Jaunas ogļu elektrostacijas būvniecība - kārtējais cirvis Dabasmātes mugurā?

Kādēļ mums par to būtu jāuztraucas? Protams vieglāk ir dzīvot pievērtām acīm un ausīm, bet pašreizējā situācija ir tāda, ka 25% Latvijas bērnu piedzimst jau alerģiski! Par Baltijas jūras katastrofālo stāvoli eitrofikācijas dēļ nemaz nerunāsim.

Šādos apstākļos praksē cits pēc cita tiek turpināts virzīt dažādus projektus: piemēram, terminālus un kaitīgu izmešu ražojošas fabrikas dzīvojamo māju tuvumā, dioksīnu pārbaudes vairākkārt neizturējušo bīstamo atkritumu dedzinātavu Olainē u.tml. Katrs no šiem augoņiem samazina bioloģisko daudzveidību, piesārņo vidi un gandē iedzīvotāju veselību.

Kādēļ šis raksts ir tapis un kāda ir galvenā doma tam�

Jau kādu laiku tiek veikta aptuveni 500 miljonus eiro vērtas ogļu elektrostacijas būvniecības lietderības izvērtējums Latvijā. Tam kā pamatojums tiek minēts, ka pēc Ingalinas AES otrā bloka slēgšanas 2009. gadā pietrūks importētās elektroenerģijas.

Kā tas mūs īsti ietekmēs.

Dedzināt ogles lielos apjomos nozīmē veicināt globālās klimata izmaiņas, ar to domāju: ledāju aktīvāku kušana, tā rezultātā ledus atkāpjas kalnos un lēnām pāugstināsies jūras līmenis, jo ūdens sasilstot izplešas. Tad ne tikai applūdīs piejūras valstu teritorijas un zudīs bioloģiskā daudzveidība, bet cietīs arī neindustrālie un planētai nevēlamo CO2 izmešu neražojošie cilvēki. Pietam ogles Latvijā netiek iegūtas, līdz ar to atkarība no ārējiem resursiem nevis samazināsies, bet palielināsies.

Ko gan dara mūsu valsts, lai saudzētu atmosfēru no kaitīgajiem izmešiem? Kāpēc netiek samazināti nodokļi energijiju taupošām precēm un uzņēmējdarbības nozarēm un palielināti nodokļi enerģiju izšķērdējošām precēm un uzņēmumiem? Varbūt mēs vienkārši tērējam par daudz enerģijas?

Baltijas jūra jau pašlaik mirst skābo izmešu, slāpekļa nosēdumu un lielākajā daļā veļas mazgājamo līdzekļu esošo fosfātu radītās eitrofikācijas dēļ, bet iedzīvotāju saslimstība un mirstība palielinās skābo izmešu un putekļu dēļ. Satiksmes maģistrāļu tuvumā - skujkoki un cilvēku veselība cieš no pieaugošās transporta plūsmas. Plānotā ogļu spēkstacija bez milzīga daudzuma skābo izmešu SO2 [sēra dioksīds], Nox [slāpekļa oksīdi] un PM10, kas veido skābos lietus mirdinātu Baltijas jūru un kaitētu cilvēku veselībai desmitiem kilometru lielā rāduiusā, turklāt radītu arī nozīmīgā apjoma dzīvsudrabu saturošus izmešus! Pasaulē iegūst 9000 t dzīvsudraba gadā, no tām 5000 t vēlāk nonāk jūrās un okeānos. Latvijā dzīvsudraba piesārņojums ir aktuāls, jo nav stingras kontroles pār dzīvsudrabu saturošajām iekārtām. Ticami, ka šo bīstamo piesārņojumu galvenokārt rada izlietotās dienasgaismas lampas, termometri u.tml., kuri tiek izmesti sadzīves atkritumos. Šeit parādās arī tas, ka mēs patiesi nerūpējamies arī par atkritumu šķirošanu.

Tādā un līdzīgā veidā dzīvsudrabs nonāk Latvijas vidē. Kādi smago metālu izmeši nāk ārā no skurteņiem, piemēram, Liepājā no "Liepājas Metalurga" vai Brocēnos no "Brocēnu fabriku zonas" var tikai nojaust. Pagaidām Latvijā par smago metālu izmešu kaitīgumu nav iespējams daudz ko teikt, jo ir pārāk maz sistemātiski vāktu datu. Esošie liecina, ka Liepājas, Saldus un Rīgas apkārtnē būtu ieteicams regulārs smago metālu monitorings. Pasaulē jau tā ir kritiska toksiskā piesārņojuma līmenis.

Mēs nevaram būt pārliecināti, ka tiks pārtraukta ogļu elektrostacijas būvniecības ideja Latvijā vai kur citur. Tomēr mēs varam censties to apturēt un tiem, kas netic saviem spēkiem, derētu padomāt par savu apkārtējo vidi, rūpīgāku atkritumu šķirošanu un veļaspulvera izvēli.