Vasaras brīvlaikā strādāt varēs arī pusaudži ar speciālajām vajadzībām

Vineta Bērziņa, Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore, 12.02.2006., 20:17

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka, paplašinot pusaudžu iespējas vasaras brīvlaikā iegūt nepieciešamo darba pieredzi, jaunieši tiks motivēti aktīvāk iesaistīties nodarbinātības pasākumos. Jau šogad vasarā strādāt varēs arī pusaudži ar speciālajām vajadzībām, tādējādi mazinot viņu sociālo atstumtību un nodrošinot iespēju gūt pirmās darba pamatiemaņas.

LM norāda, ka saskaņā ar šonedēļ apstiprināto kārtību, kādā vasaras brīvlaikā tiek organizēti nodarbinātības pasākumi pusaudžiem, darba devēji varēs nodarbināt pusaudžus ar speciālajām vajadzībām tādā gadījumā, ja viņu darba vietai nebūs nepieciešams papildus pielāgojums.

Turklāt pusaudži ar speciālajām vajadzībām, strādājot pilnu darba dienu, par padarīto saņems samaksu minimālās darba algas apmērā, bet par nostrādāto nepilnu darba dienu – 50% apmērā no minimālās darba algas.

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos pusaudžu nodarbinātības pasākumos paredzēts iesaistīt par 6 tūkst. pusaudžiem vairāk nekā 2005.gadā. Kopumā vasarā tiks nodarbināti 15 tūkst. skolēni. Šim mērķim plānots izlietot vairāk kā 877 tūkst. latus no valsts speciālā budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus ministrija uzsver, ka ir pieaugusi darba devēju atbildība par pusaudžu nodarbināšanu, jo šogad iesniedzot pieteikumu par dalību pasākumā darba devējs ar savu parakstu apliecina piedāvātās darba vietas atbilstību darba aizsardzības prasībām.

Saskaņā ar izstrādāto kārtību, nedaudz mainījusies samaksas kārtība darba vadītājam, jo tā tiek aprēķināta proporcionāli nodarbināto pusaudžu skaitam. Tā, piemēram, darba vadītājs par 12 pusaudžu nodarbināšanu saņem 90 latus mēnesī jeb 7,50 latus par viena pusaudža nodarbināšanu. Savukārt par pusaudža ar speciālajām vajadzībām nodarbināšanu – 45 latus mēnesī.

Jaunajā kārtībā nodarbinātības ilgums, tāpat kā iepriekš, būs 1 mēnesis. Tomēr atsevišķos gadījumos, ja ir pietiekams finansējums, kā arī ar darba devēja un skolēna piekrišanu darba ilgumu iespējams pagarināt līdz 2 mēnešiem, bet ne vairāk.

Atbilstoši izstrādātajai kārtībai, pusaudžus var nodarbināt Latvijā reģistrēta juridiska persona, komersants, t.sk. individuālais komersants, biedrība, nodibinājums, valsts vai pašvaldības iestāde. Turklāt šogad par skolēna darba vadītāju darba devējs var norīkot arī speciālistu ar vismaz vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, kuram ir 3 gadu darba pieredze. Atgādinām, ka kopš 2004.gada skolēnu nodarbinātības pasākumus organizē NVA un tajos iesaistījušies vairāk kā 12 tūkst. skolēni.