Latvijas paralimpiskā uzvara, fotoizstāde un tautas diplomātija Sibirijā

2015. gadā no 7. līdz 11. jūlijam Tihomirovu fonda Izjādes centrā, kas atrodas pie Irkutskas (Krievija), notika Otrais Starptautiskais Baikāla paralimpiskais jāšanas festivāls un Sibīrijas federālā apgabala adaptīvā jāšanas sporta atklātais čempionāts, kurā piedalījās jauns neredzīgais sportists no Latvijas.

Piecpadsmitgadīgais jūrmalnieks Georgs Tadejs Bārda izcinījas 1. vietu klasiskajā iejādē. Vēl festivāla ietvaros tika atverta foto izstāde "Kuldīga - Irkutska. Zirgi". Kā paskaidroja tas iedvesmotāja, "Es Redzu" vadītāja un jaunā sportista māte Aivija Bārda, Latvijas pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos sociālajā iniciatīvā, ko izvērsa Tihomirovu fonds ar Irkutskas apgabala valdības un Likumdošanas sapulces, kā arī Irkutskas rajona un pilsētas administrāciju atbalstu, kļuva par tautas diplomātijas spilgtu izpausmi, kas ir īpaši vajadzīga oficiālo attiecību starp Latviju un Krieviju "iesaldēšanas" periodā.

2013. gadā Pirmajā Starptautiskajā Baikālas paralimpiskaja jāšanas festivālā Georgs izcīnīja uzreiz 1. un 2. vietas dažādās disciplīnās. Šogad Latvijas sportistam ar Hanoveras ķēvi vārdā Pompeja izdevās izcīnīt uzvaru sīvā konkurencē. Blakus saimniekvalsts Krievijas spēcigām komandām pirmo reizi festivālā piedalījās paralimpiskie dalībnieki no tradicionālās jātnieku valsts Mongolijas, nākamajai reizei pieteicas sportisti no Ķīnas, Korejas un Kazahstānas.

Par Georga panākumu būtisku sastāvdaļu kļūva fakts, ka abās reizēs viņu sagatavoja sacensībām Latvijas paralimpiskās jāšanas izlases trenere, dzimusi irkutskiete, Darja Tihomirova. Viņa savulaik atbrauca uz Latviju, šeit apprecējās un palika dzīvot. Viņas kolēģu sagatavotais R. Snikus ieguva ceturto vietu Paralimpiskajās spēlēs Londonā. Patlaban viņš regulāri piedalās svarīgākajās sacensībās paralimpiešiem. Pēc Darjas Tihomirovas teiktā, liktenis viņai bija lēmis mīlēt abas zemes un kļūt par tiltu starp Latviju un Irkutskas apgabalu. Spriežot pēc Georga panākumiem, viņai izdevās iemācīt šo mīlestību arī saviem skolniekiem. Ar Darjas Tikhomirovas centieniem Tihomirovu fonda stallī parādījās zirgi no Latvijas, kur saglabājās šķirnes zirgu audzēšanas tradīcijas.

Ar sanākušo aplausiem Irkutskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājam Sergejam Jeroščenko un Irkutskas mēram Dmitrijam Berdņikovam klātesot sacensību manežas foajē tika atverta izstāde "Kuldīga – Irkutska. Zirgi", ko sagatavojuši "Es Redzu" un Baltijas Arhitektūras centrs.

Izstādē apskatamie attēli tika taisīti 2014. gada sienas kalendārim, kas bija veltīts paralimpiskās jāšanas festivālam, par kura norises vietu tika izvēlēta Latvijas mazpilsēta Kuldiīga. No organizatoriem neatkarīgu iemeslu dēļ šāds starptautiskais pasākums Kuldīgā vēl nav noticis. Bet kalendārs, kurā "visskaistāko un gudrāko dzīvnieku" attēli ir apvienoti ar platāko Eiropas ūdenskritumu, veco velvju tiltu, koka mājām ar durvju kokgriezumiem un dakstiņu jumtiem, dievnamiem un svaigi izmazgāto veļu – kļuva par sensāciju. Zirgmīļi un tie, kas interesējas par arhitektūru, kārināja lapas ar zirgiem un Kuldīgas arhitektūras un dabas ainavām, kā atsevišķus mākslas darbus.

Zirgu fotografēšanu veica viena no labākajām Krievijas animalistikas žanra meistarēm Ksenija Rimska, kas piedalās projektos visā pasaulē. Kuldīgas vēsturisko mantojumu iemūžināja arhitektūras fototogrāfi, kas sadarbojas ar Baltijas Arhitektūras centru, tajā skaitā Slava Gelio (Novosibirska) un Den Marino (Jekaterinburga, Ņujorka), kā arī virkne Latvijas fotogrāfu. Ņemot par pamatu viņu veikumu grafiskais dizainers Olga Belolipska (Maskava) radīja 12 attēlus, kurus, reiz ieraugot, nevar aizmirst. "Es uzskatu, ka dizainera radošās darbības augļiem ir jānes pozitīvisma, prieka, iedvesmas un pārdomu lādiņš. Kuldīgas projekts ļāva man atvērt sevī jaunas iespējas, prasmes un idejas. Un pats galvenais – tas sniedz palīdzību tiem cilvēkiem, kam tiešām to vajag!" - dalījās iespaidos Krievijas grafiskā dizaina uzlecošā zvaigzne.

Pēc Aivijas Bārdas teiktā, pēc izstādes noslēguma visi tās darbi paliks Tihomirovu Fonda rīcībā, tātad Latvijas zirgi un Kuldīgas arhitektūras mantojums apceļos Sibīriju, kur tos gaida daudzās vietās, kuru pārstāvji piedalījās Baikāla festivālā.

"Mēs esam saņēmuši daudz sadarbības priekšlikumu no sabiedriskajām un privātām organizācijām, atseviškām personām un citām struktūrām. Esmu pārliecināta, ka mūsu sakari ar Irkutskas zemi, kur daudzus gadus simfonisko orķestri vada jūrmalnieks Ilmārs Lapiņš, tikai nostiprināsies par spīti visam. It īpaši, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaujošā sporta jautājums šodien visā pasaulē ir uzskatāms par aktuālo tendenci," - ir pārliecināta par panākumiem tautas diplomāte Aivija Bārda.

Latvijas pārstāvji piedalījās Baikālas festivālā biedrības "Es Redzu"projekta "Citādā Latvija" ietvaros, ko atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instruments. Projekta rezultatā tiks izstrādāta vājredzīgo un neredzīgo jāšanas sporta pasniegšanas metodika.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu