Koncerts ar 92 skaļruņiem Doma laukumā

Ar divu Pjēru - elektroniskās mūzikas leģendas Pjēra Anrī (Pierre Henry) (79) un mūzikas mašīnu meistara Pjēra Bastjena (Pierre Bastien) (54) bezmaksas koncertu Doma laukumā 21.jūnijā (ceturtdiena), pulksten 21:00, noslēgsies Francijas Pavasaris.

Koncerts, kas top ar Rīgas domes atbalstu, būs viens no tehniski izaicinošākajiem kāds organizēts Austrumeiropā - Anrī uzstāšanās laikā mūzika plūdīs no 92 skaļruņiem, kas būs izkārtoti visapkārt Doma laukumam.

Francijas Pavasara noslēguma koncerts būs arī hrestomātisks elektroniskās un laikmetīgās mūzikas priekšnesums, jo Pjērs Anrī, līdzās tādiem mūziķiem kā Karlheincs Štokhauzens, Pjērs Bulēzs un Žans Žaks Perejs, ir viens no nedaudzajiem vēl dzīvajiem elektroniskās mūzikas pamatlicējiem. Šo vīru citē un par nepārspētu etalonu vērtē desmitiem pazīstamu elektronikas mūziķu, tostarp tāds populārs mūziķis kā Fatboy Slim, kas ir remiksējis Anrī populāro skaņdarbu Psyche Rock.

Anrī ir tā dēvētās konkrētās mūzikas pamatlicējs. Atšķirībā no tradicionālajām kompozīcijām, kas sākas abstrakti, ar notīm, konkrētā mūzika 1950.gados aizsāka izmantot „konkrētas”, arī dabā atrodamas skaņas, eksperimentēt ar tām un veidot no tām kompozīcijas. Anrī ar savu jaunatklājēja entuziasmu atrodas krustcelēs starp avangarda mūziku, popu un laikmetīgo kompozīciju.

Anrī mūziku ir studējis Parīzes Nacionālajā Mūzikas konservatorijā (laikaposmā no 1937. līdz 1947. gadam), tostarp Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen) klasē.

„Pjērs Anrī ir mūziķis novators, konkrētās mūzikas radītājs, kurš par nākotnes mūziku domā un to komponē jau kopš 40. gadiem. Šobrīd viņš ir jau atzītas kompozīcijas tehnikas izgudrotājs, taču aizvien vēl dzīvo mūzikā un nedomā par aiziešanu no tās. Viņš ir izveidojis lielisku ansambli un radījis darbus, kas nebeidz uzrunāt plašu auditoriju pāri paaudžu robežām. Anrī ir radījis īpašu individuālu skanējumu, kurā jūtami teju kosmiski mērogi. Viņa mūzika ataino pasauli, kur arhaiskais un mītiskais pieskaras ikdienišķajam, kur ir sajūsma, laikmeta cerības un bailes,” - tā Mišels Šions (Michel Chion) „Pjērs Anrī”, Fayard izdevums, 2003.

Pjērs Bastjēns jau agrā vecuma sāka konstruēt mūzikas robotus - viņa pirmie darinājumi bija ģitāra ar divām stīgām pēc bērnu rotaļlietas parauga un metronoms, kuram labajā pusē piestiprināts šķīvis, bet kreisajā - panna. Savukārt gadus vēlāk Bastjēna dalība slavenā avangarda popmūziķa Žaka Berokā (Jacques Berrocal) ierakstā “Parallčles” bija asprātīga rotaļāšanās ar trauku dvieli, to vicinot kā pātagu mikrofona priekšā. Bastjēna īpatnējā, dadaistiskā estētika atklājas arī viņa doktora disertācijā par 18.gs franču literatūru, ko viņš rakstīja par pirmssirreālistu rakstniekiem.

Iespējams, pateicoties dadaistu mākslas ideju ietekmei uz viņa laikabiedriem, Pjērs Bastjēns ar savām šķietami absurdajām, taču asprātīgajām metodēm tiek aicināts strādāt ar tādiem ievērojamiem māksliniekiem kā britu dziedātāju un komponistu Robertu Vaijetu, Dominiku Bažē, The Trottola Circus, Paskālu Komelādu, Pjeriku Sorēnu, DJ Low un modes dizaineri Isē Mijaki (Issey Miyake). Bastjēns ir izveidojis pats savu mājas orķestri, kas sastāv no desmitiem robotu, tautas mūzikas instrumentu un sadzīves priekšmetu.

Par sevi Bastjēns raksta, - “Esmu slikts amatnieks. It īpaši, ja mērķis ir mūzika un man jārada jutīgs mehānisms, kas veidotu virkni organizētu skaņu. Es sev uzkrauju roku darbu, kas mani kaitina, aizrauj, rada šķietamu transu, kas liek man šķērsot manu niecīgo iespēju robežas. Tāpēc man jābūt veiklam un atjautīgam.” Šie mehānismu kopumu Bastjēns dēvē par Mecanium, un ar to palīdzību viņš ir ierakstījis vairākus albumus. 90. gados viņa mehāniskajā orķestrī bija vairāk kā 80 elementi un tas piedalījās nozīmīgos mūzikas festivālos.

Francijas pavasara ietvaros šis netipiskais mākslinieks kopā ar savām mūzikas mašīnām multimediālā priekšnesumā sasaistīs mūziku, video un instalāciju. Bastjēna mūzika ir publicēta tādās izdevniecībās kā britu elektronikas guru Aphex Twin piederošajā Rephlex, populārajā franču elektronikas izdevniecībā Tigersushi un avangarda mūzikas retumu izdevniecībā Alga Marghen.

Koncertu organizē festivāls Skaņu mežs sadarbībā ar Rīgas domes Kultūras departamentu un Francijas Pavasari. Ieeja bezmaksas Informācija: www.skanumezs.lv, www.francijaspavasaris.lv,  www.pierrebastien.com.  

Programma:

21:00: Pjērs Anrī (Pierre Henry) - skaņdarbs Pulsācija (Pulsation), ilgums - 1 stunda 8 minūtes
22:30: Pjērs Bastjēns (Pierre Bastien) - skaņdarbs ar videoprojekciju Mehanoīdu mūzika (Mecanoid Music), ilgums - aptuveni 45 minūtes

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu