Latvijas Radio 1. studijā tiešraidē skanēs Emīla Dārziņa 140. jubilejas koncerts

Godinot Emīla Dārziņa piemiņu komponista 140. gadskārtā, pirmdien, 9. novembrī, plkst. 18.00 ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijas Radio 1. studijā un Latvijas Radio 3 – "Klasika" tiešraidē skanēs kamermūzikas koncerts "Visas Emīla Dārziņa solodziesmas un Selgas Mences Vēstules no pagātnes".

Šoreiz koncerts būs ne tikai klausāms, bet arī skatāms: tā video tiešraide būs pieejama "Klasikas" mājaslapā klasika.lsm.lv un Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Tiešraides koncertu vadīs Rūta Paula.
Koncerta apmeklējumam klātienē var pieteikties, zvanot pa tālruni 67206647 (darbdienās) vai arī elektroniski, pa e-pastu lr3koncerts@latvijasradio.lv. Ierašanās Latvijas Radio (Doma laukumā 8) 9. novembrī no plkst. 17.30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ieeja koncertā – bez maksas.

Ideja sarīkot romantiskākā latviešu komponista jubilejas koncertu, programmā iekļaujot visas 17 viņa sacerētās solodziesmas, kas saglabājušās līdz mūsu dienām, pieder pianistam Ventim Zilbertam. Lai arī muzicējis ar teju visiem šobrīd aktīvi koncertējošajiem dziedātājiem, viņš šoreiz lēmis sadarboties ar jaunajiem māksliniekiem. Visi četri dziedātāji – Laura Teivāne (soprāns), Laura Grecka (mecosoprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors) un Rihards Millers (baritons) – pianista uzmanību saistījuši ne tikai daudzsološā vokāla potenciāla dēļ: Ventis Zilberts viņos saskatījis lieliskus Emīla Dārziņa mūzikas interpretus, kuriem tuvs viņa mūzikas emocionālais, silti intīmais vēstījums.

Par īpašu pārsteigumu šajā vakarā noteikti izvērtīsies divu jaunu dziesmu pirmatskaņojumi. Tās sacerējusi komponiste Selga Mence, izmantojot Venta Zilberta piedāvātos Jāņa Poruka un Valdemāra Damberga tekstus. Zināms, ka reiz tos mūzikas skaņās ietērpis arī Emīls Dārziņš, diemžēl dziesmas līdz mūsu dienām nav saglabājušās – viena iznīcināta, otra pazudusi… Abus jaundarbus apvieno nosaukums: "Vēstules no pagātnes – Emīla Dārziņa zudušo dziesmu teksti divās fantāzijās".

Pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Ventis Zilberts no 1976. līdz 2004. gadam bijis Latvijas Radio pianists-koncertmeistars un sadarbojies ar aptuveni 100 vokālistiem un instrumentālistiem. Radio studijā ieskaņots vairāk nekā 900 kompozīciju. Sadarbībā ar flautisti Ditu Krenbergu, čellisti Martu Sudrabu, trombonistu Boļeslavu Voļaku, dziedātājiem Jāni Sproģi un Ingu Pētersonu ieskaņoti arī albumi. Venta Zilberta klasi Mūzikas akadēmijā absolvējuši vairāk nekā 50 pianistu. 1995. gadā saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Mūzikas nodaļas balvu par trimdas latviešu mūzikas popularizēšanu Latvijā.

Laura Teivāne šogad ieguvusi bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (docentes Zigrīdas Krīgeres klasē), veiksmīgi startējusi vairākos starptautiskos vokālistu konkursos, kuru vidū nozīmīgākie panākumi saistāmi ar pērno gadu: Džanbatistas Vioti Vokālistu konkursā Verčelli pilsētā Itālijā Laura iekļuvusi pusfinālā un ieguvusi Lučāno Pavaroti speciālbalvu. Pirmās operlomas atveidojusi JVLMA operstudijas "Figaro" iestudējumos, piedalījusies lielformas darbu atskaņojumos Latvijā un ārvalstīs.

Laura Grecka ir divu maģistra grādu īpašniece (tie iegūti Latvijas Mūzikas akadēmijā un Māstrihtas konservatorijā). Pirmo skatuves pieredzi guvusi studiju laikā, atveidojot lomas operstudijas "Figaro" iestudējumos. 2010. gadā debitējusi Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Sadarbojusies ar Latvijas orķestriem, piedalījusies starptautiskos festivālos Latvijā, uzstājusies Norvēģijā, Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē, kur ievērojamākais notikums bija 2012. gadā Amsterdamas "Concertgebouw" atskaņotais Gustava Mālera dziesmu cikls "Klejojošā mācekļa dziesmas". Jaunās solistes repertuārs ir daudzveidīgs — no senās mūzikas līdz pat laikmetīgajiem opusiem.

Mihails Čuļpajevs vokālo mākslu pašlaik studē Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Kristīnes Gailītes, meistarību pilnveidojot pie Aksela Everārta. Pieredzi guvis Nīderlandes operteātros, kā arī "The Royal Concertgebouw" Amsterdamā. Par spilgto debiju Sergeja Prokofjeva operā "Mīla uz trim apelsīniem" iekļuvis "Klasikas" 2013. gada TOP sarakstā.

Rihards Millers vokālo mākslu studē Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Krišjāņa Norveļa. Iepriekš mācījies pie Annas Marijas Ferantes, Anitas Garančas un Aivara Krancmaņa. Divkārtējs Alfrēda Kalniņa Jauno vokālistu konkursa laureāts (1. vieta 2009. gadā, 3. vieta 2005. gadā), ieguvis 1. vietu Latvijas mūzikas vidusskolu izglītības programmas "Vokālā mūzika" audzēkņu valsts konkursā (2008) un 2. vietu Alīdas Vānes Starptautiskajā jauno vokālistu konkursā (2007 un 2013). Piedalījies daudzās meistarklasēs. Rihards Millers ir Ināras un Borisa Teterevu atbalstītās LNO akadēmijas audzēknis. 2014. gadā apbalvots ar JVLMA un "Swedbank" Gada balvu jaunajam mūziķim. Šī gada maijā Rihards kļuva par Klaudijas Taevas 9. jauno operdziedātāju konkursa 3. vietas ieguvēju Pērnavā. Kopš 2013. gada Rihards Millers ir Latvijas Nacionālās operas un baleta solists. Viņa spilgtāko lomu vidū – Pantalone S. Prokofjeva operā "Mīla uz trīs apelsīniem", Almaviva V. A. Mocarta operā "Figaro kāzas" un Valda loma Artura Maskata operā "Valentīna".

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu