Solvita Vība: Mēs esam gatavi tiešraidēs publiskot dzīvnieku dzīvi mūsu patversmē

Cik ilgi darbojas jūsu dzīvnieku patversme? Kas to dibināja?

Mēs šajā ēkā, kura projektēta un celta atbilstoši dzīvnieku patversmes vajadzībām, darbojamies jau četrus gadus. Patversmes un visa šī projekta autore ir Anglijā dzīvojošā Kristīne Čilvere. Daļu no saviem ienākumiem labdarības nolūkos viņa nolēma ziedot dzīvnieku patversmes iekārtošanai un apsaimniekošanai. Mūsu galvenais finansētājs patlaban ir Justs Karlsons (Berga bazāra īpašnieks – aut.).

Cik sekmīgi ir bijuši šie četri gadi?

Visādi jau ir gājis. Varu apgalvot, ka patlaban pilnīgi visas telpas ir atbilstoši pielāgotas dzīvnieku turēšanai.

Cik dzīvnieku vienlaicīgi var uzturēties jūsu patversmē?

Pie mums var uzturēties apmēram četrdesmit suņi un piecdesmit kaķi. Visi suņi dzīvo telpās ar izeju uz nelielu pastaigu laukumiņu. Vēl mūsu teritorijā ir “kaķu namiņš” – apsildāma kaķu mājiņa, kurā kaķi dzīvo savu privāto dzīvi: var iet namiņā iekšā un ārā, kad vien vēlas, tiek nodrošināti ar barību, kaķu tualetēm, veterinārmedicīnisko aprūpi. Šajā “kaķu namiņā” dzīvo aptuveni trīsdesmit kaķi.

Vai patversme tiek uzturēta tikai par jau minēto privātpersonu naudu?

Pamatbudžetu sastāda vienreizējais lielais ziedojums mūsu gada budžetam. Katru mēnesi saņemam ziedojumus gan no privātpersonām, gan firmām. Arī dzīvnieki tiek adoptēti pret ziedojumu.

Iespējas palīdzēt  patversmei ir ļoti dažādas. Mēs nebūt nedomājam, ka galvenais ir nauda vai kaut kādi citi materiāli labumi. Piemēram, sestdienās un svētdienās patversmes dzīvnieku aprūpi veic tikai brīvprātīgie palīgi – cilvēki ziedo savu laiku un darbu. Šādu palīdzību mēs vērtējam ļoti augstu.

Reizēm mums palīdz dzīvnieku barības tirgotāji, celtniecības firmas. Mēs iegādājamies nepieciešamos celtniecības materiālus, bet firmu pārstāvji bez atlīdzības veic nelielus remontdarbus. Kāda producentu grupa mums ir dāvinājusi arī labdarības koncertu. Ir arī tādi cilvēki, kas ierodas pie mums un vaicā, kādas lietas mums ir nepieciešamas, un piedāvā nopirkt patversmes dzīvnieku vajadzībām segas, dzīvnieku guļvietas un citas saimniecībā nepieciešamas lietas.

Vai patversmē tiek izmitināti dzīvnieki no visas Rīgas vai tikai no Pārdaugavas?

Ne tikai no visas Rīgas, bet arī no citām vietām Latvijā. Ja kaut kur šosejas malā tiek notriekts dzīvnieks, tad bieži vien to nogādā pie mums. “Dzīvnieku veselības centrā” tiek sniegta arī neatliekamā veterinārmedicīniskā palīdzība bez maksas. Tas attiecas uz bezsaimnieku dzīvniekiem.

Pie mums ir nonākuši arī savvaļas dzīvnieki – stirnas, lapsas, pūces, gulbji. Sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu mēs sniedzam palīdzību arī šādiem dzīvniekiem.
    

Kāda ir statistika? Cik suņu gada laikā ar jūsu palīdzību atrod sev jaunas mājas?

Jā, tāda statistika, protams, ir. Piemēram, 2004. gadā esam palīdzējuši atrast mājas 341 sunim un 401 kaķim. Piebildīšu, ka statistika mums ir ļoti precīza. Mēs ceram, ka visi šie vairāk nekā 700 dzīvnieki ir nokļuvuši labās rokās.

Cik bieži ir tādi gadījumi, kad sunim tiek atrasti viņa īstie īpašnieki, nevis jauni?

Savus īstos īpašniekus diezgan droši atrod tie dzīvnieki, kuriem ir kaut kādas atšķirības zīmes, proti, mikročipi, tetovējumi, kaklasiksnas ar īpašnieku telefona numuriem un adresēm. Diemžēl vairumā gadījumu cilvēki nezina, kur savu pazudušo dzīvnieku meklēt – nav informēti, ka ir tādas dzīvnieku patversmes, nezina, kur tādas atrodas utt. Reizēm gadās, ka dzīvnieka īstais īpašnieks ierodas patversmē pēc vairākām nedēļām vai pat mēnešiem, kad dzīvniekam jau ir sameklēti jauni īpašnieki.

Kas notiek tādos gadījumos?

Mēs mēģinām vienoties, lai dzīvnieku varētu atdot īstajiem īpašniekiem. Jāsaka, ka šķirnes suņiem īstie īpašnieki tiek atrasti biežāk, jo dzīvnieki ir reģistrēti, identificēti. Gadās arī tā, ka dzīvnieks ir nonācis uz ielas tādēļ, ka viņa saimnieks to vairs negrib.

Cik liels ir patversmes apkalpojošais personāls?

Dzīvnieku aprūpē tiek nodarbināts viens cilvēks pie suņiem, viens pie kaķiem, divi administratori, kas pieņem noklīdušos dzīvniekus un formē adopcijas lietas, kā arī es – patversmes direktore. Kopā esam pieci cilvēki. Ņemot vērā to, ka patversme darbojas septiņas dienas nedēļā, kā jau minēju, sestdienās un svētdienās mums palīdz brīvprātīgie palīgi. Tādējādi arī patversmes darbinieki var atļauties nedēļā kādu brīvdienu. Brīvprātīgo, kas regulāri mums palīdz, ir aptuveni divdesmit. Brīvprātīgo vecums ir dažāds un palīdzības jomas arī dažādas. Visvairāk brīvprātīgie palīgi, protams, vēlas strādāt ar dzīvniekiem. Tā ir dzīvnieku kopšana, suņu vešana pastaigās, ķemmēšana utt. Ir arī tādi, kas palīdz mums ar informatīvi izglītojošiem darbiem – tulkojumiem, materiālu noformēšanu u.c.

No kāda vecuma var kļūt par patversmes brīvprātīgo palīgu?

Bērni no 12 gadu vecuma. Ja palīdzēt vēlas jaunāki bērni, tad mēs lūdzam to darīt kopā ar vecākiem. Tas tādēļ, lai neizveidotos atsevišķa grupa ar palīgiem, kurus pašus visu laiku ir jāpieskata.

Palīgu vidū ir arī pieaugušie un pensionāri, kas dažādu iemeslu dēļ nevar atļauties turēt dzīvniekus savās mājās. Viņi nāk un rotaļājas ar kaķiem, pastaigājas kopā ar suņiem, palīdz tos aprūpēt. Tas ir abpusēji izdevīgi, jo abas puses jūtas apmierinātas.

Gribu atzīmēt, ka brīvprātīgajiem palīgiem mēs nodrošinām vakcināciju pret trakumsērgu.

Kā jūs izvēlaties brīvprātīgos? Kādam, jūsuprāt, ir jābūt cilvēkam, lai varētu strādāt ar dzīvniekiem?

Brīvprātīgie izvēlas mūs. Tie ir cilvēki, kas izjūt vēlmi būt kopā ar dzīvniekiem Viņi parasti sameklē mūs (www.dzd.lv vai 7500491). Mēs uzaicinām šos cilvēkus uz tikšanos, pārrunājam, kādas ir šī cilvēka iespējas sniegt mums palīdzību, saskaņojam laikus, kad šī palīdzība var tikt sniegta. Galvenais, lai vēlme palīdzēt patversmei nebūtu tikai paspēlēšanās ar mazu kaķēnu vai kucēnu. Tas ir fizisks darbs – dzīvnieku barošana, mītņu tīrīšana, pastaigas. Jābūt gatavam reālai dzīvei kopā ar dzīvniekiem. Ne vienmēr visi atgadījumi ar pie mums nokļuvušajiem dzīvniekiem ir patīkami, ir daudz skumju dzīves stāstu.

Praktiski neviens cilvēks no mums nav aizgājis, ja ir nostrādājis patversmē kādu mēnesi un vairāk. Turpretī, ja kāds ir atnācis ar tādu vieglu domu un ir pārvērtējis savus spēkus, tad pēc pāris reizēm vairs nenāk. Brīvprātīgie palīgi strādā ļoti nopietni, un faktiski mēs tos uzskatām par saviem darbiniekiem, nevis cilvēkiem no malas. Mēs ar viņiem rēķināmies, un viņiem ir uzstādīti tādi paši darba noteikumi, kā mūsu darbiniekiem.

Kā jūs vērtējat sabiedrības atbalstu patversmēm? Vai tas ir pietiekams?

Jāsaka, ka tie cilvēki, kas atnāk pie mums adoptēt kādu dzīvnieku, pārsvarā ir ļoti pozitīvi noskaņoti, ar ļoti cilvēcīgu domāšanu. Gadās arī telefona zvani, kad mums piezvana un saka, ka viņi vēlas tieši Jorkšīras terjera kucēnu.

Par ziedojumiem runājot, es jau minēju, ka pati svarīgākā nav nauda. Tā ir attieksme. Reāls piemērs: pie mums ierodas daudzbērnu ģimene, kuras materiālais stāvoklis nebūt nav spožs, un viens no bērniem ir sataupījis un atnesis sunim vienīgo cepumu, kas varbūt viņam tajā nedēļā ir ticis iedots... Uzskatu, ka daļā sabiedrības noteikti ir šī pozitīvā attieksme pret dzīvniekiem un ceru, ka tā arvien pieaugs.

Informācija par labdarību ir ļoti dažāda. Cilvēkiem ir grūti reāli un lietišķi sašķirot, kur ir patiesa labdarība, bet kur varbūt ne. Mēs sadarbojamies ar labdarības portālu www.ziedot.lv un zinām labdarības akcijas, kad ir nepieciešams palīdzēt slimiem bērniem. Man reizēm saka, ka mēs šeit iztērējam pietiekoši lielus līdzekļus dzīvniekiem, bet tajā pašā laikā ir daudz cilvēku, kuriem šāda palīdzība it kā būtu vairāk vajadzīga...

Ļoti pazīstams viedoklis...

Jā, diezgan izplatīts. Pensionāri, piemēram, saka, ka viņiem ir ļoti mazas pensijas, un jautā, vai mums neliekas, ka palīdzība dzīvniekiem būtu otršķirīga? Es uzskatu, ka, ja sabiedrība mainīsies un kļūs labsirdīgāka, cilvēcīgāka, tad ieguvēji būs visi, tāpēc nevēlos novirzīt palīdzību dzīvniekiem otrā plānā, pēc tam, kad būs palīdzēts pilnīgi visiem citiem. Katrs mēs darbojamies savā sfērā. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tie cilvēki, kuri ir līdzjūtīgi un spēj palīdzēt dzīvniekiem, ir tikpat pozitīvi un cilvēciski pret cilvēkiem. Es zinu, ka arī mūsu patversmes atbalstītāji iesaistās citās palīdzības akcijās un palīdz bērniem.

Man prieks, ka cilvēki palīdz bērniem un ceru, ka šī palīdzība ir patiešām reāla, ka tā neaprobežojas tikai ar jautājumu, kāpēc mēs palīdzam dzīvniekiem.

Kāda palīdzība jūsu patversmei šobrīd ir ļoti aktuāla?

Tā varētu būt sava brīvā laika noziedošana, palīdzot mums aprūpēt patversmē esošos dzīvniekus. Šeit vienmēr atrodas kāds mūsu darbinieks, kas spēs koordinēt palīdzību, pateikt, ar kuriem dzīvniekiem varētu doties pastaigās, kurus varētu apciemot.

Pie mums atrodas dzīvnieki, kuriem ir īpašas vajadzības, līdz ar to saimniekus šādiem dzīvniekiem atrast nav viegli. Piemēram, patlaban patversmē uzturas mīļš, draudzīgs, jauks sunītis, kurš ir pilnīgi akls. Varbūt kādam ir iespēja palīdzēt mums informatīvi, palīdzēt atrast jaunus saimniekus mūsu dzīvniekiem.

Ir iespēja piezvanīt uz ziedojumu tālruni 9006284. Cilvēki var mums dāvināt siltas, mīkstas segas suņu un kaķu guļvietām, avīzes būru ieklāšanai, dzīvnieku barību – iespējas ir ļoti dažādas. Mēs priecāsimies par jebkuru palīdzību, kuru sniegsiet mums.

Jūs rīkojat arī izglītojošos pasākumus sabiedrībai...

Jā, viens no mūsu darbības virzieniem ir sabiedrības izglītošana. Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi jaunajiem dzīvnieku īpašniekiem sniegt vērtīgu informāciju, kas būtu vajadzīgs, lai vispār dzīvnieku mājās varētu turēt. Ir pieejami atsevišķi izglītojošie materiāli par suņu un kaķu labturību, ko var saņemt katrs interesents, ierodoties patversmē.

Kopā ar citām starptautiskām dzīvnieku aizsardzības organizācijām piedalāmies dažādās akcijās. Piemēram, ir bijušas akcijas Ziemassvētku un Jaungada laikā pret uguņošanu, mēģinām informēt sabiedrību, kā jūtas dzīvnieks uguņošanas laikā. Tieši pēc Jaungada svinībām patversmes iemītnieku skaits pieaug divkārtīgi. Tagad, maijā, rīkojam akciju pret suņu turēšanu pie ķēdes. Mēs nedodam suni cilvēkiem, kas paziņo, ka suns tiks turēts pie ķēdes. Nav pieļaujami, ka suns visu savu mūžu pavada 2-3 m garā ķēdē un dzīvo tajā pašā vidē, kur nokārtojas, bez pastaigām un fiziskām aktivitātēm. Šī akcija notiks sadarbībā ar skolām.

Organizējam lekcijas interesentiem par dažādiem veterinārmedicīnas jautājumiem un dzīvnieku labturību.

Kādi interesanti projekti jums ir iecerēti nākotnē?

Drīz uzsāksim ļoti interesantu un Latvijā vēl nebijušu projektu, kura ideju mums ir uzdāvinājis Kolliju portāls. Sadarbībā ar Kolliju portālu mēs uzstādīsim interneta videokameras un noteiktos diennakts laikos interesenti savos datora monitoros varēs vērot mūsu dzīvnieku dzīvi patversmē. Varbūt “realitātes šovs” nav tas piemērotākais apzīmējums šādam pasākumam, to varētu saukt par realitātes pieslēgumu patversmes dzīvei. Projekta mērķis ir, lai cilvēki varētu paskatīties, kas notiek patversmē, ka patversme nav nekāda “suņu bedre”, - ka tā ir vieta, kur dzīvnieki tiek labāk aprūpēti kā vienā otrā mājā. Mēs vēlamies mainīt to cilvēku attieksmi, kas apšauba, vai patversme ir vieta, kur tiek nodrošināta dzīvnieku labturība. Tiešraide tiks nodrošināta interneta TV kanālā www.skydogs.lv. Domāju, ka ne visas firmas vai privātpersonas būtu gatavas sevi rādīt tiešajā pieslēgumā internetā. Mēs šo soli speram tāpēc, ka jūtamies gatavi šādai rīcībai un vēlamies, lai sabiedrība ienāk patversmē.

Paldies! Cerēsim, ka tā arī notiks.