Lielās mūzikas balvas 2014 nominācija "Par izcilu darbu ansamblī"

2015. gada 3. martā pl. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā ar "Hennessy" un DNB bankas atbalstu notiks Lielās mūzikas balvas 2014 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā paziņos laureātus deviņās kategorijās. Ceremoniju tiešraidē atspoguļos LR3 "Klasika" un LTV1 pl. 21.05.

Kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī" ir nominēta ērģelniece Kristīne Adamaite, pianiste Lauma Skride un flautiste Dita Krenberga.

"Viņas visas ir spožumspožas mākslinieces – būdamas izcilas profesionāles, rūdītas ar pasaules elpu, viņas spēj vienlīdz izcili muzicēt gan ar kameransambļiem, gan orķestriem, koriem, gan kā izcilas solistes. Jau gadiem ilgi viņas priecējušas neskaitāmos koncertos un festivālos, bet īpaši mirdzējušas pērn," LMB 2014 žūrijas lēmumu pamato tās pārstāve, izdevniecības "Musica Baltica" direktore Solvita Sējāne.

Ērģelniece Kristīne Adamaite bieži uzstājas kopā ar saksofonistu Arti Sīmani un dziedātāju Guntu Davidčuku, godā ceļot latviešu mūziku. Eiroradio tiešraides koncertā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā tika pirmatskaņots Jura Karlsona opuss "Mēnesgaismas dārzs". Savukārt koncertā "Ziemassvētku gaisma" 23. decembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Kristīne kopā ar Arti Sīmani un Jolantu Strikaiti atskaņoja dažādu paaudžu latviešu komponistu mūzikas izlasi. Kārļa Lāča jaundarbā "Rorate coeli" debesu lāsmojums šķita tik reāls, bet Andreja Selicka opusā "Apslēptā atzīšanās" skaļāk par skaņām uzrunāja klusums. Tieši ar latviešu komponistu mūziku ērģelēm un saksofonam Kristīne un Artis pirms gada sajūsminājuši arī publiku Romas Svētās Cecīlijas konservatorijā Itālijā.

Kristīnes klātbūtni jutām Latvijas lielajos muzikālajos notikumos - "Ērģeļmūzika BACH zīmē", 17. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls, Pasaules koru olimpiāde, "Baznīcu nakts 2014", festivāls "Latgales ērģeļu dienas" un vēl citi notikumi.

"Māksla ir ļoti egoistiska. Pēc katras uzstāšanās ātri nāk tā otra puse. Tu esi izbaudījis gandarījumu, padarīta darba izjūtu, un tad tas beidzas. Un jau sāc domāt: kas tālāk? Vispār jau man tas patīk. Man ļoti patīk aktīvi dzīvot. Esmu no tiem, kuri nevar tā vienkārši sēdēt bezdarbībā," žurnālam "Patiesā dzīve" pirms gada atzinusies Dita Krenberga.

Atklājot Profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" ziemas koncertsezonu, 3. septembrī koncertā "Rīga – mazā Parīze" Dita atskaņoja 20. gadsimta flautas repertuārā iecienītā Frānsisa Pulenka Sonāti flautai un klavierēm. Šī sonāte viņas dzīvē ir īpaša, jo saistīta ar pašu pirmo starptautisko konkursu "Concertino Praha", kurā piedalījusies un ieguvusi laureātes titulu un balvu kā jaunākā dalībniece (tolaik Ditai bija vienpadsmit), bet 13 gadu vecumā to atskaņojusi kopā ar PPO "Rīga" leģendārā Gunāra Ordelovska vadībā.

28. februāra vakarā Lielajā ģildē kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" diriģenta Andra Pogas vadībā Dita atskaņoja vienu no pasaulē sarežģītākajiem 20. gadsimta opusiem flautai - Andrē Žolivē Flautas koncertu, kas uzskatāms par vienu no flautas spēles repertuāra virsotnēm.

Piecās lielākajās Latvijas pilsētās Dita kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un vācu diriģentu Lucu Kēleru atskaņoja Volfganga Amadeja Mocarta Otro flautas koncertu Remažorā cikla "Lielo Dzintaru gaidot" ietvaros. "Mocarta Flautas koncerts ir smalka, dzirkstoša, smaidoša, dzīvi apliecinoša mūzika. Un tieši tāpēc Mocarts itin visiem mūziķiem visos laikos bijis ciets rieksts," uzsver Dita Krenberga un atzīstas – Mocartu allaž spēlējot ar lielu azartu.

Bet koncertā "Burvju flauta" cikla "Koncertizrādes Spīķeros" viņa visā krāšņumā un laikmetu dažādībā atklāja flautas mūziku.

Būdama izcila soliste un nepārprotama līdere, Dita jau vairākus gadus ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistare, apliecinot izcilu spēju darboties arī daudzgalvainā ansamblī. "Esmu ļoti daudz guvusi no šā darba – gan kā mūziķe, gan kā cilvēks. Pieradis mirdzēt viens, iemācies strādāt komandā, apgūsti fantastisku repertuāru, iemācies būt fleksibls: brīžam tu esi solists, brīžam ansamblī, brīžam tikai viena daļiņa no milzīgā orķestra skanējuma. Tā ir arī milzīga cilvēciskā pieredze. Solista dzīve rit diezgan ierobežotā lokā – tu esi ar sevi un tuvākajiem domubiedriem, bet orķestrī nokļūsti starp deviņdesmit cilvēkiem, un ar visiem jāveido attiecības un katru jāmēģina saprast," – tā atkal Dita intervijā žurnālam "Patiesā dzīve".

Pianiste Lauma Skride bauda izcilu reputāciju ar savām vācu klasiskās un romantiskās mūzikas skaņdarbu interpretācijām. Vācijas ierakstu akadēmijas klasiskās mūzikas balvas ECHO žūrija atzina Laumu Skridi par gada labāko jauno mākslinieci. Lauma ir viena no trim talantīgajām māsām Skridēm, kura šobrīd pārmaiņus dzīvo Vācijā un Turcijā. Pagājušajā gadā Lauma viesojās Latvijā divreiz. Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" "XI Kremerata Baltica" festivāla "Rīgas zvaigznes" koncertā "Meistari un meistardarbi" Lauma Skride atskaņoja vienu no saviem vismīļākajiem skaņdarbiem – Volfganga Amadeja Mocarta klavierkoncertu dominorā. Otrs iznāciens – Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros. Koncerts "Vineta Sareika un Lauma Skride. Sonāšu vakars" klausītājiem trijās Latvijas pilsētās dāvāja piesātinātu un stilistiski daudzveidīgu kamermūzikas programmu, kurā vijoles un klavieru saspēlē atklājās gan Ludviga van Bēthovena bruņinieciskums, gan Riharda Štrausa jūsmīgums un Alfrēda Šnitkes trauksmainā iedaba, gan Vācijā dzīvojošās latviešu komponistes Rutas Paideres līnijas un krustpunkti. Abas talantīgās mākslinieces mūzikā satikās pirmoreiz.

Lielo mūzikas balvu 2014 organizē VSIA "Latvijas Koncerti" sadarbībā ar Kultūras ministriju.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu