varbūt kaut kur blakus ir ordovika perioda nafta? Tā ir laimes spēle.
- Baltijas jūrā arī ir nafta?
- Tā runā. Bet tas ir dārgs prieks - veikt urbumu jūrā. Tie ir desmiti miljonu dolāru. Un tas ir liels risks. Kad bija izsole par naftas ieguves iespējām Baltijas jūrā, atsaucība nebija liela. Lielās naftas kompānijas saprot, ar kādu risku tas ir saistīts, taču mazais pagasts, kura atradnes ir nesalīdzināmi mazākas par to naftas daudzumu, kas varētu būt jūrā, to nesaprot.
- Izsole tiek rīkota pagasta līmenī?
- Latvijas likumi turklāt paredz, ka noteikts procents no iegūtās naftas tāpat paliktu zemes īpašnieka, tātad pagasta, rīcībā. Taču pagasts zemi grib pārdot par milzīgu naudu. Respektīvi dabūt gaļu no vēl nenošauta medījuma.
- Tā galu galā neviens var neko nedabūt?
- Tā var būt. Es varu sākt naftas ieguvi uz savas zemes. Bet pagaidām esmu skeptiski atturīgs. Arī mani kolēģi, kas gribētu piedalīties naftas ieguvē, pašlaik jūtas tāpat."
"Runas par naftu Latvijas ūdeņos ilgst jau gadus desmit, taču šajos gados vēl nav veikts pat neviens izpētes urbums, nemaz nerunājot par reālas ieguves uzsākšanu. Arī prognozes pagaidām ir ļoti atturīgas."
...
"Pagaidām visi priekšstati par naftu Latvijas ūdeņos balstās uz 70. un 80. gados veiktās seismiskās izpētes datiem un diviem 80. gadu izpētes urbumiem. Lēš, ka Latvijā un tās ūdeņos kopumā varētu būt kādi 250 miljoni barelu naftas. Pie cenas ap 24 dolāriem par barelu tie būtu sešus miljardus dolāru vērti, taču no šīs summas jāatrēķina ieguves izmaksas. Speciālisti prāto, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ naftas meklēšana Latvijas ūdeņos sokas lēni, ir tās pašizmaksa. Nav lielu šaubu, ka tā būs salīdzinoši augsta.

Ja tiks atrastas komerciāli izmantojamas naftas atradnes, Latvijas ienākumus no tām veidos trīs sastāvdaļas. Pirmkārt, paredzēts licencēs iekļaut nosacījumu, ka vismaz 10% daļa projektā pieder Latvijas valstij; otrkārt, paredzēta arī īpaša naftas nodeva - no 2 līdz 12% iegūtas naftas atkarībā no ieguves apjoma; treškārt, naftas kompānijām tāpat kā ikvienam citam uzņēmumam būs jāmaksā ieņēmumu ienākuma nodoklis.

Lēš, ka naftas iegulu izpētē būtu jāiegulda kādi 30 miljoni dolāru, bet ieguves uzsākšanai nepieciešami 500-600 miljoni. Latvijas valstij liekas naudas nav, tāpēc atliek vienīgi gaidīt kādu interesentu no ārvalstīm. Arī tad uz drīzu naftas dolāru plūsmu nav ko cerēt - sagatavošanās darbi aizņems kādus piecus sešus gadus."



"Vakar ekonomikas ministrs Juris Lujāns Dānijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības "Odin Energi" īpašniekam Tomasam M. Haseltonam svinīgi izsniedza pirmo licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijā, precīzāk - Baltijas jūras Latvijas kontinentālā šelfa daļā. Licence dod tiesības veikt naftas ieguves iespēju izpēti un, ja izpētes rezultāti ir pozitīvi, - arī naftas ieguvi.

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns (no labās) pauda pārliecību, ka T.M. Haseltona uzņēmums "Odin Energi" spēs veikt ne vien naftas iegulu izpēti, bet arī "melnā zelta" ieguvi.

Jāatgādina, ka naftas iegulas Latvijas teritorijā tika atrastas jau padomju laikā - pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Tomēr "melnā zelta" rūpnieciska ieguve netika sākta, jo tā krājumi tika uzskatīti par pārāk nelieliem. Jāņem vērā arī tālaika naftas cenas un augstās ieguves izmaksas. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies - naftas cenas ievērojami augu-šas, savukārt modernās ieguves tehnoloģijas piekļūšanu vērtīgajai vielai dara lētāku."



"Pēc naftas zemju īpašnieku tikšanās Ekonomikas ministrijā arī Gudenieku pašvaldība lēmusi iesniegt savas prasības par zemes gabalu Adzēs, kaut izskatās, ka reāli ienākumi no pazemē dusošā melnā zelta vēl ilgi gaidāmi.

Pašvaldības vadītāja Daina Bērende atzīst, ka naftas iegūšana nesāksies vēl gadiem. Līdz 18. oktobrim katram zemes īpašniekam jāatbild ministrijai, cik viņš prasa par savu zemi, kad naftas ieguve sāksies.

Jānosaka, vai viņš no uzņēmēja samaksu vēlēsies naudā vai naftā. Kad priekšlikumi būs apkopoti un noteikti licencēšanas laukumi, nāksies gaidīt Ministru kabineta un Saeimas apstiprinājumu. Pēc tam Ekonomikas ministrija gatavos licencēšanas noteikumus izpētei un ieguvei, tad sāksies konkurss par to, kurš uzņēmējs drīkstēs naftu sūknēt.

Konkurss ilgs vismaz trīs mēnešus, bet uzvarētājs vietu drīkstēs pētīt līdz pieciem gadiem. Pēc tam viņš noteiks laukumu, kurā naftu iegūs. "Tagad iespējamā teritorija ir vairāk nekā simt hektāru, bet tas nenozīmē, ka nafta tiks sūknēta visā platībā. Nevienam nebūs intereses ieguldīt naudu zemē, kurā maz naftas," pārliecināta D.Bērende.

Viņa skaidro, ka lielāko daļu zemes pašvaldība iznomājusi uzņēmējam Kristapam Rūmniekam. Līgums paredz, ka viņš maksā pagastam Ls 10 000 gadā un 10% no naftas. Dāņu lauksaimnieks Svens Petersens, kam Adzēs pieder otra lielākā platība, iecerējis prasīt 14% no naftas viņa zemē un, iespējams, arī piedalīsies konkursā par tās ieguvi.

Arī pašvaldība apjautusi, ka bez iznomātās zemes šajā apvidū pagastam pieder vēl kāds īpašums. "Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka arī zem četriem hektāriem pašvaldības ceļa varētu būt nafta. Vēl mums pieder zemes gabals, no kura pašreiz licencēšanas laukumā atrodas aptuveni hektārs. Nolēmām, ka arī mēs ministrijā iesniegsim savu prasību par šo platību," skaidro D.Bērende.

Vieta pagaidām nav nostiprināta zemesgrāmatā, arī pagasta ceļi nav tajā ierakstīti. Gudenieku deputāti spriež – tas tiks izdarīts, ja ministrija viņu prasību pieņems."



"Ekonomikas ministrija pirmo reizi Latvijā izsludinājusi ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencēšanas konkursu sauszemē. Konkurss attiecināts uz darbību šovasar atklātajā Durbes–Dunalkas licencētā laukuma abos poligonos 162,3 ha kopplatībā.

Maijā sāks urbt

Kā jau informējām iepriekš, pieteikumu licences laukuma atvēršanai Ekonomikas ministrijā iesniedza zemes īpašnieku pilnvarota persona Alvils Baušenieks.

A. Baušenieka pieteiktais licences laukums Durbes novada un Dunalkas pagasta robežpusēs ar Ministru kabineta rīkojumu tika noteikts pusgadu pēc tam, kad ar tādu pašu rīkojumu jau bija atvērts 9,6 ha lielais divu zemes īpašnieku laukums Lažas pagastā, un divus gadus pēc tam, kad formalitātes par licences laukuma atvēršanu bija sākuši kārtot Gudenieku naftas atradņu līdzīpašnieki. Bet ceļā uz naftas iegulu izpēti un ieguvi vistālāk ir tikusi tieši A.Baušenieka pārstāvētā Durbes–Dunalkas komanda.

Alvils Baušenieks: – Lietas virzās uz priekšu. 14 zemes īpašnieki uzreiz piekrita veidot kopīgu licences laukumu, trīs īpašnieki vispār atteicās un vēl trīs ir gatavi sadarbībai. Sakarā ar izsludināto naftas izpētes un ieguves konkursu jau ir interesējušās kādas septiņas ārzemju firmas. Nākamā gada 10. janvārī ir konkursa pēdējā diena. Vēl 10 dienas vēlāk, kad būs zināma uzvarētājfirma, aicināsim Kaļiņingradas speciālistus seismisko mērījumu veikšanai un plānojam maijā sākt urbšanu. Jau nokārtota arī iegūtās jēlnaftas uzglabāšanas un pārdošanas lieta.

– Kas šos darbus organizē?

– Es kopā ar vēl diviem kolēģiem, tostarp uzņēmēju Haraldu Brahmani, kuram Liepājā ir sava firma.

– Kādas varētu būt naftas ieguves sagatavošanas darbu izmaksas?

– Izpēte varētu maksāt ap 700 000, bet urbuma ierīkošana ap 200 000 latu.

– Kur ņemsit gandrīz miljons latu lielu summu?

– Kopā ar kolēģiem nodibināsim jaunu vai arī izmantosim jau esošo firmu "Gabro", kur esmu viens no trim līdzīpašniekiem, un ņemsim bankā kredītu.

– Vai valdība kavē naftas ieguvi?

– Licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijā var saņemt kopš 2003. gada aprīļa. Gandrīz tikpat ilgi par tādu licenci cīnās 130 ha lielās Gudenieku naftas atradnes līdzīpašnieki, bet nav tikuši pat līdz licences laukuma noteikšanai, bez kā nekādas darbības nevar notikt.

– Kādēļ virzība tik lēna?

Ekonomikas ministrijas naftas un gāzes rūpniecības nodaļas vadītāja Maija Vimba: – Gudenieku iespējamo naftas iegulu lauki vienīgie Latvijā ir atzīti par atradni (pētītu vietu), un saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu atradnei var noteikt tikai vienu kopīgu ogļūdeņražu izpētes un ieguves laukumu. Licences laukuma noteikšana atkarīga no pašu zemes īpašnieku gribas un darbības: cik ātri viņi iesniedz Ekonomikas ministrijā vajadzīgo informāciju, dokumentus, kā viņi savā starpā vienojas.

Lai procesu paātrinātu, Ekonomikas ministrija pat noteica termiņus, līdz kuriem attiecīgie dokumenti jāiesniedz.

Piemēram, līdz 22. augustam bija jāiesniedz apliecinājums par to, vai visi līdzīpašnieki piekrīt Valsts ģeoloģijas dienesta izstrādātajam licences laukuma projektam. Līdz 18. oktobrim zemesgabalu īpašniekiem bija jāiesniedz prasības par to, kādā veidā un cik lielu samaksu viņi vēlas saņemt no licenciāta naftas iegūšanas gadījumā. Noteiktajā termiņā šādu dokumentu bija atsūtījusi tikai daļa zemes īpašnieku. Jo ilgāk dokumentus neiesniegs, jo ilgāk nekas nenotiks.

Kristaps Rūmnieks, zemes īpašnieks: – Ir redzams, ka Ekonomikas ministrija novilcina jautājumu izskatīšanu par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Gudeniekos. Ministru kabineta normatīvie akti, kas arī ir vairākkārt laboti, vairāk kavē nekā veicina naftas ieguves uzsākšanu Gudeniekos un citur Latvijas sauszemes teritorijā.

Nav saprotams, kāpēc zemes īpašniekiem ir jāvienojas un jāizvirza savas prasības licenciātam jau pirms konkursa izsludināšanas. LR likums "Par zemes dzīlēm" noteic, ka zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, tātad arī iespējamās naftas iegulas ir privātīpašums. Kāpēc tādā gadījumā valsts institūcijas uzņemas vidutāja, konkursu rīkotāja un izvērtētāja lomu starp zemes īpašnieku un naftas ieguves kompāniju? Uzskatu, ka īpašnieki paši ir spējīgi salīgt kompāniju, kas pētīs un iegūs viņu zemē naftu. Valstij te būtu jāuzņemas tikai kontroles funkcijas: lai tiktu ievēroti dabas un darba aizsardzības likumi, lai tiktu maksāti nodokļi un zemes īpašniekam salīgtā daļa.

Ar mērķi pašam kārtot minētās lietas jau pērngad lūdzu noteikt manai un vēl Gudenieku pagasta zemei, ko esmu pilnvarots pārstāvēt, atsevišķu licences laukumu, kas kopā būtu 51 ha liels. Taču atbildīgās valsts institūcijas, pastāvot uz to, ka Gudeniekos ir nedalāma atradne, man šādu licences laukumu nenosaka.

Es arī apstrīdu uz Gudenieku iespējamo naftas iegulu zemēm attiecināto jēdzienu "atradne". Likumā "Par zemes dzīlēm" ir definēts, ka derīgo izrakteņu atradne ir "dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama". Taču Valsts ģeoloģijas dienests nevar mums parādīt šādu visaptverošu izvērtējumu, jo tādu datu tā rīcībā neesot.

Arī Ministru kabineta noteikumiem nr. 307 pievienotajā pielikumā, kur uzskaitītas visas valsts nozīmes atradnes, nekādas informācijas par Kuldīgas atradni Gudeniekos nav. Tad ir jautājums: ar kādiem dokumentiem var pamatot faktu, ka Gudenieku zemes, ko sauc par atradnēm un kur nedrīkstot piešķirt atsevišķus licences laukumus, atšķiras no, piemēram, Durbes–Dunalkas licencētās teritorijas, kur pagaidām izveidoti divi poligoni?

Līdz šim, pildot Ekonomikas ministrijas izvirzītās prasības, esmu ieguldījis gan ievērojamus naudas līdzekļus, gan laiku. Arī kompānijas, kuras vēlējās veikt darbus Gudenieku pagastā, un potenciālie investori ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas prasībām, uzskatot, ka šajā procesa stadijā valsts institūcijām savi noteikumi vēl nav jādiktē.

Uldis Pumpurs, zemes īpašnieks: – Man nav pretenziju ne pret valdības lēmumiem, ne pret Ekonomikas ministrijas darbību. Gudenieku atradne ir pietiekami izpētīta un tās dati man ir zināmi. Nafta šajā atradnē būtu jāmeklē gan ordovika, gan kembrija slāņos, bet jāsāk ir ar viena veida slāni un jāturpina ar otru, jo iegūšanas tehnoloģija ir atšķirīga. Tas būtu neprāts šo atradni sadalīt atsevišķos laukumos, jo, nemākulīgi vai nepareizi rīkojoties vienā vietā, var sabojāt iegulas visā teritorijā, tad šajā atradnē nebūs ko darīt gadus trīsdesmit. Naftas bizness ir ļoti dārgs un arī ļoti riskants pasākums. Kādu neparedzētu apstākļu dēļ uzņēmējs var zaudēt visu ieguldīto naudu.

Dārgs un riskants bizness

Gudenieku pagasta priekšsēdētāja Daina Bērende secināja, ka naftas ieguve ir ne vien dārgs un riskants, bet arī bīstams bizness. No pašvaldības zemes atradņu teritorijā iekļauti ap 30 hektāriem un to dēļ viņai jau no sākta gala "kā noziedzniecei nācies staigāt pa tiesām", kur uzņēmējs U. Pumpurs apšauba pašvaldības rīcību naftas zemes iznomāšanas lietā.

Tagad ir tāda situācija, ka pašvaldības zeme ar deputātu padomes lēmumu iznomāta K. Rūmniekam, kurš arī pārstāv pašvaldības intereses saiknē ar Ekonomikas ministriju. Taču zeme Rūmniekam iznomāta ar apgrūtinājumu. Proti: ar tiesas lēmumu joprojām nav apstiprināts līguma laušanas fakts ar iepriekšējo nomnieku Otti Armstrongu, kurš dzīvo Amerikā un vairāk nekā gadu nebija maksājis zemes nomas naudu.

Tādā kārtā O. Armstrongs juridiski joprojām ir tagad jau K. Rūmniekam iznomātās zemes īstenais nomnieks un ar A. Pumpura starpniecību samaksājis arī 4000 latu it kā parādnaudas, ko pašvaldība neņem pretī. Tiesu darbi šajā lietā atlikti uz nākamā gada aprīli.

Durbes–Dunalkas gadījumā vienošanos par kopīgu licences laukumu varēja panākt galvenokārt tāpēc, ka teritorijas zemju īpašnieki ir tiešie mantinieki un vienkārši zemnieki, kuri, kā paši teica: ar lāpstu to naftu rakt neies. Taču Gudenieku gadījumā vairākums zemes īpašnieku ir cilvēki ar labu izglītību un finansiāliem līdzekļiem un zina, ko grib panākt. Vairāki no viņiem zemi te iegādājušies par sertifikātiem, pirkuši vai pārpirkuši tieši ar mērķi iesaistīties naftas biznesā.

Tālāk jau var runāt par grupējumiem, kas cīnīsies par tiesībām iegūt naftu kopīgajā atradnē. U. Pumpurs atgādināja jau pērngad teikto, ka ir nodibinājis uzņēmumu "Enerģija JP" tieši naftas ieguvei un pretendēs ar to Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā, kur viņam kā zemes īpašniekam vajadzētu būt priekšrocībām. Pašvaldības zemes īstenais nomnieks O. Armstrongs esot viņa sabiedrotais, kopdarbībai piekrītot arī otrs lielākais atradņu zemes īpašnieks dāņu uzņēmējs Svens Petersens. Savukārt pašvaldībai tapis zināms, ka bez atradņu teritorijā iekļautās zemes nafta varētu būt vēl citos tai piederošajos īpašumos, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā.



"Ir zināmas reālas ieguves vietas Kuldīgas apkārtnē, kur pašlaik notiek strīds ar zemes īpašniekiem. Šī nafta ir augstas kvalitātes – tā dēvētā parafīna tipa nafta, kas ir maz piemērota benzīna ražošanai, bet labi noder kosmētiskās produkcijas ražošanai, kur tiek izmantotas no naftas pārstrādes produktiem iegūtās vielas. Cik mums pašlaik ir zināms, šo naftas iegulu krājums ir niecīgs, un grūti pateikt, kā ieguvēji plāno to izmantot. Otra naftas iegulu vieta, kas ir arī lielais strīdus ābols ar lietuviešiem, atrodas jūrā. Pagaidām nav zināms, cik naftas tur ir un kāda tā ir. Pazīmes liecina, ka nafta ir, bet viss pārējais vēl ir tāda zīlēšana kafijas biezumos."



"Latvijas zemes dzīļu melnais zelts ir miljardiem dolāru vērts

Melno, ķepīgo masu, kura apvieno degvielas un dažādu smērvielu smārdu, jeb to, par ko pārveidojušās pirms miljoniem gadu mirušu dzīvnieku atliekas, sauc par naftu. Mūsdienās šis fosilais kurināmais kļuvis par galveno energoresursu, bez naftas vai tās pārstrādes produktiem tiktu paralizēta jebkuras valsts ekonomika. Tāpēc notiek nopietna spēkošanās un pat kari par ietekmi šajā jomā.

Latvijai līdz šim ķīviņi naftas dēļ gājuši secen, taču nupat tie saasinās. Jo, lai arī pasaules mērogos mikroskopiskas, tomēr, iespējams, vairāku miljardu dolāru vērtas naftas iegulas Kurzemes pagastu zemes dzīlēs ir. Un ir arī šo iegulu tīkotāji, kuri strīdas gan savā starpā, gan ar valsti un pašvaldību.

Izveicīgs pagastvecis

Naftas iegulu meklējumi Latvijas teritorijā sākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. 1963.gadā oficiāli tika atzītas naftas iegulas Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta teritorijā. Noteiktais daudzums – 70 līdz 100 tūkstoši tonnu naftas. Bet to noteica ar tā laika metodēm. Ar jaunākajām metodēm šis potenciāls varētu būt daudz lielāks, jo zinātnieki izpētījuši tikai perspektīvāko – vidējo slāni. Bet nafta var būt arī augšējā un apakšējā slānī, tāpēc jaunākās prognozes varētu būt 600 līdz 700 tūkstoši tonnu naftas Gudenieku iegulā.

Naftas atradne Gudeniekos aizņem 130 hektārus platības. Īpašnieki ir vairāki, no kuriem lielākais ir Gudenieku pašvaldība. Taču netrūkst arī privātpersonu. Piemēram, tā saucamais labākais zemes gabals naftas atradņu teritorijā pieder uzņēmējam Kristapam Rūmniekam, kurš to savulaik nopircis no bijušā Gudenieku pašvaldības vadītāja Rudzīša kunga. Viņš esot zinājis par visproduktīvākā urbuma esamību un, būdams priekšnieks, šo zemes hektāru privatizējis. Neoficiāli tiek minēts, ka pārdošanas darījuma summa bijusi 100 tūkstoši latu, lai gan tobrīd hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes maksājis no 80 līdz 100 latiem.

Tiesājas pa labi un pa kreisi

Kopējā Gudenieku naftas lauka platība ir 130 hektāri. Uzmanība šīm naftas lietām tika pievērsta 2002.gadā, kad Gudenieku pašvaldība publiski paziņoja, ka par pusmiljonu latu grasās pārdot izsolē sev piederošos 47,8 hektārus zemes virs naftas iegulas. Taču pircējs neatradās. Uzradās tikai divi potenciālie nomnieki – K.Rūmnieks un tā sauktā Ventspils grupējuma pārstāvis Uldis Pumpurs, kuram arī pieder gabaliņš naftas lauka zemes.

Pašvaldības izvēle bija par labu K.Rūmniekam, kurš šajā lietā ir saistīts ar pazīstamo uzņēmēju Pēteri Šmidri. Viņš par zemes nomu solīja maksāt 10 tūkstošus latu gadā, un, kad sāktos naftas ieguve, viņa pārstāvētā firma uzturētu pašvaldības ceļus, kas ved uz naftas laukiem, kā arī nodrošinātu trīs darba vietas.

Šāds pavērsiens nebija pa prātam U.Pumpuram, tāpēc viņš apstrīdēja pašvaldības rīcības likumību, jo, izrādījās, ka Gudenieku Pagasta padome jau bija šo zemi iznomājusi ASV pilsonim Ottim Armstrongam, par to esot ieraksts zemesgrāmatā. Gudenieku pašvaldības vadītāja Daina Bērende šo faktu atzīst, taču norāda, ka jau 2003.gadā sākusies tiesvedība par šā līguma laušanu, jo amerikānis ilgstoši nemaksāja nomas naudu. Zināms, ka U.Pumpurs mēģinājis nomaksāt 4000 latu lielo Otta Armstronga parādu, taču pašvaldība šo naudu vairs nav ņemusi pretī. Kārtējā tiesas sēde paredzēta tikai šā gada novembrī.

Taču tiesu darbi ar to nebeidzas. Vēl vienu tiesvedību ierosinājis K.Rūmnieks. Šoreiz naftas karos nežēlastībā kritusi Ekonomikas ministrija. K.Rūmnieks Rīgas administratīvajai rajona tiesai lūdzis izvērtēt EM rīcību saistībā ar viņa 2003.gada 10.jūnijā iesniegto lūgumu noteikt ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumu uz viņam piederošā zemes gabala "Kūlas" 1,09 hektāru platībā. K.Rūmnieks esot izpildījis visas prasības un arī papildu prasības, taču rezultāta nav jau trīs gadus.

Šobrīd EM ir sagatavojusi rīkojuma projektu "Par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā", taču juridisku spēku šis projekts iegūs tikai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā, kas savukārt var notikt pēc projekta saskaņošanas ar saistošajām ministrijām. Un te jau kāju priekšā palikusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, norādot, ka vietējās pašvaldības spēkā esošās teritorijas plānojumā tā saucamajā naftas laukā nav paredzētas nekādas darbības ar derīgajiem izrakteņiem. Tā joprojām ir tikai lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Zemes īpašniekiem – desmitā tiesa

Tālāk ir tikusi uzņēmumu grupa, kas vēlas melno zeltu pumpēt Dunalkas pagasta un Durbes novada teritorijā, lai gan oficiāli nav apstiprināts, ka tur patiesi ir tik lieli un kvalitatīvi naftas krājumi, lai tos atmaksātos izsūknēt no zemes dzīlēm. Šā gada 6.janvārī Ekonomikas ministrija izsniegusi licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Liepājas rajona Dunalkas pagastā un Durbes novadā. Šī licence piešķirta privātpersonai Alvilam Baušeniekam, kas pārstāv kompānijas "GotOil Recources Ltd." un "Loon Energie Inc." Ministru kabinets noteicis licences naftas izpētes un ieguves lauku Liepājas rajonā 162,3 hektāru platībā. Licencēšanas laukumā ir vairāki zemes īpašumi, un ar lielāko īpašnieku daļu panākta vienošanās par naftas izpētes darbiem. Un ogļūdeņražu iegūšanas gadījumā viņi saņems desmito tiesu no to vērtības. Tiesa, uzņēmēji, kam licence piešķirta, to vēl nav izņēmuši.

Bez tam izrādās, ka savulaik divus hektārus no iespējamo naftas atradņu zemes Dunalkā un Durbē savā īpašumā ieguvis K.Rūmnieks, kurš virza naftas sūknēšanas projektu Gudeniekos. Var tikai minēt šā pirkuma mērķi, taču pats K.Rūmnieks sarunā ar "Kurzemes Vārdu" apgalvoja, ka viņu neinteresējot A.Baušenieka un viņa kompanjonu aktivitātes.

Pašvaldības negrib palikt malā

Gudenieku pašvaldības nostāja jau sen ir skaidra – atrast naftai pēc iespējas izdevīgāku precinieku, lai mazliet turīgāks kļūtu arī samērā nabadzīgais pagasts. Izskatās, ka precinieks jau izvēlēts, vienīgi jāmēģina tik vaļā no atraidītajiem, kas vēl nav sevi norakstījuši zaudētājos.

Citādākā situācijā ir, piemēram, Dunalkas Pagasta padome. Tai zeme virs iespējamām naftas iegulām pašai nepieder. Tāpēc šajā procesā tā jūtas atstumta malā. "To, ka ir izsniegta licence naftas izpētes un ieguves darbiem mūsu pagasta teritorijā, mēs uzzinām no avīzēm. Nesaprotu, kā tā! Vai kāds kaut ko grib slēpt, vai tagad pašvaldības teritorijā ar ministriju ziņu katrs varēs darīt, ko grib?" neizpratnē ir Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs. Kad pašvaldība sazinājusies ar Ekonomikas ministriju, tā tomēr atsūtījusi prasītos dokumentus, tikai… angļu valodā. "Līdz šim es domāju, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Bet, ja sāks tagad sūtīt dokumentus svešvalodā, tad būs jāpieņem darbā tulks," ironizē A.Radzevičs.

Viņš arī nesaprot, kāpēc neviens no naftas lietu bīdītājiem nav uzskatījis par vajadzīgu aprunāties ar vietējo pašvaldību. "Mēs neesam pret naftas ieguves darbiem. Taču skaidrs, ka naftas vadu nebūvēs un izmantos smago autotransportu. Bet ceļi, kas vijas ap naftas laukiem, ir būvēti vēl Ulmaņa laikā, tie ir tik šauri, ka divām automašīnām grūti samainīties. Un kas tur notiks, kad sāks sūknēt naftu? Kas sakārtos, labos un uzturēs ceļus? Ir daudzas lietas pārrunājamas, tikai neviens nenāk runāt," dusmojas A.Radzevičs. Ak, jā! Naftas tīkotāji bija ieradušies gan. Tikai tie bija no Gudenieku projekta virzītājiem. Viņi interesējās, cik tālu tikuši konkurenti.
Ir vēl viena nianse, kas norāda uz ierēdņu nesaskaņotu rīcību un manipulācijām ar dažādiem likumiem un noteikumiem, iespējams, arī aizkulišu spēlēm. Dunalkas pagasts ir viens no retajiem Liepājas rajonā, kuram ir apstiprināts savs teritorijas plānojums. Un tajā, gluži kā Gudenieku pagastā, potenciālajā naftas ieguves vietā arī nav paredzēta derīgo izrakteņu ieguve. Šis apstāklis, lai arī tiek minēts kā iemesls, kāpēc nevar apstiprināt ogļūdeņražu ieguves un izpētes licences laukumu Gudeniekos, izrādās, nebija šķērslis, lai to apstiprinātu Dunalkā un Durbē.

"Ar naftas meklētājiem mēs tikāmies pirms gadiem trim, kad tikai sāka izvērtēt iespējas kaut ko darīt. Pēc tam vairs nevienu neesmu saticis. Mani neviens arī nav informējis, kas tieši ir ieguvis šo licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei," līdzīgi savam Dunalkas kolēģim apgalvo Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds. Arī viņam būtu daudz kas pārrunājams ar naftas ieguvējiem. Piemēram, kādu ietekmi uz vidi šie procesi atstās, kas būs atbildīgs kādu katastrofu gadījumā. "Tas nav vienas dienas pasākums, un negadījumi var notikt, arī izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Jāzina taču, kāda veidosies infrastruktūra. Abām pusēm izdevīgāk būtu sadarboties," uzskata U.Strazds. Tāpat neviens ierēdnis viņam nevarot pateikt, vai pašvaldības budžetā tiks maksāts dabas resursu nodoklis par izsūknēto naftu. Būtu dīvaini, ja šo nodokli neiekasētu, jo to maksā arī par ūdens iegūšanu.

Ierēdņi vēl liks pasvīst

"Jau trīs gadi ir apkārt, bet esam turpat, kur bijām. Reāli nekas nenotiek. Tikai dokumentu kārtošana un saskaņošana – pa šo laiku normatīvie akti mainīti piecas reizes," ar ierēdņu lēno darbību ir neapmierināts K.Rūmnieks. Nu vismaz esot pavīdējušas cerības, ka kārotā licence tiks saņemta. Šobrīd licences laukuma noteikšanas projekts atrodas Valsts kancelejā un tiks virzīts uz Ministru kabineta sēdi.

Atrisināti arī iebildumi par Gudenieku teritorijas plānojumu. Derīgo izrakteņu ieguve Gudeniekos ir paredzēta Kuldīgas rajona teritorijas plānojumā, savukārt Gudenieku pašvaldība ir sākusi plānojuma grozīšanas procesu.

Katrā ziņā naftas sūkņus darbojamies mūspusē tik drīz vēl neredzēt. Jo pēc licences saņemšanas līdz naftas ieguvei ir vēl starpposms. Urbums skaitās būve, tāpēc atkal nepieciešama būvobjekta saskaņošana ar attiecīgajām instancēm. Bez tam obligāts ir ietekmes uz vidi novērtējums. Šī vērtējuma pabeigšana ilgs labākajā gadījumā sešus mēnešus.

Uzziņai
Latvijas naftas potenciāls

• Sauszemes teritorijā naftas apjoms varētu būt 63 miljoni barelu (1 barels – 159 litri).
• Naudas izteiksmē – 2,5 miljardi ASV dolāru, ja naftas cena ir 40 ASV dolāri par barelu.
• Latvijas iekšzemes kopproduktam naftas ieguve dotu ap 50 miljoniem latu gadā.

Cik liela nozīme ir naftai

• Nafta agri vai vēlu beigsies, turklāt visai drīz, un mēs, iespējams, atrodamies tuvu šai krīzei.
• Dzīve mūsdienu pasaulē nav iespējama bez naftas, uz kuras balstās visa mūsdienu ekonomika. Beidzoties naftai, pasaules ekonomiskā sistēma piedzīvotu kolapsu, tāpat arī, iespējams, notiktu ar valstīm, jo drošības spēki vairs nespētu uzturēt kārtību.
• Vairums alternatīvo enerģijas ieguves veidu neaizstās naftu, jo to iegūšana prasa naftu, kā arī citus izrakteņus, kuriem kaut kā jātiek klāt un tos jāspēj arī transportēt.
• Rūpniecība mūsdienās ir ļoti atkarīga no naftas produktiem, un bez tiem būtu neiespējami ražot lielāko daļu dažādu mūsdienās pieejamo preču.
• Biodegviela nav risinājums, jo neviens nespēs izaudzēt tik daudz, lai aizstātu naftas pieprasījumu, ņemot vērā to, ka arī pārtika jāražo."

"Teorētiski ogļūdeņražu — naftas un dabasgāzes — krājumi ir atrodami gandrīz visās pasaules valstīs, tomēr lielākajā daļā no tām tie nav guvuši īpašu ģeologu uzmanību. Arī Latvija ir starp šādām valstīm — fakts, ka Latvijas zemes dzīlēs ir nafta, ir zināms jau vairākus desmitus gadu, tomēr šo gadu laikā Latvijā diez vai ir iegūts vairāk par dažām tonnām naftas."
...
"Tomēr fakts, ka noteikts naftas ieguves potenciāls Latvijai ir, nav noliedzams — uz sauszemes uzskatāms piemērs tam ir jau labi zināmās Gudenieku atradnes, kā arī atradnes Lietuvā. Savukārt pierādījums naftas resursu esamībai jūras dzīlēs ir Latvijas teritorijai salīdzinoši tuvās, veiksmīgi apgūtās naftas atradnes Kravcovskoje. Tās tika atklātas 1983. gadā un atrodas netālu no Kuršu kāpas Krievijas daļas, te tiek iegūti vidēji 12 tūkstoši barelu dienā, aptuvenais iegūstamās naftas apjoms atradnēs tiek lēsts 67 miljonu barelu apjomā.""Tā kā Latvijas teritorijā līdz šim ir veikti tikai vispārēji pētījumi un nav veikta padziļināta potenciālo atradņu izpēte, pietiekami precīzu datu, cik daudz naftas varētu slēpt Latvijas zemes un jūras dzīles, nav. Visbiežāk minētie skaitļi, kas balstīti uz pieejamajiem ģeoloģiskās izpētes datiem, sasniedz aptuveni 100 miljonus barelu sauszemes atradnēm un aptuveni 360 miljonus barelu — atradnēm Latvijas kontrolētajā jūras teritorijā.
Šos apjomus var vērtēt dažādi. No vienas puses, tas ir pietiekams, lai apmierinātu pasaules apetīti pēc naftas aptuveni piecas dienas, turklāt jāņem vērā, ka no šā naftas apjoma atkarībā no naftu saturošo iežu un iegulu īpatnībām var apgūt tikai daļu — aptuveni 20–50%. No otras puses, šo apjomu nevar nenovērtēt, jo tas ir pietiekami liels, lai teorētiski uz aptuveni 30 gadiem nodrošinātu Latvijas naftas patēriņu, kas patlaban tiek lēsts ap 40 tūkstošiem barelu diennaktī. Teorētiski tāpēc, ka patiesībā šāds resursu apjoms, it īpaši, ja tas ir izvietots vairākās nelielās atradnēs, ir pārāk mazs, lai spētu saražot Latvijai nepieciešamo naftas apjomu. Līdzšinējās aplēses liecina, ka lielākajās un patlaban vienīgajās apzinātajās sauszemes atradnēs būtu iespējams iegūt vidēji ap pieciem tūkstošiem barelu diennaktī, savukārt jūras atradnēs prognozētais apjoms ir no pieciem līdz desmit tūkstošiem barelu diennaktī. Protams, šādas prognozes drīzāk līdzinās zīlēšanai, jo precīzu apjomu spēs noteikt tikai izpētes urbumi. Latvijas izredzes īstermiņā uz savas naftas industrijas attīstību lielā mērā noteiks arī tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi būs pirmie izpētes urbumi. Tie ir dārgi, tāpēc naftas kompānijas tādos salīdzinoši mazperspektīvos reģionos, kāda ir Baltijas jūra, jau pēc dažām neveiksmēm turpmākajiem pētījumiem, visticamāk, atmetīs ar roku."



"SIA "Alīna" noslēgusi līgumu ar Polijas uzņēmumu ZRG "Krosno" par ogļūdeņraža urbuma izpēti Gudeniekos Kuldīgas rajonā un sākusi projektu, lai apzinātu zemes dzīļu krājumus, šodien žurnālistiem preses konferencē sacīja SIA "Alīna" projekta vadītājs Kristaps Rūmnieks.

Projektā jau ieguldīti 500 000 latu, iegādāta un iznomāta zeme, veikta urbuma ģeoloģiskā izpēte, kurā piesaistīti pašmāju eksperti, kā arī izbūvēts ceļš.

Nākamajā nedēļā plānots uzstādīt iekārtas urbuma rekonstrukcijai, sacīja Rūmnieks un piebilda, ka urbums ir vairāk nekā 40 gadu vecs un nav precīzas informācijas par tā tehnisko stāvokli, kā arī potenciāli iegūstamo ogļūdeņraža apjomu. Urbuma rekonstrukcija ilgs aptuveni mēnesi, teica Rūmnieks.

Vienlaikus SIA "Alīna" kopā ar Latvijas Universitātes ekspertiem izstrādā modeli, kā zemes īpašniekiem sadarboties ar investoru izpētes darba fāzē, jo iegādāties zemi šajā posmā ir liels risks. Zemes īpašnieki vēlas būt pārliecināti, ka saņems adekvātu samaksu par zemi, ja konstatēs būtiskas atradnes, klāstīja Rūmnieks.
Tikai izpētes laikā būs iespējams precīzāk noteikt turpmākās Kuldīgas naftas iegulas izmantošanas perspektīvas, teica Rūmnieks un norādīja, ka Latvijā pieejamā ogļūdeņražu daudzuma apguvei vajadzētu pietikt ar SIA "Alīna" finanšu līdzekļiem.

"Uzsākot projekta realizāciju, darbību apgrūtināja arī ogļūdeņražu izpētes un ieguves nozares nepilnīgais normatīvais regulējums, kas joprojām ir tapšanas stadijā," minēja Rūmnieks, "tā kā daudzos jautājumos nav precedentu un Gudenieku projekts ir pirmais Latvijā, mūsu ieguldītais darbs veidos bāzi turpmākai nozares attīstībai valstī, kā arī stimulēs vides un ģeoloģijas nozares attīstību."

SIA "Alīna" arī aicinājusi Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošo Naftas un gāzes rūpniecības nodaļu un LIAA sastāvā esošo Naftas resursu centru aktīvāk iesaistīties ogļūdeņražu ieguves jautājumu regulēšanā un privātās iniciatīvas veicināšanā, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu un apsaimniekotu Latvijā pieejamos zemes dzīļu resursus, stāstīja Rūmnieks.

"Pagaidām pagastam no urbuma nav nekāda ieguvuma, taču mēs ceram, ka ar laiku pašvaldība gūs ienākumus no šīs darbības," norādīja Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende un piebilda, ka, iespējams, Gudenieku pagasts no urbuma tā arī neko neiegūs, jo pagasts 2009.gadā pievienosies Kuldīgas novadam un visa nauda aizies "kopējā katlā".

SIA "Alīna" apsaimniekotais urbums ir 983 metru dziļš.

"Lai gan licences Latvijā izsniegtas vairākiem uzņēmumiem un privātpersonām, "Alīna" ir vienīgā kompānija, kas uzsākusi ogļūdeņražu izpētes projekta realizāciju, lai iegūtu precīzus datus par to, vai Latvijā ir būtiskas ogļūdeņražu atradnes," sacīja SIA "Alīna" valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

Uzņēmumam pieder arī zeme ar urbumiem Nīcā un Dunalkā, kur tuvākajā laikā plānota izpēte, ja īstenosies ieceres Gudeniekos, norādīja Šmidre.

"Savā ziņā šis projekts uzskatāms par avantūru, jo nav garantijas, ka izpēte apstiprinās informāciju par pietiekami apjomīgām ogļūdeņražu iegulām," atzina Šmidre.

Jau ziņots, ka šā gada sākumā Gudenieku pagasta padome apstiprināja pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju, kas ļauj sākt ogļūdeņražu ieguvi un izpēti.

Gudenieku pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgā redakcija atļauj ogļūdeņražu izpēti un ieguvi veikt ne tikai Ekonomikas ministrijas noteiktajā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā, bet arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās, ievērojot spēkā esošo likumdošanu.

Ekonomikas ministrija izdevusi licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei teritorijā 116 hektāru platībā. Gudenieku pagasta teritorijā ir 13 naftas meklēšanas dziļurbumi, no kuriem lielākā daļa izurbti 20.gadsimta sešdesmitajos gados, bet divi - no 1989. līdz 1992.gadam.

1996.gadā seismiskie un urbumu dati vēlreiz apstrādāti un interpretēti, izmantojot mūsdienu programmu nodrošinājumu, tā ievērojami precizējot atradnes ģeoloģisko uzbūvi.

Ekonomikas ministrijas izsniegtajā licencē ogļūdeņražu izpētei un ieguvei teikts, ka izpēte jāveic trīs gadu laikā no darbu sākšanas."



"Latvija turpina kopt savas nacionālās tradīcijas – kopš valsts neatkarības atjaunošanas 90. gadu sākumā iztecināt pāris pilienus naftas dienā no padomju laikā izdarītajiem naftas izpētes urbumiem. Pierādīt pretējo mēģina pagaidām gan tikai telekomunikāciju biznesā sevi apliecinājušais uzņēmums Alīna un tā īpašnieks Pēteris Šmidre. Žurnālisti tika aicināti uz viņa iecerēto naftas ieguves vietu Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā pavērot, kā ap metāla cauruli, kas stiepjoties 983 metru dziļumā, līkņāja kādi desmit vīri.

Viņu darbību varētu nosaukt par caurules gala slīpēšanu, bet tādā veidā viņi pāris dienās pārvērstu šo cauruli skaidās. Naftas ieguves nespeciālists šādu rosību varētu uzskatīt par publicitātes veidošanai iestudētu teātri. Pēc tam Alīnas pārstāvji izlikās nedzirdam un nesaprotam Neatkarīgās lūgumu izskaidrot, kas īsti Gudeniekos tika parādīts. Varbūt tā bija vārdos neizsakāma buršanās ap vairāk nekā 40 gadus zemē rūsējušu un iepriekš jau vairākkārt no brutālas rīcības cietušu cauruli, lai tā varētu kalpot tam, lai, ja ne izsūknētu, tad vismaz izpētītu to naftas ezeriņu, kuram, pēc padomju laika aprēķiniem, vajadzētu atrasties caurules apakšējā galā. Šo darbu uzņēmusies poļu kompānija ZRG Krosno, kas ir tikai loģiski. Kā zināms, poļi un tagad arī lietuvieši ir iemanījušies saimnieciski izmantot savus kaut pieticīgos naftas krājumus. Latvieši arī naftas ieguves vietā liek izskaidrošanos par naftas ieguvi tiesu instancēs un avīzēs. Daži pilieni naftas dienā pa vecajiem urbumiem līdz zemes virskārtai izsūcas paši.

Naftaina vieta tukša nepaliek

Kuldīgas rajona tiesa vakar apmierināja Gudenieku pagasta padomes prasību par 47,8 hektāru zemes nomas līguma laušanu ar ASV pilsoni Oti Praisu Ārmstrongu – naftas ieguves speciālistu, kura uzmanību jau 90. gadu sākumā bija piesaistījuši kopš padomju laika palikušie naftas urbumi. Viņš sāka nomāt zemi no Gudenieku pagasta, bet, pēc pagasta versijas, ko uzskatīja par pareizu tiesa, nav pildījis savas saistības par nomas maksas maksāšanu. Tāpēc pagasts sāka tiesāties par nomas līguma laušanu ar O. P. Ārmstrongu un iznomāja to pašu zemi Alīnas darbiniekam Kristapam Rūmniekam, uz kura vārda turpat līdzās reģistrēts arī pirkts zemes īpašums – viens hektārs zemes ar naftas izpētes urbumu, kas pamatoti vai nepamatoti tiek uzskatīts par pašu perspektīvāko no visa padomju laika mantojuma Gudenieku pagastā. K. Rūmnieks jau paguvis tiesāties un izlīgt ar Ekonomikas ministriju (EM), kas, būdama atbildīga par naftas ieguves organizēšanu Latvijā, 3–4 gadus kavējās noformēt naftas izpētei un ieguvei nepieciešamās licences. Galu galā tās tika sagatavotas un pat apstiprinātas Ministru kabinetā, bet izrādījās, ka ierēdņi un politiķi uzņēmējus atkal ir izmuļķojuši.

Drīkst darīt, ja nesāk darīt

"2006. gada 30. jūnijā SIA Alīna tika izsniegta atļauja (licence) ogļūdeņražu izpētei un ieguvei," Neatkarīgajai apstiprināja EM, bet turpat tālāk pavēstīja, ka "tagad SIA Alīna vēl nedrīkst iegūt naftu, jo nav saņēmuši atļauju ieguves darbu sākšanai. Licence it kā ir izsniegta, taču pašreiz atļauti tikai izpētes darbi, bet ne ieguve. Izpētes darbu ietvaros gan var notikt eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve, bet arī tās veikšanai ir jāizpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības, ko SIA Alīna vēl nav izdarījusi." Tātad Alīna drīkst iegūt naftu, bet ar nosacījumu, ka tā iegūst naftu tā, ka naftas ieguve nekad netiek uzsākta. Šādu kalambūru sacerēšanai EM uztur trīs cilvēku nodaļu, kā arī Naftas resursu centru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Alīnas preses pārstāvji nevēlējās ne noraidīt ministrijas agalvojumus, ne uzņemties saistības ar publiski sniegtu atbildi uz Neatkarīgās jautājumu, kad un kā tā izpildīs "normatīvajos aktos noteiktas prasības".

Arī Alīnu šāda situācija varbūt apmierina, ja tai nav pilnas pārliecības par naftas iegulu apjomu un noderību komerciālai eskpluatācijai. Tādā gadījumā varbūt pārspīlējums ir pusmiljons latu, cik Alīna sakās jau iztērējusi naftas ieguves projektam. No tēriņiem redzams ir tikai nopirktais zemes hektārs ar apslīpētu naftas caurules galu un jaunu pievedceļu urbuma vietai. Savus lielos tēriņus Alīna atšifrēt nevēlējās, bet norādīja, ka "pilnu atskaiti par projektā ieguldītajiem līdzekļiem un to izlietojumu SIA Alīna ir noteiktajā kārtībā iesniegusi EM". Šādas atskaites lasīšana šķiet vairāk gan Valsts ieņēmumu dienesta u.c. naudas apriti kontrolējošu iestāžu kompetencē.

Uzņēmēji pieļauj vienošanos

Latvijas valsts uzskata urbumus par bezmaksas piedevu zemes īpašumiem, jo, kā Neatkarīgajai atbildēja Ekonomikas ministrija, "tiem nav lielas vērtības": tie ir ļoti veci un domāti naftas izpētei, nevis ieguvei. Ar īpašumtiesībām uz zemi pietiek, lai drīkstētu izmantot arī zemes dzīles. Tomēr naftas gadījumā tas ir sarežģīti no īpašumtiesību viedokļa, jo naftas lauku izvietojums taču nesakrīt ar zemes īpašumu izvietojumu. Sūknējot naftu viena īpašuma teritorijā, ārā nāktu arī tā nafta, kas iepriekš atradās citam īpašniekam piederošas zemes dzīlēs.

Konkrētajā gadījumā Alīna varētu aizskart līdzās esošās zemes īpašnieka Ulda Pumpura intereses. Viņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka nav lūdzis naftas izpētes un ieguves atļaujas, rēķinoties ar to, ka starp divu īpašnieku urbumiem jābūt vismaz 180 metru atstarpei, ja šie īpašnieki nav vienojušies par kopīgu naftas lauku ekspluatāciju. Gudenieku gadījumā tas nav noticis. Alīnas preses pārstāvis Lauris Kļaviņš skaidroja, ka šie 180 metri ir ierakstīti pagaidām tikai projekta līmenī esošā dokumentā. Tas labi izskaidro Ekonomikas ministrijas dīvainos manevrus ar atļaujas došanu tādai naftas iegūšanai, kas drīkst notikt tikai tad, ja nekad nav sākusies. Ministrija nogaida, kāds atstatums starp diviem neatkarīgu īpašnieku urbumiem galu galā tiks noteikts. Ja ministrija tagad ļaus sūknēt naftu Alīnai, bet 180 metru atstatumu valsts noteiks par normu, tad valstij Ekonomikas ministrijas personā var nākties atbildēt par U. Pumpuram nodarītajiem zaudējumiem.

Valsts izvairās regulēt naftas ieguvi gadījumā, ja uzņēmēji nespēj vienoties. Alīna izmantoja Neatkarīgās doto iespēju paziņot, ka "dara visu iespējamo, lai sadarbotos ar zemju īpašniekiem", un vispār "ir atvērta sadarbībai un cer rast vienošanos ar visām ieinteresētajām pusēm". Līdzīgi domā arī U. Pumpurs, ka naftas ieguve prasa zemes gabalu īpašnieku vienošanos un kopīgus ieguldījumus jauniem urbumiem, jo vecie vairs nav derīgi naftas ieguvei, taču nav apstiprinājuma, ka šīs labās domas pārskatāmā nākotnē kļūs par darbiem."



"Jūnijā tika apturēta rekonstrukcija Gudenieku pagastā esošajā naftas urbumā, jo aptuveni 986 metru dziļumā konstatēts metāla svešķermenis."



"Liepājas domes deputāti ceturtdien pilnvaroja miljonāram Pēterim Šmidrem piederošo koncernu "Alīna" veikt darbības ogļūdeņražu jeb naftas atradņu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanai un licences saņemšanai pašvaldības piederošos īpašumos Nīcas pagastā, aģentūra BNS uzzināja Liepājas domē.

Domes lēmumā noteikts, ka "Alīnai" aizliegts tai piederošajos zemesgabalos izvietot, kā arī ierīkot jebkādu objektu tehnoloģiskās iekārtas.

Jau vēstīts, ka "Alīna" plāno saņemt licenci iespējamo naftas atradņu izpētei un ieguvei, licences laukumā iekļaujot Nīcas pagasta pašvaldībai un Liepājas pašvaldībai piederošos nekustamos īpašumus Bernātos.

Lai saņemtu atļauju naftas atradņu pētīšanai un ieguvei, uzņēmumam nepieciešama abu pašvaldību - Nīcas un Liepājas - piekrišana par tām piederošo īpašumu iekļaušanu licences laukumā.

Nīcas pagasta pašvaldība uzņēmumam arī devusi piekrišanu.

"Alīnas" sabiedrisko attiecību speciālists Lauris Kļaviņš aģentūrai BNS iepriekš skaidroja, ka "Alīna" izteikusi vēlmi saņemt licenci iespējamo ogļūdeņražu meklēšanai un izpētei Liepājas rajona Nīcas pagasta Bernātos. Lai veiktu meklēšanas darbus un izpētītu iespējamo iegulu struktūru, uzņēmuma iecerētajā projekta areālā jāiekļauj arī Liepājas rajona pašvaldības un Nīcas pagasta īpašumā esošie zemes gabali.

Viņš atgādināja, ka holdings "Alīna" jau īsteno Latvijā ogļūdeņražu izpētes projektu Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā esošajā licences laukumā, kur atrodas vairāki padomju periodā izveidoti izpētes urbumi. Atjaunojot šos urbumus un veicot to padziļinātu izpēti, iecerēts noteikt iespējamās ogļūdeņražu ieguves apjomus un potenciālās ieguves rentabilitāti.

"Tā kā pašlaik noteiktajā licences laukumā Kuldīgas rajonā ir ievests un uzstādīts apjomīgs tehnoloģiskais iekārtu komplekss tieši šādu procesu veikšanai, būtu racionāli to izmantot arī netālu esošā izpētes laukumā. Tas ļautu samazināt projekta lielās izmaksas. Šovasar "Alīna" noslēdza sadarbības līgumu ar Polijas specializēto uzņēmumu "ZRG Krossno" par izpētes darbu veikšanu, un līdz šim projekta investīciju kopējais apjoms pārsniedz 1,2 miljonus USD dolāru (aptuveni 575 tūkstošus latu)," skaidroja Kļaviņš.

Liepājas pašvaldības īpašumā Nīcas pagasta Bernātos ir atpūtas komplekss "Draudzība" un īpašums "Lauvēni".
"Alīna" pašreiz veic ogļūdeņražu izpēti Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā. Iespējamo naftas atradņu izpētei un ieguvei Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā "Alīna" licenci saņēma pērn vasarā.

Pēc "Lursoft" informācijas, koncerns "Alīna" 2006.gadā strādāja ar 10,014 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu un 59,8 tūkstošu latu konsolidētajiem zaudējumiem.
"Alīnas" lielākais īpašnieks ir miljonārs Pēteris Šmidre. Holdings "Alīna" ir telekomunikāciju un kabeļtelevīzijas pakalpojumu uzņēmuma "Baltkom" īpašnieks."