Kā top par modes dizaineri ārzemēs?

Daudzi jaunieši pēc vidusskolas vai jau pēc pamatskolas beigšanas mērķē iegūt izglītību ārzemēs. Kādēļ priekšroka netiek dota pašmāju mācību iestādēm? Varbūt iemesls ir tas, ka ne vienmēr mūsu prasības sakrīt ar piedāvājumu, un ir jomas, kurās izglītība ārzemēs ir labākā līmenī nekā Latvijā. Viena tāda joma ir modes dizains. Tomēr braukt mācīties ārzemēs jaunietim ir liels izaicinājums, jo biedē gan informācijas trūkums, gan neziņa, kāda būs dzīve citā valstī un kā izvēlēties pareizo mācību iestādi. Lai rastu kādu saprašanu, kādas ir jauniešu iespējas, mācoties ārzemēs, kādi apmēram ir izdevumi un kādas ir prasības, stājoties skolās, piedāvājam rakstu sēriju, kurā būs iespēja uzzināt to studentu pieredzi, kas studē modes dizainu dažādās valstīs, kā arī citu nepieciešamu informāciju, kas būtu jāzina jaunietim, ja viņš vēlas studēt ārzemēs.

Vārds, uzvārds: Ilze Muciņa
Vecums: 23 gadi
Dzimtā pilsēta: Liepāja
Latvijas izglītība: Liepājas Mākslas vidusskola
Valsts, kur studē pašlaik: Itālija
Mācību iestādes nosaukums: Accademia Italiana

Cik gadu tu jau dzīvo ārpus Latvijas un kādēļ tu izvēlējies studēt modes dizainu ārzemēs nevis tepat, Latvijā?

Esmu Itālijā tikko beigusi skolu, kur mācījos 3 gadus. Iemesls, kādēļ nolēmu mācīties ārzemēs ir tas, ka vienmēr esmu vēlējusies izbaudīt studenta dzīvi ārpus mājām ,jo es apbrīnoju savus kursa biedrus, kas bija ieradušies studēt Liepājas Mākslas skolā no citām pilsētām. Izvēli ietekmēja arī tas, ka Latvijā neatradu savām vēlmēm atbilstošu skolu.

Kādā veidā tu izvēlējies valsti kurā studēt?

Apmēram tā – ar pirkstu iebakstīju globusā un: te nu es esmu, saņemiet! Konkrētu skolu man palīdzēja izvēlēties aģentūra.

Kādā valodā notiek mācības skolā, vai tev sagādāja grūtības valodas apgūšana?

60% mācību notiek itāļu valodā, 40% – angļu valodā. Pirms iestājos skolā, itāļu valodu es nemācēju, arī ar angļu valodu man gāja švaki, taču uz vietas viss tiek ātri apgūts.

Kādas bija prasības, stājoties skolā?

Stājoties Master kursā, jānosūta portfolio ar saviem darbiem. Sākot no nulles, prasību nav nekādu, jo viss tiek mācīts studiju laikā. Kaut arī biju mācījusies modes dizainu Latvijā, izvēlējos studēt visu no nulles.

Vai bija grūti iekārtoties uz dzīvi citā valstī, pieņemt citu kultūru?

Grūti bija visu laiku, jo, studējot ārzemēs, ikvienam jāuzaudzē biezāka āda. No sākuma bija grūti pierast pie itāļu puišu pārspīlētās uzmanības izrādīšanas, jo viņu mentalitāte atšķiras no mūsējās, bet tagad esmu ar to apradusi.

Kādas bija galvenās grūtības, dzīvojot citā valstī?

Vientulība, ilgas pēc mājām un savas tautas, kur viss liekas tik pašsaprotami. Studējot citā valstī, ir jāpieņem jaunas paražas un tradīcijas. Tūkstošiem reižu ir sanācis besīties un kliegt: «Stulbās makaronu galvas!» un sist dūres pret sienu, bet te nav Latvija un viss! Ir vajadzīga pacietība, ļoti liela. Jāatceras kāds bija primārais mērķis šeit ierodoties.

Kāda atšķirība ir no Latvijas mācību iestāžu prasībām un metodēm?

Itālijā ir brīvākas audzēkņu un skolotāju attiecības, jo skolotājs var būt pat jaunāks par pašu studentu. Latvijā pasniedzēji ir pārāk auksti un nerada draudzīgu atmosfēru. Prasības pret studentiem atkarīgas no mācību iestādes.

Cik liels budžets nepieciešams, lai dzīvotu Itālijā?

Mēnesī dzīvošanai vajag apmēram 700 eiro, bet labi ir tas, ka mācības var apvienot ar darbu. Žēl, ka valsts neatbalsta tos jauniešus, kas studē ārzemēs, jo, piemēram, zviedriem valsts apmaksā mācības un dzīvošanu; skolu pabeidzot, jāatmaksā kādi 70 % no aizņemtās naudas, tādējādi ir lielākas iespējas studēt ārzemēs. Bet, lai arī mācību maksa ir diezgan liela, es domāju, ka ir vērts uzņemties kredītsaistības.

Kas tevi piesaista Itālijā?

Skola. Ja nebūtu manas skolas, es tur nepaliktu ne mirkli ilgāk. Tagad, pabeidzot skolu, ceru atrast darbu, kas saistīts ar modi, jo iespējas Itālijā ir tiešām labas, viss atkarīgs tikai no paša cilvēka. Bet piedzimt šeit gan es negribētu.

Vai itāļu attieksme pret tevi, latvieti, ir citādāka?

Ir, ir citādāka, jo man sejā rakstīts, ka neesmu itāliete, bet šie cilvēki apbrīno, ka esmu šeit bez ģimenes savos 22 gados, jo dzīvot citā valstī nav viegli, itāļi nemēdz atstāt savas mājas.

Kāda, tavuprāt, ir perspektīva jaunietim, kas ir studējis modes dizainu šajā valstī?

Studējot šeit un dzīvojot šajā apritē, ir iespējas atrast labu darbu!

Kur tu smelies idejas savām tērpu kolekcijām?

Es ievācu informāciju par attiecīgo tēmu, skicējot, veidojot kolāžu. Ir jāzina, kam tiek radīts tērps un jāievāc informācija par attiecīgo personu vai cilvēku grupu. Kad tas izdarīts, nu ir brīva vaļa manai fantāzijai, kas balstās uz manām iemaņām un pieredzes.

Kuri dizaineri ir tavi favorīti?

Man patīk Patrizia Pepe, Antonio Marras, Balenciaga, Donna Karan, Jean Poul Gaultier, Johji Yamamoto, bet, tā kā esmu dažādu stilu piekritēja, mani fascinē daudzi dizaineri un modes nami.

Kādi ir tavi turpmākie plāni saistībā ar modi un dzīvesvietas izvēli?

Pašlaik plānoju palikt Itālijā un iegūt praksi kādā modes namā, un pēc tam pilnu somu pieredzes atgriezties Latvijā.

Ko tu esi ieguvusi, studējot Itālijā?

Es ar atvērtāku prātu skatos uz lietām, vairs nebrīnos. Protams, esmu apguvusi arī valodas, ieguvusi draugus.

Ko tu ieteiktu jauniešiem, kas plāno studēt ārzemēs?

Būt spēcīgiem un tiekties uz savu mērķi, neapstājoties pusceļā, kaut arī ceļš būtu paugurains un grūts.





Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.