Paziņoti konkursa "Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma" uzvarētāji

Vakar, Pasaules vides dienā – tirdzniecības centrā "Spice" vides ministrs Raimonds Vējonis un Lielbritānijas vēstnieks Ians Bonds atklāja plakātu konkursa "Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma" veiksmīgāko darbu izstādi un apbalvoja uzvarētājus.

Konkursa žūrijas komisija, kurā bija LR Vides ministrs Raimonds Vējonis, Lielbritānijas vēstnieks Ians Bonds, mākslas zinātniece Ramona Umblija, mākslinieks Laimonis Šēnbergs un tirdzniecības centra „Spice” direktore Iveta Lāce, izvēlējās divus uzvarētājus un piešķīra četras veicināšanas balvas:

1. vieta (Vides ministrijas balva – 1000 Ls) – radošajai apvienībai „Brainchild” (Jānis Cirsis, Dmitrijs Frolovs, Matīss Zvaigzne un Aivars Baranovs) par darbu „Gaiziņš – 25”.

1. vieta augstskolu un mākslas skolu grupā (Lielbritānijas vēstniecības balva – ceļojums 2 personām uz Lielbritāniju, dizaina izstādi „100% Design”, kura notiks 2007. gada septembrī Londonā) – Karīnai Stefanišinai (Liepājas Mākslas vidusskola, 17 gadi) par darbu „Pasaule raud!”.

Veicināšanas balvas: Inesei Vēriņai par darbu „Zudušie elementi”, Rolandam Gasieram – „Winter Olimpics 2025” un Arhatam (Māris Jurjāns) – „Negāzē, kur dzīvo”.
Vides ministra Raimonda Vējoņa speciālbalva – Indrai Mercai (Latvijas Mākslas akadēmija) par darbu „Ledus lāča atmiņas”, tirdzniecības centra „Spice” direktores Ivetas Lāces balva – Mārim Subačam par darbu „3 domas par dabu”.

Plakātu konkursa veiksmīgāko darbu izstāde tirdzniecības centrā „Spice” būs aplūkojama līdz 25. jūnijam. Visus žūrijas izvēlētos plakātus būs iespēja novērtēt arī ikvienam plakātu izstādes apmeklētājam, piedaloties skatītāju balsojumā. Darbs – skatītāju simpātija – saņems „Spice” dāvanu karti 50 latu vērtībā.

Konkursam „Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” kopumā iesniegti vairāk nekā 70 mākslinieku, datografiķu, reklāmas speciālistu, kā arī studentu un skolēnu sagatavoti plakāti.

Mākslas zinātniece Ramona Umblija: „Plakāts ar savu izteiksmi uzrunā mūs publiskajā telpā, pilsētas krāsainajā un steidzīgajā vidē, tāpēc tam ir jābūt ātri pamanāmam, kodolīgam. Ne velti, lai problēmu padarītu „karstu”, plakātā tiek lietoti spēcīgi simboli un spilgti salīdzinājumi. Vairāki konkursa „Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” dalībnieki tiešā vārda nozīmē cepa uz pannas dažādus objektus, lai akcentētu vienu no klimata pārmaiņu sekām – globālo sasilšanu; savukārt citi globālo problēmu aktualizēja filozofiski vai ar estetizēti “attālinātu” tēlu palīdzību.”

Izvērtējot darbus, žūrijas dalībnieki īpašu uzmanību pievērsa trīs kritērijiem: plakāta oriģinalitātei, profesionāli mākslinieciskajai vērtībai un sabiedrību uzrunājošam saturam. Savukārt, nosakot labāko augstskolu un mākslas skolu audzēkņu darbu, žūrija vēl papildus skatījās, lai plakātā klimata pārmaiņas būtu atspoguļotas pārsteidzošā vai pat šokējošā veidā.

Pirmajā konkursa darbu vērtēšanas kārtā tika atlasīti veiksmīgākie plakāti izstādei, bet otrajā posmā žūrija no tiek izvēlējās uzvarētājus. Diskutējot, kuru no plakātiem atzīt par labāko, atklājās, ka uz galveno – Vides ministrijas balvu pretendē seši plakāti. Žūrijas priekšsēdētāja Ramona Umblija norādīja, ka tas ir ļoti labs plakātu konkursa kvalitātes rādītājs, jo ne reti līdzīgos konkursos izdodas atklāt tikai pāris tiešām vērtīgus darbus.

Pēc darbu novērtēšanas un uzvarētāju izvēlēšanās Ramona Umblija atzina: „Iesniegto konkursa darbu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu valoda ir ļoti dažāda, un tās profesionālisms – arī. Taču kopsavilkumā plakātu konkurss vērtējams no vairākiem aspektiem: pirmkārt, ir iegūti interesanti, sabiedrību uzrunājoši plakāti par vienu no šodienas aktuālākajām problēmām, kuras priekšā stāv cilvēce. Otrkārt – konkurss ir rosinājis māksliniekus pievērsties sociālajam plakātam – vienam no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem vides reklāmas veidiem. Mākslinieku interese un iesniegtie darbi liecina, ka regulāra šādu konkursu rīkošana nākotnē varētu kļūt par pamatu sociālā plakāta renesansei Latvijā.”

Atklātā plakātu konkursa „Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma” mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņu iemesliem un sekām, kā arī aicināt sargāt vidi un samazināt klimata pārmaiņas veicinošas darbības.

Konkursu organizēja LR Vides ministrija un Lielbritānijas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar valsts SIA „Vides projekti” un mākslas izglītības centru „Trīs krāsas”.

Klimata pārmaiņas jeb globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais ogļskābās gāzes, kā arī citu piesārņojošo un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu līmenis atmosfērā. Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā un līdz ar to notiek tās pastāvīga sasilšana. Pētījumi liecina, ka vidējā temperatūra pasaulē pēdējo 130 gadu laikā ir paaugstinājusies par 0,6 grādiem pēc Celsija. Novērots, ka 20. gadsimts bijis vissiltākais gadsimts pēdējo tūkstoš gadu laikā.

Klimats vienmēr ir mainījies un dabisku cēloņu dēļ turpinās mainīties. Tomēr bīstamo klimata pārmaiņu – siltumnīcas efekta – galvenais rašanās cēlonis ir cilvēku saimniecisko darbību kopums. Visvairāk emisiju (gāzu ieplūšana atmosfērā ar dūmiem un tvaikiem) veido oglekļa dioksīds. Šī gāze galvenokārt izdalās, dedzinot fosilos jeb no zemes dzīlēm iegūtos, neatjaunojamos dabas resursus (naftu, ogles, dabas gāzi un kūdru), kas ir visvairāk izmantotais enerģijas avots pasaulē – gan siltuma un elektroenerģijas ražošanai, gan degvielas ieguvei. Diemžēl cilvēku darbības rezultātā notiek arī masveida mežu izciršana, taču koki ir būtiski gaisa attīrītāji, jo uzsūc daļu cilvēku radītās ogļskābās gāzes.

Bez oglekļa dioksīda ir arī citas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, piemēram, metāns un slāpekļa oksīds. Tās sastopamas izgarojumos, kas rodas izgāztuvēs, lopkopībā un rīsu audzēšanā. Daļa no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm tiek ražotas arī rūpnieciski, lai tālāk izmantotu sadzīves elektronikas, piemēram, saldēšanas sistēmu ražošanā.

Arvien pieaugošā Zemes temperatūra rada būtiskas klimata pārmaiņas – pasaules okeāna līmeņa celšanos un plašu piekrastes teritoriju applūšanu. Tāpat aizvien biežāk notiek dabas katastrofas (vētras, plūdi), bet dažviet pasaulē valda ilgstoši sausuma un karstuma periodi. Globālās sasilšanas rezultātā ir apdraudēta arī daba – zinātnieki prognozē, ka pieaugošās Zemes temperatūras dēļ gadu gaitā izmirs daudzas augu un dzīvnieku sugas. Viņi arī norāda, ka, ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas arvien palielināsies, paredzama dzeramā ūdens krājumu samazināšanās, kā rezultātā pasaulē radīsies nopietnas sociālas problēmas un pat jauni militārie konflikti. a

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu