Solistes maiņa Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā "Arēna Rīga"

Latvijas Republikas 90. jubilejas svētku programmā ir iekļauta Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņošana.

"Arēnā Rīga" 17. novembrī pl. 18.00, piedalīsies 600 mūziķi un solisti no Latvijas un ārvalstīm. Solisti Annu Mariju Baklundu aizstās  no Norvēģijas.

Anna Helēna Mūene (Ann-Helen Moen) dzimusi Norvēģijā, studējusi Bergenas Grīga akadēmijā un Kopenhāgenas Operas akadēmijā, viņas skolotāju vidū ir slavenais norvēģu baritons Hokans Hagegors. Mūena uzvarējusi Vīnes Belvedere konkursā, kā arī saņēmusi Norvēģijas prestižāko balvu vokālās mākslas jomā – Esso Award. Bijusi Grācas operas soliste, piedalījusies izrādēs opernamos Hannoverē, Oslo, Cīrihē, Triestē, Korkā, Bergenā, Parīzē un citviet. Lomu sarakstā citstarp Pamina, Puķu meitene, Sandrīna, donna Elvīra, Anna Trūlava, Laureta, Semele (ar Viljamu Kristi), Grāfiene, Mikaela, Tatjana. Repertuārā kamermūzika un lieldarbi no baroka līdz laikmetīgajai mūzikai. Mūene uzstājusies Ņujorkas Kārnegija zālē, dziedājusi Grīga "Pēra Ginta" inscenējumā Ēģiptes piramīdās, veikusi ieskaņojumus radio, TV un CD, koncertējusi ar Skandināvijas labākajiem orķestriem, dziedājusi vairāku jaundarbu pasaules pirmatskaņojumos.

Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā kā solisti piedalīsies:

Ingrīda Kaizerfelde (Ingrid Kaiserfeld) sākusi karjeru kā koncertdziedātāja, tad nonākusi uz operas skatuves, kur dziedājusi Lizu, Nedu, Lučiju, Džildu un donnu Annu. Vairākus gadus bijusi Vīnes Valsts operas soliste (Mizete, Pirmā dāma, Rozalinde). 2001. gadā Bāzelē dziedājusi Nakts karalieni. Kaizerfelde uzstājusies arī Berlīnes opernamos, Bavārijas Valsts operā, Somijas Nacionālajā operā un Glaindbornas festivālā. Koncertos atskaņojusi Onegēra, Brāmsa, Bruknera u. c. komponistu mūziku. Strādājusi kopā ar tādiem diriģentiem kā Zubins Mehta, Marčello Vioti, Pinkass Steinbergs, Hesus Lopess-Koboss, Edo de Vārts. Latvijā Ingrīda Kaizerfelde vairākkārt uzstājusies kopā ar dzīvesbiedru pianistu Māri Skuju, Liepājas simfonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Kristīne Gailīte absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas docētājas Lilijas Zilveres klasi un maģistrantūras profesores Anitas Garančas klasi. Kopš 1998. gada Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste. Savonlinnas operfestivālā aicināta dziedāt Olimpijas lomu Ofenbaha operā "Hofmaņa stāsti". 2006. gadā debitējusi Krievijas Lielajā teātrī Nakts karalienes lomā. 2008. gadā dziedājusi Džildu Verdi "Rigoleto" jauniestudējumā Igaunijas Nacionālajā operā. Vēl repertuārā Almirena, Galateja, Eiridike, Rozīna, Pamina, Servīlija, Violeta, Liu, Asnate (Ešenvalda "Augļu koks ir Jāzeps"). 2004. gadā izdots Kristīnes Gailītes soloalbums. "Aldara" gada balvas laureāte (2001). Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2002.

Jadviga Rapē (Jadwiga Rappé) studējusi vokālo mākslu Vroclavas Mūzikas akadēmijā un slāvu filoloģiju Varšavas universitātē. Viņa uzstājusies Eiropas ievērojamākajās koncertzālēs, Izraēlā, ASV, Kanādā, Japānā; piedalījusies vairumā prominentāko Eiropas mūzikas festivālu. Starptautisku konkursu laureāte, toskait I vietas ieguvēja Baha konkursā Leipcigā (1980). Hendeļa, Gluka, Verdi un Štrausa operās māksliniece viesojusies Eiropas labākajos opernamos. Slavena visā Eiropā bijusi Rapē atveidotā Erda. Viņas repertuārā ir arī oratorijas un kantātes no baroka līdz romantiskajai un mūsdienu mūzikai. Sadarbojusies ar tādiem diriģentiem kā Harnonkūrs, Janovskis, Haitinks, Odzava, Šaijī, Dituā, Nagano, Retls u. d. c. Vairāk nekā 30 ieskaņojumu. Jadviga Rapē ir Varšavas Mūzikas akadēmijas profesore, viņa pasniedz meistarklases arī ārpus Polijas robežām. Jau vairākus gadus pastāvīgi koncertē Latvijā, sekmīga sadarbība ar Imantu Resni.

Andžella Goba absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu Anitas Garančas klasē un ieguvusi maģistra grādu Arvīda Lustes klasē. Kopš 1998. gada Latvijas Nacionālās operas soliste. "Aldara" balvas laureāte (1999). Debitēja ar Tatjanas lomu Čaikovska operā "Jevgeņijs Oņegins", par šo lomu saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kā spilgtākā debitante. Ieguvusi arī korporācijas "Talavija" piešķirto Paula Saksa balvu (2000) un operas "Jevgeņijs Oņegins" radošās grupas sastāvā kļuvusi par Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti 1999. Tatjanai sekoja Karmena, Amnerisa, Atslēdzniece, Burve ("Nāra") u. c. Kopš 2002. gada solistes darbu operā savieno ar pedagoģisko darbu Mūzikas akadēmijā.

Janess Lotričs (Janez Lotrič) dzimis Slovēnijā, studējis Ļubļanas Mūzikas akadēmijā, kā arī Vīnē pie Hildas Cadekas. Būtiskas iemaņas apguvis Mario del Monako meistarklasē. Karjeras sākumā Lotričs bija Mariboras (Slovēnija) operas solists, uzstājās arī Horvātijā, Čehijā, Slovākijā un vairākos Vācijas opernamos. 1996. gadā Lotričs Kanio lomā sekmīgi debitēja Vīnes Valsts operā, tajā pašā gadā guva lielus panākumus kā Turridu Zalcburgas festivālā, savukārt Berlīnē debitēja ar Manriko lomu, kas kļuva par Lotriča debija lomu arī Milānas La Scala (2000). 1990. gadu otrajā pusē Lotričam vērās Parīzes Komiskās operas, Grācas opernama, Kopenhāgenas operas un Hamburgas Valsts operas durvis. 2000. gadā Džeimsa Konlona vadībā Lotričs kļuva par Hofmani Parīzes Bastīlijas operā. Veicis vairākus ieskaņojumus. 2003. gadā skaņu ierakstu namā Naxos nāca klajā Lotriča iedziedāts soloalbums ar Verdi, Štrausa, Adāna un citu komponistu ārijām.

Sebastians Holečeks (Sebastian Holecek) ir austriešu liriski dramatiskais baritons, studējis Vīnes Mūzikas universitātē un privāti pie Džīno Beki. Patlaban Vīnes Tautas operas solists, uzstājas arī Vīnes Valsts operā, Minhenes Gärtnerplatztheater, Montekarlo operā, Berlīnes Valsts operā Unter den Linden, Bastīlijas operā Parīzē, opernamos Grācā, Diseldorfā, Neapolē, Turīnā, Barselonā, Santjāgo, Ņujorkas Kārnegija zālē u. c. Strādājis ar tādiem maestro kā Marčello Vioti, Fābio Luīzi, Gerds Albrehts, Volfgangs Zavallišs, Zubins Mehta. Repertuārā Eskamiljo, dons Žuans, dons Alfonso, Kaspars, Žermons, Eizenšteins, Sebastians ("Ieleja"), kā arī lomas vairākās klasiskās operetēs.

Mārtins Snels (Martin Snell) dzimis Jaunzēlandē un pēc jurisprudences studijām iestājies Karaliskajā Ziemeļu mūzikas koledžā Mančesterā. Vairāku balvu un stipendiju ieguvējs. Pēc Cīrihes opernama starptautiskās operklases absolvēšanas Snels dažus gadus bija Sanktgallenes (Šveice), pēc tam līdz 2001. gadam – Bāzeles operas solists, tad atkal štata dziedātājs Sanktgallenē. 2004. gadā Snelu angažēja Lucernas teātris, patlaban Snels ir brīvmākslinieks. Repertuārā Monteverdi, Hendelis, Mocarts, Rosīni, Verdi, Vāgners, Smetana, Štrauss, Pučīni, Stravinskis, Janāčeks u. c. Mārtina Snela Gremins guva lielus panākumus Eksanprovansā. Labas atsauksmes Snels saņēmis par lomām Bādenbādenes festivālā, Lucernas festivālā, kā arī Eiropas ievērojamos opernamos.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu