"Ex Animā" albuma "Nogalini mani lēnām" prezentācijas koncerts

Kaut kad ļoti sen, kad tikko sāku interesēties par mūziku, kaut kur internetā uzgāju grupas "Ex Animā" dziesmu "Lēni lāses krīt" un atzīšos, ka šī dziesma no tā laika joprojām stāv mana pleiera pleilistē un ieskanas ik pa laikam. Šīs dziesmas dēļ gāju uz "Ex Animā" albuma "Nogalini mani lēnām" prezentāciju.

Domāju, ka retais zin kaut ko par šo grupu, tāpēc nedaudz pastāstīšu un iepazīstināšu ar grupas „savādāko” sākumu ceļā uz gotisko-teatrālo roku jeb „Ex Animā”.

Nedaudz atceroties no vēstures, tad „Ex Animā” pirmsākumi meklējami grupā ar nosaukumu „Tirponis”, bet tas bija pilnībā savādāks laiks un muzicēšanas stils bija agresīvs metās ar death un hardcore elementiem. Sākumā Ilze (vokāls, ģitāra) pat nedziedāja, tikai rakstīja dziesmas un tekstus, bet pēc viena koncerta, vairs nepateikšu precīzi nosaukumu, jo vairs neatceros, tika nomainīts stils, Ilzē sāka dziedāt un tad ar to arī sākās „Ex Animā” dzīve, kurā viss ir patiess, visu pasaka kā ir, "Ex Animā" neklusē par to kādi mēs esam dzīvē, kāda ir pati dzīve, kāda ir neizdevusies mīlestība un par to ka mīlestības nemaz nav!

Grupas aktīvākais laiks bija, kad viņi spēlēja klubā „Pulkvedis”. Tajā laikā tika aizvadīti vairāki koncerti kopā ar grupu „Dzelzs Vilks”. Bija iesildītāji grupas „Deus Sex Machina” albūma prezentācijas koncertā. Vēl grupa piedalījās vairākos projektos kopā ar Mālpils mūzikas skolu, Ilze ir sakomponējusi un veidojusi izrādi „Virves Dejotājs”, kur ir stāsts par jauniešu problēmām ar narkotikām. Bet tā ir pagātne, pašlaik mums ir pieejams šo visu 10. gadu laikā tapušais materiāls zem nosaukuma „Nogalini mani lēnām”.

Bet koncertā pirmie spēlēja grupa „Frailty”. Šo grupu nekad nebiju dzirdējis, tāpēc afišā gāju paskatītie, kāds stils pierakstīts pie šīs grupas – „doom metal”. Nu no tā man arī īpaši nekas nebija skaidrs, jo šādu stilu nebiju nekad klausījies, bet nu ja iztulko, tad sanāk „sprieduma, soda, nolemtības metāls”, tad jau sāku domā, ka te būs runa par ko pārdabisku, tekstos būs minēta nāve, liktenis, sods, velni, eņģeļi un elle un izrādījās mana doma bija pareiza.

Lai gan daļa apmeklētāji pameta zāli jau pēc pirmās dziesmas man personīgi patika. Īpaši nevaru neko teikt par šo stilu un arī to nedarīšu, jo zināšanu un pieredzes par šādu stilu man nav nekādas, bet kopēji ņemot pašas dziesmas un instrumentālo izpildījumu - bija diezgan interesanti. Cik varēja noprast, teksti bija par elli, nāvi u.t.t., kas pa laikam jau pieriebās, jo cik tad var! Ir tak citas tēmas arī par ko tekstus rakstīt, bet nu lai tas paliek pašas grupas ziņā.

Koncertā spēlēja divas grupas, bet viss pasākums tā ievilkās, ka „Ex Animā” uz skatuves kāpa tikai kādos pulksten 23:20. Apnikums gaidīt grupu bija jau tik liels, ka pirmo dziesmu var teikt klausījos gandrīz bez jebkādas intereses.

Sākumā grupa nospēlēja vecās dziesmas, kur tās izpildīja vokāliste ar ģitāru, bungas un basģitāra, bet uz beigām pievienojās vēl viens dalībnieks, kurš darbojās ar elektroniskām skaņām un šis skanējums man vairāk patika, jo bija daudz enerģiskāks, piesātinātāks un bagātāks.

„Ex Animā” skanējums ir tāds savdabīgs, nedaudz prasts, nekā eksperimentāla vai traki sarežģīta tur nav. Bet šajās dziesmās akcents tiek likts uz tekstiem un izjūtām, tas arī ir tas būtiskākais, ko dalībnieki cenšas pasniegt. Ļoti bieži bija tā, ka likās, ka tūlīt skanēs jau dziesma „Lēni lāses krīt”, bet nekā. Šīs dziesmas motīvs un ietekme, laikam valda gandrīz visās dziesmās. Arī šo dziesmu grupa bija pataupījusi pašām beigām, kuru diemžēl tā man arī nesanāca dzirdēt dēļ pēdējā autobusa uz mājām.

Principā par šo grupu būtu daudz ko stāstīt, bet centos tā ātri izskriet visam cauri, jo mēs jau zinām, cik ikdienā mēs esam aizņemti un laika nav lasīt, vajag visu pēc iespējas koncertrētāku, lai visu var uzzināt, bet neko nedomāt. Ja manu domu uztvērāt, tad Jums ir vērts arī iet sameklēt "Ex Animā" albūmu un noklausīties to, nebūsiet vīlušies.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz rakstu sarakstu