Pozitīvās mūzikas festivāls "Laba Daba"

s.r., 19.08.2006., 07:36

Kopš mirkļa, kad izdzirdēju par pasākumu "Laba Daba", zināju, ka tur būšu, jo apnikuši tie ierastie festivāli, kuros 3-4 Ls biļeti var sagrabināt praktiski visi - arī tie, kuru ideoloģijas, rokas vai vienkārši pudele nāk pa priekšu viņiem. Kad biļete kabatā, prātā jaucas sava veida cerības, vēlmes un ilūzijas par pasākumu un tā norisi, organizatorisko pusi. Un! Ierodoties un esot tur... viss izrādījās vēl labāk, kā savā prātā to biju izfunktierējusi.

No sākuma - telts uzsliešana, teritorijas čekošana, apļveida kustības ap savu asi. Uz katra soļa kāds draugs un paziņa - prieks un līksme par sen neredzētajiem un nesatiktajiem.

Pirmajā vakarā viss gan nesākās paredzētajā laikā, jo programmā ierakstīti bija citi laiki, un labi vien ir - Rīgā kilometrīgi sastrēgumi, stopotāju pilni ceļi - visi nepaspēj, dažam darbs neļauj ierasties jau uz 18.00, lai ķertu pozitīvās mūzikas festivāla pirmās skaņas.

Pirmo vakaru uz dzeltenās (reggae un ska) skatuves atklāj grupa”Striķis”, kuru tā arī nesanāk sadzirdēt. Tāpēc komentāru - nav un nebūs. Neatceros kā tur bija un kā tur nebija, kas un kā tur spēlēja, ņemot vērā to, ka uz abām skatuvēm vienlaicīgi uzstājās dažādi mākslinieki. Toties pirmos dibeniešūpienus publikā sajutu pie grupas ”KuchenBeat”...Nē, nu skaisti un interesanti jau, bet kaut kas viņu mūzikā tā līdz galam īsti ‘nepavilka’. Pēc nelielās ālēšanās un dejām pie ”KuchenBeat” uz skatuves kāpa Latvijas regeja kingi "Pcholi" - ar savām dziesmām, ar Boba kaveriem...Nu patīk ļautiņiem, patīk. Varēja just to tādu kā strāvojumu no cilvēka uz cilvēku. Actiņas ciet, ķermenis šūpojas ritmā un sejā pār laimīgs, mierpilns smaids.

Pasākuma atklājēji - "Nils Īle & Afroambient" pieskandināja visu festivāla teritoriju ar skanīgiem, dobjiem ritmiem, kuri neatstāja vienaldzīgu nevienu. Tikai nevar saprast, kāpēc organizatori nelika šos artistus uz "Lielās" - dzeltenās skatuves.. jo tas, kā viņi blieza vaļā.. nūū, labāk par dažu labu Lielās skatuves grupu. Bet ne par to stāsts...

Tātad. Visi sēž skaisti zālītē un bauda Nila un ”Afroamient” performanci. Labākajā gadījumā ritmā pašūpina līdzi kāju. Iekšēji jau prieks un patīk. Tik kautrīgā latviešu daba bremzē lekt kājās un izbaudīt mūziku dejojot. LĪDZ... Atnāk kāds jaunietis, čirkainiem matiem, dancā, dancā, savā nodabā... un atkal jau tie kautrīgie latvieši un vēl aizvien neviens nepievienojas...Līdz Dāvis nu rauj tuvāk sēdošās meitenes kājās... UN! Pasākums neofficiāli tiek atklāts pa īstam! Neprātīgi danči pie Nila Īles un vienīgais, ko pēc tam lielākā daļa bija spējīga idvest: "Tas bija nežēlīgi!". Nils Īle & ”Afroambient” pelnīti tiek izsaukti uz vēl vien’ dziesmiņ! Un, nu ja, tad nu sasvīduši, smaidīgi un priecīgi pamet skatuvi..

Un tad viss lielais, lēkājošais bars plūst uz Dzelteno steidžu...kur pēdējās dziesmas izpilda Hospitāļi. Pūļa vidū viens smieklīgais puika nemitīgi spiedz "Dinas vijoli".. BET... Ak, Tu neraža, Hospitāļi un pati Dina izliekas šo nedzirdot, tik pa laikam uzsmaidot.

Ziniet, pēc Īles Hospitāļi varen mierīgi likās. Vecās labās dziesmas, dažas jaunas - publikai vēl nezināmas, tāpēc, iespējams, vēl ne tik iemīļojas. Bet vispār jau neko nevar sūdzēties - publika vārdus zina līdzi dziedāt. Tātad - viss kārtībā! Tauta mīl Hospitāļus. Un kā vēl mīl.
Tad atkal soļi tiek sperti uz Zaļo/Mazo/Etno-folk steidžu.. Kur muzikālo stafeti pārņem Imants Daksis... Nekas pārsteidzošs - pārbaudīta vērtība. Dziesminieks. Dziesmas zināmas. Līdzi dziedāmas. Bet Dakša sindroms izslimots, kā sacīt jāsaka.

Pirmā vakara Lielākais Atklājums, jāatzīst bija grupa ”Suns of Arqa” no Skotijas. Ja sākumā vokālistes āriene daudzos izraisīja vieglu smaidu, tad beigās jau ar savu balsi viņa "paņēma" teju visus. Nudien, lielisks skanējums. Lieliska komanda! Un jā, jaunatklājums manā mūzikas pasaulē.

Ja pasākums, kurā laba daba, pozitīvi cilvēki, lieliskas atsaukmes, tad apvienību ”Kastot” and ”Sinovja Rižey Dury” izlaižam, jo bija sajūta, ka viņi vienkārši nav īstajā vietā, īstajā laikā un apkārt nav īstie cilvēki, lai spētu viņu performanci izbaudīt un novērtēt. Iespējams, ka cilvēki bija noguruši no iepriekšējām, lieliskajām grupām un visiem vairāk vai mazāk vilka uz telts, guļammaisa un miega pusi.
Vēl visām iepriekšminētajām pirmās dienas grupām pa vidu kaut kur bija lieliskā ”Gassound system” performance. Misticisms. Patīkami. Visai skatuvei priekšā aizvilkts balts palags.. Un tad nu ēnās vērojam mūziķu rosību. Interesanti, jā.

Pēc ”Sinovja Rižey Dury” ceļš ved uz Lielisko telts vietu ģimeņu zonā - maz teltis, miers un no rīta puses izrādījās - lieliski! arī saule nespīd acīs un nekarsē telti! Un tas mazais pakalniņš zem galvas - tieši un gluži kā līdz nepaņemtais spilvens! Bet gulēt arī varēja iet mierīgu sirdi - apkārtne nepiedrazota, atkritumi - paredzētajās vietās, lai gan to tomēr varēja būt krietni vairāk.

Cik nu dzirdēju no apkārtējiem, pirmās dienas pēdējie mākslinieki ”Puls Effect” no skatuves nokāpuši tikai pāris minūtes pirms sešiem rītā. Klausītāju rindas bijušas patukšas, žēl, ka miegs uzveica un jaunais projekts paslīdēja garām tik daudzām ausīm.

Otrās dienas rīts sākas ar lēnu, gausu celšanos.

Lai arī programmā izreklamētie 999 soļi līdz jūrai mērīti ar ļoti, ļoti platu soli, bet tas īsti nav svarīgi, jo jūra tiešām no notikumu vietas gluži kā ar roku aizsniedzama.

Sestdienas sākums pavadīts mierīgā gaisotnē, apskatot radošās darbnīcas, kāds nopērk māla piku un uz īstas mālu ripas uzripina kādu trauķeli, meitenes satupušas uz tepiķīša uzmeistarot kādu rokassprādzi, stūrītī nolasījušies "savējie", kas spēlē perkūsijas, turpat sazīmētās karikatūras esot ieskats nākotnē.

Patiesībā liekas, ka sestdienā cilvēku saradušies krietni vairāk. Jo mūsu klusajā telts vietā sāk parādīties aizvien vairāk jaunu kaimiņu.
Vairākkārtējs ierosinājums ieņemt Brīvo Skatuvi izrādās neveiksmīgs - atkal jau tie kautrīgie latvieši vai arī vakardienas nogurums dara savu.

Nelielā vilšanās, ka tā arī nesagaidām solīto ”Capoeira's” uzstāšanos.. Nemanīju arī ne mīmus, ne improvizācijas teātri.
Tā nu pavisam mierīgā gaisotnē tiek sagaidīta vakarpuse, kad uz skatuvēm atkal kāpj reggae/ska/etno pārstāvji.

Šoreiz jau sākumā sapratu, ka zaļā skatuve īsti nevilinās mani šodien. Tur gaidāma ”Baobabs”, ”Vilki”, ”Kokle”, ”Saucējas”, ”Laiksne”, ”Svjata Vatra”, ”Regīna via”, ”Vilkači” un ”Lāns” uzstāšanās. Tā jau nav, ka neko nemanīju no šī, bet speciāli uz neko neskrēju. ”Regīna via” gan daudziem likās saistoša - cilvēku un to radītais putekļu mākonis bija varenliels. Un puiši jau smieklīgi un aktīvi.

Dzelteno skatuvi pirmie pieskandina ”Ze laika pareģotāji”. Nu skaisti, ko lai saka!? Publika gan varen maz un ne dikti atsaucīga. Bet tas jau nekas. Kas nu tur bija, tiem ar patika un bija prieks.

”Oranžās brīvdienas” no Kuldīgas tā kā nedaudz samulsināja "vakara vadītāju", kurš visu laiku šos centās nodēvēt par "Oranžo revolūciju". Visu cieņu OB, jo nu tautu iekustināt nudien izdevās. Paši jau nelielu smīniņu izsauca skatītāju/klausītāju rindās ar oranžajām maikām/šortiem/kombenzoniem/svārķeļiem.

Vēl pie jau divām pieminētajām apvienībām var pieminēt ”Dzeltenos Pastniekus”, ”Voiceku Voisku”, viesus ”Real Rock Sound System”, tādu kā vakara naglu " Davaj Zabuhaem Orkestr", ”Eastwest Rockers Crew”, ”Varka Crew”.

Sestdienas vakarā savdabīga, afišās un programmiņās nepieminēta atrakcija bija kāda busiņa apkrāsošana. Kā sacīt jāsaka, atbrauca īpašnieks un gribēja piemiņu no "Labas Dabas". Tad nu katrs, kam nebija slinkums vai baile noķēpāties, varēja ķerites klāt krāsu baloniņiem un atstāt savu mākslu. Busiņonkulis gan iebilda, ja kāds vēlējās atstāt ziņojumu teksta veidā- tas tā kā nebija atļauts. rezultāts - košs un pamanāms.

Vēl "Laba Daba" teritorijā bija arī vairākas Dj teltis - Laba NABA, Pappa Jah, Treesounds un Chillout'a telts. Man gan sanāca paviesoties tikai pēdējā no visām. Un droši varu apgalvot, ka šī bija LABĀKĀ čillauta telts kādā jelkad esmu bijusi. Tālu nost no Notikumu Centra, ceļš izgaismots svecēm, "jāņtārpiņiem", pilnīgs miers, atguļoties sienā vai, ja noveicas un sanāk noķert, šūpuļtīklā, kuri tur iekāri starp kokiem. Un PĪLE! Tā skaistā baltā pīle. Mājdzīvnieks. Draugs. Sarunu biedrs.

Un jā, jā, jā.. "Labā Dabā" bija tāds kā ģenerālmēģinājums pasākumama "Cirks namu pagalmos". žonglieri, breikdejotāji, ugunsbumbgriezēji, velotriālisti - feini bij paskatīties, ko jaunieši samācījušies..un labi samācījušies.

Kaut kad atkal ceļš veda uz telti, teltī miegs. Un tas svētdienas rīts! Aj, kā man patīk festivālu pēdējie rīti. Cilvēki gausi, miegaini, lēnām vāc teltis nost..
Zūd...
Pa vienam.
Pa vairākiem.
Kopā.
Atsevišķi.
UN jā, 7dien no rīta lietiņš. Tīkams. Patīkams.

Par ēdināšanu pasākumā dotu visas piecas acis no piecām. Izvēle - liela, cenas - saprāta robežās.

Un visu cieņu par daudzajām tualetēm. Un par dušām. Tas jau vispār bija absolūti glauni.

Un prieks un līksme un neviltots smaids manā sejā, kad iekš www.labadaba.lv atradu mazu uzrakstiņu - "Tiekamies nākamgad!"

Es tur būšu nākamgad plīst tur vai lūzt!

Labākais pasākums kādā ir nācies pabūt.

Un viss tas pasākuma sauklis, manuprāt, izpildās pilnībā!

"Laba Daba – labdabīgs, laba cilvēka daba (kā labs raksturs), labam cilvēkam apkārt laba daba, kura jāsaudzē un jāmīl."