Daži padomi darba intervijai

Pirmā darba intervija ir spēle, kurā abām pusēm jāievēro zināmi noteikumi, lai nokļūtu nākamajā kārtā.

Atcerieties, ka Jūs esat tas, kuru meklē darba devējs, nevis otrādi. Jums nav jāuztraucas par darba interviju, jo izgāžoties Jūs neko nezaudēsiet, drīzāk otrādi – darba devējs zaudēs Jūs.

Pirms darba intervijas noteikti mēģiniet noskaidrot ko vairāk par savu potenciālo darba vietu – kāda ir darbības sfēra, kādi ir darba apstākļi, kāda ir alga – tas Jums var palīdzēt intervijā parādīt sevi kā kompetentu personu.

Pirms darba intervijas noteikti sagatavojiet vairākus jautājumus par sava darba apstākļiem, kurus jūs varat uzdot, ja Jums gadījumā pajautās vai Jums ir kādi jautājumi. Ja Jums nebūs jautājumu, neliecinās par Jums neko labu.

Ja Jūs gatavojaties uz svarīgu darba interviju, tad es ieteiktu pirms tam patrenēties citās darba intervijās. Tādā veidā Jūs ne tikai iegūsiet pieredzi saskarsmē jutīsieties drošāki, bet arī pacelsiet savu pašapziņu.

Nekad nekavējiet uz darba interviju. Daudziem darba devējiem ir stingri principi šai jautājumā. Sliktākajā gadījumā pabrīdiniet pa tālruni, ka nevarēsiet ierasties. Ja jūs kavējat savu pirmo darba interviju, kāds iespaids radīsies darba devējam par jums?
Labāk ierodaties dažas minūtes iepriekš, lai nebūtu jāierodas uz pašu interviju elsojot un plankumainu seju no kāpšanas pa kāpnēm.

Darba intervijās lēmums tiek pieņemts zemapziņā jau pirmajā minūtē. Tāpēc ir ļoti svarīgi atstāt par sevi pozitīvu iespaidu ar savu izturēšanos un izskatu jau pašā sākumā.

Pirmā darba intervija parasti ilgst ap 15 minūtēm – tas ir pilnīgi pietiekošs laiks, lai novērtētu Jūsu izturēšanos, izskatu un domāšanas gaitu. Jūsu trumpis ir tas, ka šajā laikā Jūs varat paspēt „noslēpt” savas sliktās īpašības, ja vien rīkosieties attapīgi – kas būtībā no Jums arī tiek gaidīts pēc intervijas spēles noteikumiem.

Darba intervijā nevajag teikt: ”Es visu jau zinu par jūsu darba apstākļiem.” Jūs varat norādīt, ka esat ieguvis šādu informāciju tur un tur, taču nevajag būt pārāk pašpārliecinātam par savām zināšanām. Situācija jebkurā brīdī var mainīties. Jau tas vien, ka tiek meklēts jauns darbinieks, norāda uz to, ka kaut kas ir mainījies.

Nopietnās darba intervijās bieži vien tiek uzdoti „āķīgie” jautājumi, kurus ir sagatavojuši rekruitēšanas speciālisti, un uz kuriem ir pareizās un nepareizās atbildes. (Piemēram, ko Jūs gribētu sasniegt mūsu firmā 5 gados?) Tādi ir šīs spēles noteikumi. Tāpēc pirms darba intervijas noteikti vajadzētu sagatavoties atbildēt uz šiem standarta jautājumiem, pareizās atbildes uz kuriem var atrast internetā. Sniedzot „pareizās” atbildes, Jūs varbūt neatklāsiet sevi tik daudz, kā to gribētos darba devējam, taču Jūs parādīsiet, ka ar mājas darbu esat sekmīgi ticis galā. Sniedzot nepareizās atbildes, Jūs ne tikai atklāsiet savas vājības, bet arī parādīsiet, ka neesat sagatavojušies nopietni darba intervijai.

Uz jautājumu par jūsu sliktajām īpašībām vai problēmām iepriekšējā darbā nevajag melot, ka Jums tādu nav. Labāk norādiet tādas, bet dariet to viltīgi – uzreiz parādiet, kā Jūs ar tām tiekat galā. Piemēram, sakot, ka bieži netikāt galā ar saviem pienākumiem, norādiet, ka tas bija tāpēc, ka nemācējāt pareizi saplānot savu laiku, un tāpēc Jūs atrisinājāt šo problēmu sadalot uzdevumus pa prioritātēm un katrai prioritātei veltījāt noteiktu laiku. Šeit ir svarīgi parādīt, ka Jūs apzinājāties savu problēmu un radāt tai risinājumu.

Uz jautājumu par Jūsu iepriekšējo priekšnieku nevajag norādīt viņa sliktās īpašības vai kā savādāk izrādīt nepatiku pret viņu. Labāk norādiet uz viņa pozitīvajām īpašībām, šādi norādot, ka Jūs cilvēkā cenšaties saskatīt labo un neaprunāsiet savu jauno priekšnieku viņam aiz muguras.

Jautājums, kas Jūs motivē – alga vai pats darbs, ir ļoti viltīgs. Ja atbildēsiet, ka alga, tad darba devējam radīsies iespaids, ka Jūs viegli mainīsiet darbavietu, ja citur Jums piedāvās lielāku algu. Ja atbildēsiet, ka pats darbs, tas radīs iespaidu, ka Jūs esat darbaholiķis, kuram nevajag daudz maksāt. Viskorektāk uz šo jautājumu būtu atbildēt ar zelta vidusceļu, ka gan alga, gan gandarījums par darbu ir motivācijas divas neiztrūkstošas sastāvdaļas, kuras nespēj viena otru atsvērt.

Pēc pareizo atbilžu sniegšanas uz standartjautājumiem Jums noteikti tiks uzdoti daži nestandarta jautājumi, vai arī daži jautājumi atkārtoti citā formā. Te nu svarīgi ir parādīt savu attapību un nenonākt pretrunā ar savām iepriekšējām atbildēm, parādot, ka Jūs nevis iezubrījāt tās no galvas, lai pakļautos spēles noteikumiem, bet izprotat to nozīmi pilnībā.

Nepārtrauciet intervētāju un neizplūstiet pārāk plaši. Jūs ne tikai parādīsiet, ka esat nekam nederīgs darbinieks, jo esat nelabojams pļāpa, bet arī varat nodot kādu citu savu sliktu īpašību.

Nebaidieties pārjautāt, ja neesat sapratis jautājumu. Labāk ir pārjautāt, nevis mēģināt izkļūt no situācijas vervelējot muļķības. Diez vai darba devējam ir vajadzīgs darbinieks, kurš rada citiem problēmas, jo pārprot darba uzdevumu.

Nebaidieties parādīt, ka kaut ko nezināt. Visu zināt nav iespējams. Labāk norādiet, ka Jūs zināt, kur var atrast nepieciešamo informāciju (internetā, plašajā paziņu lokā).

Nekad neapgalvojiet, ka zināt visu. Tas var radīt pārāk pašpārliecināta cilvēka iespaidu, kurš nevēlas attīstīties savā jomā.

Par virsstundām runājot, kategoriski no tām atteikties nebūtu labi, taču Jūs varat norādīt, ka par attiecīgu samaksu Jūs būtu ar mieru tās strādāt. Droši varat norādīt, ka pārāk daudz virsstundas kaitēs darbam, jo darbiniekam arī ir jāatpūšas. Protams, ka darba devējs meklē darbaholiķus, taču reti, kurš to atzīs, jo darbaholisms tomēr sabiedrībā ir nosodāma īpašība.

Parādiet, ka esat ambiciozs, taču nepārspīlējiet. Tas sagatavos darba devēju, ka Jūs esat gatavs izaugsmei un no paaugstinājuma vai algas pielikuma neatteiktos.

Nekad neuzdodiet pirmais jautājumu par algas izmēru. Pirmkārt, tas skaitās nepieklājīgi un, otrkārt, Jūs nodosiet savas savtīgās intereses. Ir taču pašsaprotami, ka algai ir jābūt atbilstošai Jūsu kvalifikācijai un ieguldījumam vai ne? Savādāk Jūs nemaz uz šo darbavietu nekandidētu. Atcerieties, ka darba devējam vajag Jūs, tāpēc viņa interesēs ir Jūs pievilināt un piesolīt labu algu.

Jautājums par algas izmēru ir pats interesantākais. Parasti darba devējs jau iepriekš zina, cik viņš ir gatavs maksāt, taču viņa interesēs ir arī maksāt Jums pēc iespējas mazāk. Tāpēc uz šo jautājumu vajadzētu izvairīties atbildēt ar konkrētu ciparu tik ilgi, cik vien tas ir iespējams un izmantot iegūto laiku, lai noskaidrotu, cik īsti darba devējs ir spējīgs maksāt.
Pirms nosaucat noteiktu summu, noteikti noskaidrojiet, kas īsti no Jums tiek prasīts par šo summu, jo šo summu tomēr nosaka Jūsu zināšanas, atbildība, darba apjoms, kompetence, laiks, virsstundas un daudzi citi faktori (droši to arī uzskaitiet). Šādā veidā Jūs parādīsiet, ka ļoti labi zināt savu vērtību un apzināties, par ko Jums tiks maksāta alga. Arī tīri psiholoģiski tas Jums palīdzēs nepazemināt vēlamo summu aiz bailēm pāršaut pāri strīpai.
Tāpat algas lielumu var ietekmēt dažādas sociālās garantijas, kuras darba devējs var piedāvāt – veselības apdrošināšana, varbūt kādas atlaides, apmaksātas sarunas darba vajadzībām, mašīnas amortizācija un benzīna izmaksas, un daudz kas cits, tāpēc pirms atbildat par algas lielumu, noskaidrojiet visu sīki.
Ja darbs ir prestižs un darba intervijas notiek vairākās kārtās, tad algas izmēru visdrīzāk Jums nepateiks pirmajā darba intervijā, jo nav jēgas Jums to atklāt, ja vēl nav zināms, vai Jūs esat pats piemērotākais kandidāts šim amatam.
Attīstītajās valstīs prestižām darbavietām jau ir diezgan noteikts minimālais algas izmērs, tāpēc darba intervijās šis jautājums vispār netiek cilāts – tas tiek uztverts par sliktu toni. Cilvēks ejot uz darba interviju parasti zina, kā šāda līmeņa darbs tiek atalgots, un par to tiek runāts tikai tad, ja darba devējs to uzskata par vajadzīgu. 

Pēc intervijas nosūtiet pateicības vēstuli par to, ka tikāt uzaicināts uz interviju. Latvijā reti kurš to dara, tāpēc tas paaugstinātu Jūsu iespējas tikt ievērotam, un atstāsiet par sevi labu iespaidu.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz rakstu sarakstu