Ceļošana 18. gs. Apgaismības laika ceļojumu apraksti un to interpretācijas problēmas

Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja desmit gadu jubilejas programmas ietvaros ceturtdien, 26. februārī, plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 510. auditorijā (Aspazijas bulv. 5, Rīgā) notiks zinātniskais vakars.

Zinātniskais vakars ar Dr. Kristiana Kūna (Christian Kuhn, Bambergas Universitāte) "Cik labi tikt dēvētam par rātskungu Rīgā? Apgaismības laika ceļojumu apraksti un to interpretācijas problēmas." un prof. Gvido Straubes (Latvijas Universitāte) "Vai viegli būt ceļotājam...?" vieslekcijām.

Agrie jaunie laiki un jo sevišķi 18. gs. iezīmīgi ar to, ka strauji pieauga ceļotāju skaits. Ceļošana faktiski kļuva par modes lietu, turklāt daudzi savu ceļojumu pieredzi fiksēja dienasgrāmatās un ceļojumu aprakstos, tādejādi saglabājot ziņas par šiem ceļojumiem nākamajām paaudzēm. Šiem apgaismības laika ceļojumu aprakstiem piemīt liela pievilcība. Tie šķiet faktogrāfiski pareizi un pat ticami. Tieši šī iemesla dēļ jau 19. gadsimta vidū tie tika atzīti, kā uzticami uzziņu avoti par reģionu, ko mūsdienās dēvējam par Austrumeiropu.

Dr. Kūna vieslekcijas pamatā tiks ņemts Šveices astronoma Johanna Bernulli (Johann Bernoulli, 1744-1807) ceļojumu apraksts "Ceļojums caur Brandenburgu, Pomerāniju, Prūsiju, Kurzemi, Krieviju un Poliju 1777. un 1778. gadā", kurš tika izdots Leipcigā 1779./1780. gadā. Balstoties uz šo ceļojumu aprakstu, tiks apskatīti jautājumi par to, kāda rakstīšanas shēma tika izmantota šī ceļojumu apraksta pamatā un kādus neapzinātus izlaidumus jeb "apziņas melnos caurumus" šis apraksts satur. Šādas un līdzīgas nianses vieslekcijā būs pamats jautājumam, kāda varēja būt apgaismības nozīme Bernulli aprakstītajā Eiropas daļā.

Dr. Kristians Kūns ir studējis Haidelbergā, Vircburgā (Vācija) un Kembridžā (Lielbritānija). 2007. gadā ieguvis doktora grādu Bambergas Universitātē. Viņa pētniecības interešu lokā ietilpst ne tikai apgaismības laikmets, bet arī smaida politiskā instrumentalizācija viduslaikos un jaunajos laikos, kā arī svešvalodu apguves vēsture.

Zinātniskā vakara otrajā daļā prof. Straube runās par ceļošanu 18. gs. "Jāņem vērā, ka ceļošana toreiz būtiski atšķīrās no tās ceļošanas, kādu to mēs pazīstam šodien. Kāda tā bija – ceļu kvalitāte, nakšņošana un ēdināšana, drošība un robežu šķērsošana – daudz kas bija daudz savādāk nekā šodien. Un Latvijā loģisks vienmēr būs jautājums – vai arī šejienes pamatiedzīvotāji, kuri toreiz savā absolūtajā vairākumā bija zemnieki, arī varēja ceļot?", informē profesors.

Prof. Gvido Straube ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras profesors. Viņš ir gan studējis, gan pasniedzis Humbolta Universitātē Berlīnē un pasniedzis Johana Gūtenberga Universitātē Maincā, kā arī Rostokas Universitātē. Viņa zinātniskās intereses ir Latvijas un Baltijas vēsture un etnogrāfija.

Zinātniskais vakars notiks vācu un latviešu valodā. Dalība ir bez maksas.

Zinātnisko vakaru organizē Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu