Intervija ar brāļiem Ēriku un Jāni Zaharaniem
Madara Jēkabsone, 19.02.2009., 09:30Iespējams, daži jau ir ko dzirdējuši par brāļiem Ēriku un Jāni Zaharaniem, kuri pavisam nesen piedalījās Jauno Zinātnieku konkursā Dānijā un sūrā konkurencē ieguva 3.vietu, kas ir augstākais panākums visā Latvijas vēsturē šajā konkursā, taču citiem lasītājiem pavisam noteikti šī intervija sniegs ko jaunu.
Sākim ar nelielu ieskatu vēsturē, tādēļ lasītājiem varētu interesēt, kāda īsti ir Jūsu saistība ar Rīgas Valsts 1.ģimnāziju un kā tieši nokļuvāt šeit?
Pagājušo mācību gadu (2007/2008) beidzām šīs skolas 12.f klasi. Un mācījāmies šeit ne no septītās, bet gan tikai no desmitās klases.
Tad jau sanāk, ka skolas gaiteņi nemaz Jums nav tik sveši. Bet vai ir bijis kāds notikums jeb lūzumpunkts, kas licis pievērsties robotikai?
Šķiet, ka mums jau sen no bērnības tas ir licies interesanti. Likām visādus konstruktorus. Un Lego, protams. (Vienbalsīgi.) Nav bijis tā, ka tas tā pēkšņi – viss, veidosim robotus! Bērnībā vēl skatījāmies multfilmu "Dekstera laboratorija", kas, protams, ieinteresēja mūs.
Bet vai esiet mājas apstākļos arī ko veidojuši, un, ja, jā, tad ko izmantojiet?
Viss principā ir tapis tikai mājas apstākļos. Bet, kā jau iepriekš minējām, bērnībā mēdzām jaukt ārā dažādus radio, pulksteņus, lampas un tādas lietas. Tiesa, ne vienmēr arī izdevās tos salikt atpakaļ un kāda detaļa arvien izrādījās lieka. (Abi smaida) Taču robotiem jau maz ko var pielietot no sadzīvē – mājās atrodamiem priekšmetiem. Tik vien kā kādi sīkumiņi vai baterijas. Vieglāk nepieciešamo ir iegādāties veikalā.
Jūs šogad vadāt robotikas pulciņu, aicinot interesentus papildināt savas zināšanas. Kā radās šī ideja?
Patiesību sakot, jau pagājušo gadu mums bija šāds pulciņš, tikai neoficiāls. Veidot šādu pulciņu, mūs atbalstīja mūsu klases audzinātāja A. Lūse. Šogad robotika pulcē visus interesentus nu jau pavisam oficiāli. Motīvs, kādēļ vispār izlēmām, ka vajag šādu pulciņu izveidot, bija iegūt domubiedrus.
Ar ko tieši nodarbojas jaunieši, kas atnāk uz robotikas pulciņu?
Mmm, viņi programmē, zīmē shēmiņas un projektē platītes, bet līdz šim brīdim ir notikušas vien dažas stundas un interesantākais tikai sekos. Bet ideja ir, ka skolēni mācību gada beigās uzbūvēs līnijsekotājrobotiņu. Manuprāt, šāda robotiņa uzbūvēšana kā pirmais solis ir ideāla.
Vai robotikā gūtās iemaņas ir lietojamas arī mājas, ikdienas dzīvē?
Tā, jāpadomā... Te jau aiziet nedaudz tehniskāk - ja mājās gadījumā ir 100W lodāmurs, tad var pat kastroļus labot. Bet visnoderīgākais ir tas, ka var salabot, piemēram, telefona lādētāja vai arī austiņu vadu gadījumā, ja tas ir saplīsis. Īstenībā jau nav nekādu robežu, ja galva strādā, tad vienmēr var izdomāt, kur izmantot savas zināšanas.
Varbūt Jums ir kādi nākotnes plāni, ko vēlētos minēt?
Mums abiem ir ideja par web-lapas izveidi, kura būtu kā informatīvs avots ar dažādiem video un citiem paraugiem, kā arī internetveikals, kur piedāvātu detaļas un gatavus komplektus veidošanai.
Katru stundu, ko vadām, mēs cenšamies sagatavot arī rakstiskus materiālus, ja nu kādam nav kas skaidrs, lai ir kur meklēt informāciju. Ar laiku, iespējams šī gada beigās, varētu izdot mācību grāmatu, kas būtu apvienojums tam, ko mēs esam mācījuši gada laikā.
Un sapņi? Vai ir kāds sapnis, liels mērķis uz ko tiekties?
Hm. Nu, ļoti labi būtu izturēt atlasi Masačūsetsas universitātē. (Massachusetts Institute of Technology – autora piezīme)
Parunāsim par brīvo laiku, lai mazinātu iespējami radušos stereotipus par fiziķiem kā cilvēkiem, kuri samērā maz iesaistās pasākumos un aktivitātes. Tātad, kā Jūs pavadiet savas brīvās dienas un mirkļus?
Darbojamies fizmatu studentu pašpārvaldē. Jā, un ar vidusskolas draugiem izveidojām grupu "Decibels", kurā darbojās Anna Brūna (soliste), Andris Stepanovs (bundzinieks) un mēs abi (ģitāras).
Ņemot vērā faktu, ka esiet dvīņubrāļi, vai ir bijuši kādi kuriozi, kas saistīti ar atpazīšanas problēmām?
(Brīdi klusums) Nē, šķiet, ka nekas tāds ievērojams nav bijis.
Nekad neesiet mēģinājuši jaukt galvu skolotājiem, kad tie izsauc atbildēt vielu vienam no jums, bet aiziet otrs?
Nē, nē. Mēs tā nedarījām. Bijām labi. Arī vecākus nemuļķojām.
Es gribētu teikt lielu paldies par interviju un vēlēt panākumus arī turpmāk, nepamest Latviju un gūt sapņu piepildījumu!
Margarito
It’s so refreshing to read quality content!zerkalo gold casino
Loved every bit of this post, thank you!gold kazino sait