"Captain Everything", "Морэ & Рэльсы" un citi klubā "Depo"

Ap vienpadsmitiem jau daži tomēr bija ieklīduši klubā un pirmā grupa sāka savu uzstāšanos, sevi piesakot tukšai zālei. Lai gan biju viens no trijiem cilvēkiem, kas atradās tajā brīdī zālē, tomēr saprast vokālista teikto man neizdevās, iespējams tāpēc, ka sēdēju pašā zāles galā. Līdz ar to arī grupas nosaukumu nesaklausīju. Piedodiet! Pamazām arī salasījās cilvēki zālē. Ko varu teikt par pirmo grupu? Vokālam laba balss – atgādināja Toma no „Blink 182” vokālu, taču diemžēl arī visa uzstāšanās atgādināja „Blink 182” (un „Box Car Racer”, kas ir dažu „Blink 182” dalībnieku blakusprojekts). Standarta šlipse a la Billijs Džo no „Green Day” „American Idiot” klipā un, protams, melnie mati. Tāds poppunk kultūras subprodukts. Neskatoties uz interesanto balss tembru, es laikam labāk paklausos daudz kvalitatīvākos blinkus vai reiserus, ja man uznāk tāda vēlēšanās.

Nākamie uz skatuves kāpa „Caraway Seeds”. Pirmās pāris dziesmas un vokāliste ar sarkanajiem matiem man atsauca atmiņā tādu pagātnes zvaigzni kā Tinu Turneri – vienkārši prasījās pēc „Casio” sintezatora uz skatuves. Taču mazliet vēlāk man šī grupa vairāk šķita līdzīga jau ne tik ļoti senajai grupai „4 Non Blondes” un tā vien prasījās, lai viņi izpilda kaveru dziesmai „What’s up?” (1993) – šķiet, ka vokālistes balsij tā būtu ļoti piemērota dziesma. Man patika vokālistes balss, bet nepatika dziesmu struktūra un pavadījums, īpaši bungas – vienmuļas un arī ar ritmu bija problēmas. Ja es būtu grupas menedžeris, es piespiestu šo grupu vairāk klausīties „Incubus”, kur ir diezgan sarežģīti, bet tajā pašā laikā interesanti, ritmi un dziesmu struktūra. Bet tur protams būtu diezgan stipri jāpiestrādā pie pavadījuma. Varbūt tad arī uzstāšanās būtu īsāka, bet kodolīgāka, jo uz beigām jau man kā vienam no nepacietīgākajiem cilvēkiem bija jau pagrūti sagaidīt, kad tad uzstāsies nākamā grupa, jo „Caraway Seeds” vairs ne ar ko jaunu nespēja pārsteigt.

„Морэ & Рэльсы” no Krievijas uz skatuves izskatījās vispārliecinošāk. Lai arī līdz šim likās, ka „Depo” ir pilnīgi tukšs, tad šī grupa spēja sapulcināt, šķiet, pilnīgi visus „Depo” apmeklētājus vienkopus. Jāatzīst, ka šo grupu es redzēju pirmoreiz, kaut gan atsauksmes par viņu es biju dzirdējis jau daudzas reizes pirms tam. Bet nu labāk vienreiz redzēt, nekā 100 reizes dzirdēt. Pirms šīs grupas uzstāšanās man ...ē… pasākums likās ne pārāk aizraujošs un pārsvarā es manas domas kavējās pie tā, kā es šo laiku varētu pavadīt lietderīgāk. Kaut arī grupas „Морэ & Рэльсы” sastāvā ir tikai 3 cilvēki, viņi spēja parādīt, „kā ir jāspēlē”. Perfekta, sabalansēta skaņa - manuprāt tā ir diezgan svarīga lieta, kuru jaunās grupas nemāk panākt (protams, pie tā nebija bez vainas arī labā aparatūra). Tas, kas pietrūka abām iepriekšējām grupām – ļoti labs bundzinieks, kurš tur tādu ritmu, ka pārējiem grupas dalībniekiem par to nav jāuztraucās. (Bundzinieks ir kā vārtusargs hokejā – ja tas ir labs un stabils, tad arī pārējie komandā jūtās pārliecināti un droši var domāt par uzbrukumu.) Patīkami pārsteidza „The Prodigy” dziesmas „Breathe” kavers, kuram oriģinālā, kā zināms, ģitāras partiju iespēlēja Toms Morello no „Rage Against the Machine”.

Pēc „Морэ & Рэльсы” uzstāšanās iegāju deju zālē, kur dj Anete teicami pildīja savu darbu – vairāki deju zāles apmeklētāji arī turpmākā pasākuma gaitā to
 nepameta, līdz ar to arī pie „Captain Everything” bija stipri mazāk tautas.

Kad atgiezos no deju zāles, „Captain Everything” uzstāšanos varēju nodefinēt ar vārdiem „mežonīgi”. „Captain Everything” no Anglijas izskatījās vairāk pēc tādas tipiskas amerikāņu grupas, kur mazāk uzmanības tiek vērsts uz skaņas kvalitāti, bet vairāk uz skaļumu, šovu, aktiermākslu, dažiem pasekliem jokiem (laikam, lai visi tos saprastu) un kontaktu ar publiku. Atšķirībā no „Морэ & Рэльсы”, kur dziesmas šķita ar kaut kādu dziļāku jēgu, „Captain Everything” šķita tādi diezgan virspusēji un sekli. Tika veltīta dziesma Edgaram (kurš organizē šai grupai koncertus mūsu galā), ar vārdiem „he is the fu**ing man!” un nākamā dziesma tika veltīta grupas busiņam. Labi, ka ne otrādi.

No grupas uzstāšanās man palika atmiņā lieliskais mežonīgi noaugušais bundzinieks, kurš kapāja tādu ritmu kā bungmašīna, vienlaicīgi rādot daudz baltus zobus ar smaidu līdz ausīm. Apskatieties bildes (paldies Ezim123!) – pie viena ievērtējiet vokālista līdzību ar slaveno komiķi Denu Eikroidu (Dan Aykroyd). Uzstāšanās vidū „Captain Everything” paziņoja, ka viņi ir tīri un nesmirdot, tāpēc visi var droši nākt tuvāk, ko izmantoja Ezis123 (tas pats, kurš fotografēja bildes) un aizgāja samīļot visus trīs grupas dalībniekus, par ko viņi paziņoja, ka tā ir „the most emo thing that happened to our band!”

Viennozīmīgi koncerts bija izdevies, par vakara naglu es viennozīmīgi atzīstu „Морэ & Рэльсы” uzstāšanos, neskatoties uz to, ka par koncerta hedlaineriem tika pozicionēti „Captain Everything”. Bet tā jau laikam ir tāda menedžmenta taktika – nav pirmā reize, kad Edgars par koncerta hedlaineriem pozicionē ne pašu populārāko vai slavenāko grupu. Bija patīkami pasākumā pārmīt pārus vārdus ar sen neredzētiem paziņām, apmainīties smaidiem ar agrākiem draugiem un redzēt pasākumā cilvēkus, kurus vienkārši esmu ievērojis uz ielas, otrpus letes vai citos apstākļos, ka pilnīgi neērti ir ar viņiem nesasveicināties.