Sinfonietta Rīga spēlēs Cēsīs

Piektdien, 17. augustā plkst. 20:00 Cēsu kultūras centrā uzstāsies valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē un čelliste Kristīne Blaumane.

Programmā: Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija, Jozefa Haidna Pirmais čella koncerts un Austrālijas komponista Metjū Hindsona skaņdarbs Balkan Connections.

Kristīne Blaumane (1975) ir viena no Latvijas izcilākajām čellistēm ar lielisku starptautisku karjeru. Dzimusi operdziedātāju ģimenē Rīgā, mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesores Eleonoras Testeļecas un Londonas Rātsnama Mūzikas un drāmas augstskolā pie Stefana Popova. Kopš 1996. gada Londona ir Kristīnes pastāvīgā dzīvesvieta. 2000. gadā līdz ar uzstāšanos Londonas Vigmora zālē sākas mūziķes starptautiskā karjera, kas aizvedusi uz Bārbikana centru un Karalienes Elizabetes zāli turpat Londonā, Concertgebouw Amsterdamā, Semperoper Drēzdenē un citām prestižām koncertvietām. Patlaban Kristīne ir kamerorķestra Sinfonietta Amsterdam pirmā čelliste un viena no starptautiski pazīstamā ASCH trio mūziķēm (kopā ar vijolnieku Romanu Mincu un Latvijā labi zināmo altistu Maksimu Risanovu). Palaikam piedalās Kremerata Baltica turnejās. Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2005.

Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga dibināts 2006. gadā, tā mākslinieciskais vadītājs ir Normunds Šnē. Darbu orķestris sāka 2006. gada 17. jūlijā, tas sekmīgi un daudzveidīgi aizvadījis pirmo darbības sezonu. Orķestra sastāvā ir mazliet vairāk nekā trīs desmiti jaunu mūziķu, kuri sezonas laikā saliedējušies par daudzsološu plaša profila vienību.

Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija ir komponista veltījums viņa dievinātajam Napoleonam. Taču uzzinot, ka Napoleons nolēmis kronēt sevi, bija ļoti vīlies par elka vēlmi iekļūt tirānu rindās, ka atsauca veltījumu un simfonijas titullapā ierakstīja „Heroiskā simfonija, komponēta, godinot atmiņas par izcilu vīru” un otro daļu jeb triumfa maršu nomainīja ar sēru maršu. Galarezultātā par simfonijas veltījuma adresātu kļuva komponista labvēlis grāfs Lobkovics. Trešā (līdz ar Piekto un Devīto) ir viena no populārākajām Bēthovena simfonijām.

Jozefa Haidna Pirmais čella koncerts Do mažorā (tāpat kā arī otrais - Re mažora) līdz 20. gadsimta vidum bija pazudis, un pēc tā atrašanas skaņdarba autorība tika apšaubīta, tomēr vairums Haidna mūzikas speciālistu šaubas gaisināja.

Austrālijas komponists Metjū Hindsons mācījies Sidnejā un viņa skolotāju vidū ir Latvijā iecienītais austrālietis Pīters Skalthorps. Hindsons bijis saistīts ar Sidnejas simfonisko orķestri un Sidnejas jauniešu orķestri, rakstījis pēc Kristjana Jervi Absolute Ensemble un Belcea Quartet pasūtinājuma. Viņa mūziku izpilda visos kontinentos un labprāt arī dejo tās pavadījumā. Hindsona viegli huligāniskās daiļrades pamatā ir popmūzikas elementu un akadēmiskās mūzikas pieredzes oriģināla savienošana. Par Balkan Connection (2004) Metjū Hindsons saka: „Mani vienmēr interesējusi tradicionālās mūzikas ietekme uz klasisko mūziku. Skaņdarbā Balkan Connection ir Balkānu reģiona tautas mūzikas ietekme, īpaši no Maķedonijas un Grieķijas”.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu