"Zvērā" plosās arī šogad
Alise Pabērza, 27.07.2009., 13:15Arī šogad neatkarīgais underground mūzikas festivāls "Zvērā" pulcēja savus uzticīgākos vai jaunpienākušos apmeklētājus jūlija pēdējā nedēļas nogalē Saldus novada pļavās.
Paši nepacietīgākie "Zvērā" apmeklētāji ieradās jau ceturtdienas pēcpusdienā, ar patīkamām atmiņām par pagājušā gada ballīti un kņudošo sajūtu pakrūtē, esot pavisam tuvu šī gada zvērīgajam pasākumam.
Telšu skaits ar katru brīdi kļuva arvien lielāks, ugunskuru dūmi piepildīja teritoriju tik pat aktīvi kā smiekli, dziesmas un jautrība.
Piektdienas rīts gan modināja ar bažām – vai tiešām būs piepildījušies meteorologu solījumi par gaidāmo lietu, pērkona negaisu, vētru un pat krusu nedēļas nogalē? Par laimi, - tās bija pirmās un teju arī pēdējās lietus piles visā festivālā. "Zvērā" atkal izcēlās ar patīkamo, varbūt kādam – pat par daudz patīkamo, saules peldi otrajā festivāla dienā.
Jau trešo gadu festivāla teritorija( vai varbūt pat "uzbūve)" ir praktiski nemainīga – kopsummā piecas skatuves, upe, kurā veldzēties gribētāji neaptrūkās pat naktī, telšu pilsētiņa, kurai, kā liels bonuss uzskatāmas – norobežotās un apgaismotās ejas, atsevišķa "pasaule" skeitborda cienītājiem, kuri šķiet, uz mini rampas pat arī gulēja. Protams – arī treilu parks riteņotājiem, futbola un volejbola laukumi klasiskāku sporta veidu cienītājiem.
Pieminot daudziem sāpīgo jautājumu – labierīcības, ir jāsaka, ka vienmēr jau var vēlēties labāk, bet – neaizmirstot to, ka atrodamies brīvdabas festivālā, nevis svarīgā pieņemšanā kādā Eiropas pieczvaigžņu viesnīcā – tualetes tīrīja, tualetes papīrs bija – nokārtošanās kultūra(un no tās izrietošās sekas) vairāk vai mazāk ir tomēr atkarīga no katra paša manierēm un, iespējams, tā brīža kondīcijas.
Austrumu saliņa, kurā nokļūstot pat radās sajūta, ka atrodies citā festivālā – klusi un mierīgi, ar vīraku smaržām un austrumu mūziku piepildītā teritorijā, kurā savu ēstgribu varēja apmierināt ikviens festivāla apmeklētājs, kurš iecienījis, vai varbūt tieši pretēji – vēlas pirmo reizi nobaudīt, krišnaītu veģetāro ēdienu. Tur pat varēja arī klausīties muzikālos un deju priekšnesumus, pirmajā vakarā arī ar The Hobos Ūdrīša piedalīšanos. Sestdienas priekšpusdienā, lieliski uzteicams Rīgas Improvizācijas Teātra sniegums, pat ar nelielajiem misēkļiem no par daudz bravūrīgo apmeklētāju puses, kas nespēja sabojāt jestro noskaņojumu publikā. Kulturāli, jautri un baudāmi.
Manuprāt, tendence, ka underground mūzikas festivālos parādās kulturāli pasākumi, ir tikai uzteicams fakts, pierādot apmeklētājam, ka mūzikas festivāls var arī būt kas vairāk kā trīs dienu ballīte zaļumos ar alkoholu un mūziku. Šajā gadījumā runājot par "Zvērā" – prieks par jau minēto improvizāciju teātri, prieks par jogas nodarbībām, modes skati un klinšu sienām.
Sportiskas aktivitātes, kuras "Zvērā" vienmēr ir bijušas cieņā, arī šogad nebija atstātas novārtā – futbols bija līdz pat vakaram, uzvarētājiem balvā saņemot festivāla šī gada simbolu – lapsu. "Ride it" biedrības rīkotās bmx dirt sacensības pulcēja paprāvu festivāla apmeklētāju pulciņu, liekot skaļi uzgavilēt un aplaudēt katram sacensību braucējam, pēc veiksmīgi nosēdināta trika. Par absolūto favorītu tika atzīts – Oskars Zajarskis, vietējais Saldus "monstrs".
Muzikālajā ziņā festivāls arī šogad tika bagātīgi pārstāvēts ar ārzemju grupām.
Mūžīgo jautrību ieviesošie franču "P.O. Box", šī festivāla uzticīgākie ārzemju veterāni, neskaitāmas reizes paziņoja, ka koncertu publika Latvijā ir labākā visā plašajā Eiropā, kā arī uz atvadām pieteica, ka – tiekamies nākošgad, šajā pašā vietā un laikā. (jācer, ka organizatori šo izteikumu respektēs) "P.O.Box" teicami uzkurināja publiku, lai tā spētu pienācīgi sagaidīt nākamos sestdienas vakara grandus – vāciski runājošos – "Neaera" un pašmāju, jau par leģendām nosauktos – "Skyforger". Pēdējie arvien varēja priecāties, ka "Neaera" neizsūca visu enerģiju no publikas, jo šķiet, ka tikai "Skyforger" spēja pulcēt tik daudz apmeklētāju vienkopus, ka pat paralēli uz blakus skatuves notiekošā kaimiņvalsts Igaunijas grupas "Lahesoda" uzstāšanās, iespējams, viņu vēsturē ieies kā vismazāk apmeklētā.
Arī pašmāju mūziķi tika pārstāvēti plašā lokā – patīkami piektdienas vakaru un arī festivāla lielāko skatuvi, iesāka grupa "Das Sonntags Legion" – ar čella un ģitāru skaņām likdami pieplakt publikai pie zemes un vērot tobrīd apmākušās debesis vai arī acīm ciet kaut kur ceļot muzikāli piedāvātajās fantāzijās.
"Inokentijs Mārpls" un "PND" – kā allaž, vecas un labas vērtības, klausītāju daudz, līdzdziedātāju tik pat daudz un ballīte turpinās.
Šķiet, ka vislielāko jautrību no visa muzikālā klāsta piedāvāja Roberts Gobziņš un viņa "Resnie putni", kuri uz skatuves tika apdziedāti daudz un dažādos veidos, kā arī zvērīgo ballētāju balsīs skanēja visu atlikušo festivālu, vairs jau arī ne tikai kā "resnie putni" – kaverversijas bija radušās daudz un dažādas.
Nedaudz skumji, par grupas "Mofo" uzstāšanos, kuras laikā skatuve palika bez elektrības, toties latviešu tauta sevi atkal pierādīja kā dziedātājtautu.
Šeit arī varētu minēt festivāla lielāko mīnusu – pamatīgi aizkavējušās grupu uzstāšanās uz abām skatuvēm, lika mulst daudziem, īpaši tiem, kuri mazāk orientējās mūzikā, lika domāt, ka "P.O. Box" nospēlēja fantastiski, lai arī no skatuves vēl tikai nokāpa "Angerlreich". Nobīde, kas dažbrīd pārsniedza pat stundu radīja apjukumu gan klausītājos, gan pašos skatuves māksliniekos. Kā arī nelielās tehniskās ķibeles(piemēram, dažiem mūziķiem diezgan ilgi bija jākoriģē skaņotājs, lai tiktu pie daudzmaz normālas skaņas), nedaudz traucēja, tomēr – visticamāk, ka paši organizatori apzinās ko un kā darīt, lai nākamajā gadā būtu labāk.
Četras dienas aizvadītas zaļā pļavā ar festivāla gaisotni visapkārt, ar nepiepildītiem draudiem par vētrām un negaisiem, šķiet, ka pat ar kulturālāku publiku kā citus gadus, lai arī diedelnieku, mazo bērnu netrūkst, tomēr – mazāk nācās redzēt alkohola nodarītos šausmu darbus cilvēkos. Nācās arī nosvinēt pirmās kāzas festivāla vēsturē, ja nemaldos – pat visu Latvijas festivālu vēsturē, ar piedienīgu līgavaiņa zagšanu, mičošanu un līgavas pušķa mešanu neprecētām jaunkundzēm pie skatuves.
Festivāls nu ir galā, apmeklētāji lielākoties apmierināti, organizatori visticamāk, ka arī un jau kaļ plānus nākamajam gadam, tā kā – jācer, ka pēc gada tiksimies tajā pašā vietā un laikā, jo tikšanās – ballēšanās un "Zvērā" vietu mainīt nedrīkst!
Margarito
It’s so refreshing to read quality content!zerkalo gold casino
Loved every bit of this post, thank you!gold kazino sait