Pamācība jaunajām grupām: „Kā kļūt populāriem”
Deniss Fedotovs (deni2s), 17.02.2006., 14:27Grupa nekad nekļūs populāra, ja tā visu laiku dzers mēģinājumos. Tāpēc šajā rakstā tiks doti daži koncertu organizētāju apkopoti ieteikumi jaunajām grupām.
Kas jādara, lai uzaicinātu grupu uz koncertu?
Pirmām kārtām, ir jābūt pašai grupai. Grupa, tas nozīmē nevis nejaušs cilvēku sakopojums 2 reizes nedēļā mēģu telpā, bet gan tie ir cilvēki, kam savā starpā ir labas attiecības – tas ir pats svarīgākais nosacījums grupai. (Un nevis spēlētprasme – to var apgūt laika gaitā.) Nebūs īpaši forši, ja jūs pie pirmās sakasīšanās izjuksiet, lai arī cik megasuperīgi jūs nespēlētu. Es pat teiktu, ka grupa, tas ir smagāk kā laulības dzīve, jo savu dzīvesbiedru jūs redzēsiet daudz retāk, nekā savu grupu mēģinājumos, koncertos un dzerstiņos.
Ja koncerta organizators (lai būtu vienkāršāk, vienosimies, ka mēs viņu turpmāk sauksim vienkārši - par Abibabu Džakarababru) mistiskā kārtā izdzird jūsu grupas nosaukumu, pastāv iespēja, ka viņš apsvērs iespēju jūs arī kaut kur uzaicināt. Tātad, kā palielināt šo uzaicināšanas iespēju?
Grupas nosaukums
Pirmā lieta, ko visdrīzāk darīs Abibabs Džakarababrs, ir, ka viņš ierakstīs Google meklētājā (www.google.com) jūsu grupas nosaukumu. Ko jūsu nezināmā, mistiskā grupa var darīt, lai tas notiktu? Elementāri, Vatson! Jums ir jāizdomā tāds grupas nosaukums, kurš paliek prātā. Un protams tāds, kuru nebūtu kauns rakstīt uz afišas. Piemēram, grupa ar nosaukumu „Mazie kaku kociņi” ļoti labi iederēsies kakainā kluba atmosfērā, taču diez vai tā uzstāsies kādā festivālā, kura reklāmu laiž pa TV. Ir bijušas grupas ar tādiem oriģināliem nosaukumiem, kuri paliek ilgi atmiņā. Piemēram, „A kas?” un „Kas tev par daļu?”. Diemžēl, ne vienmēr cilvēki saprot, ka tas ir grupas nosaukums (var reizēm dabūt arī pa galvu), bet nu, ja reiz saprot, tad jau atcerēsies grupas nosaukumu.
Tātad Abibabs Džakarababrs ieķibina Google meklētājā jūsu grupas nosaukumu (varu saderēt, ka, paklausot maniem padomiem, nosaucāt savu grupu par „Stadionu pavēlniekiem”, lai jūs aicinātu spēlēt stadionos (man tiko ienāca prātā labs variants meiteņu grupas nosaukumam – „Topless chicks” – džeki nāks uz jūsu končiem! Vismaz pirmo reizi noteikti!). Ja Abibabs Džakarababrs nevar atrast jūsu grupu iekš Google, tad steidzīgi sāciet veidot mājaslapu, jo jūsu izredzes tikt beidzot uzaicinātiem uz kādu koncertu ir līdzvērtīgas nullei!
Mājaslapa
Tagad par grupas mājaslapu. (starp citu, labs grupas nosaukums būtu „Ieeja par velti!” – labi uz afišām un flaijeriem izskatītos) Abibabs Džakarababrs nav ieinteresēts jūsu vārdos un uzvārdos. Viņu vairāk interesē jūsu pieredze (šai gadījumā skaidrs, ka jums tādas nav, jo savādāk jūs šo te nelasītu) un kontaktinformācija (patiess gadījums iz dzīves: nesen grupa "Cacophonics" izveidoja megasuperkrutu mājaslapu, taču aizmirsa tur ievietot savus kontaktus – pagāja nedēļa, kamēr es kādu no viņiem sadabūju rokā). Ja jūsu grupai ir kāds koncerta video (kur jūs vēl neesat apdzērušies), vai demo ieraksts (vēlams dziesmās vairāk par 3 akordiem), tad ir pavisam ideāli.
Promo materiāls
Ja Abibabs Džakarababrs izlemj jūs aicināt uz koncertu, tad iespējams, ka viņš pameklēs jūsu mājaslapā informāciju, kuru varētu pievienot preses relīzei (tā sauc informāciju, kuru nosūta dažādiem preses pārstāvjiem, lai reklamētu pasākumu), jo tikai jūsu grupas nosaukums „Megagrupa” nevienam neko daudz neizteiks. To mēdz saukt par promo materiālu.
Uztaisiet mājaslapai sadaļu promo – tas atvieglos organizatoriem dzīvi. Ielieciet promo sadaļā aprakstu par jūsu grupu ar nosaukumu „Katram klausītājam 20% atlaide maizes veikalā”, ar kuru jūs varat piesaistīt sev uzmanību. Ja jums nav ko rakstīt (es jau teicu, ka tikai grupas sastāvs un grupas dibināšanas laiks ar precizitāti līdz sekundei ir diezgan banāls variants), izmantojiet savu fantāziju, naudas maku vai ietekmēšanas spējas un atrodiet kādu, kas ir spējīgs par jums kaut ko uzskricelēt. Labs fantāzijas izmantošanas piemērs ir atrodams grupas „Higinsoni” mājaslapā. Neaizmirstiet savā aprakstā norādīt savu mūzikas stilu, lai pēc tam paši neapvainotos, ka jūs sevi uzskatāt par deathmetal pārstāvjiem, bet afišās rakstīts pūtēju orķestris „Long hair monsters”. Labāk uzrakstiet vairāk, nekā mazāk, jo lieko vienmēr ir vieglāk izdzēst, nekā pierakstīt ko jaunu klāt.
Promo sadaļā būtu vēlamas arī kvalitatīvas promo bildes. Tām gan vajadzētu būt viegli atrodamām (nevis viena laba starp 100 miglas bildēm), labā izšķirtspējā un vēlams, lai vismaz kādā no tām būtu redzama visa grupa kopumā (jā, pat bundzinieks!). Uz šīm bildēm nevajag likt uzrakstus „Fotografēja Jānis Ozoliņš no Sūnuciema”.
Ja Abibabs Džakarababrs jums piedāvā iespēju uzstāties kādā viņa veidotajā koncertā, piedāvājiet viņam paši savu promo materiālu (vismaz pasakiet, kur meklēt), jo Abibabam parasti atrodas citas svarīgākas lietas (nozīmīgākas grupas par jūsējo „Gurķi nemirst jauni”) par kurām uztraukties.
Atteikt vai neatteikt spēlēt sūdīgā pasākumā?
Pieņemsim, ka Abibabs Džakarababrs piedāvā jūsu grupas bundziniekam Miervaldim spēlēt „Sūdīgajā pasākumā”. Pastāv vairāki Miervalža rīcības varianti:
• Miervaldis saka Abibabam – „labs joks, bet nav smieklīgs” – nav labākais variants.
• Miervaldis saka Abibabam – „jā mēs spēlēsim” – sūdīgs variants, jo Miervaldis vēl nezin, ka ģitāristam Joahimam tajā laikā jāskatās hokejs.
• Miervaldis saka Abibabam – „mēs nespēlēsim, (jo pasākums „Sūdīgais pasākums” ir sūdīgs pasākums)” – arī sūdīgs variants, jo:
1) Abibabam Džakarababram jūs, iespējams, tā sapatiksieties „Sūdīgajā pasākumā”, ka viņš jūs uzaicinās uz kādu „Labāks par sūdīgo pasākumu”. Tā jau parasti ir, ka pasākumu organizētāji Latvijā ir uz pirkstiem pārskaitāmi un vieni un tie paši cilvēki veido vairākus pasākumus (tas ir kā slimība – ja ir labs pasākums, tad gribas rīkot vēl, ja ir slikts – tad jāpierāda, ka var būt arī labāk).
2) Ja pasākumā uzstājas jūsuprāt sūdīgas grupas (vai jūsu stilam neatbilstošas), tad uztveriet to kā izaicinājumu – jums ir jāprot iekustināt tauta (jo jūs esat labākā grupa ar nosaukumu „Labākā grupa pasākumā”), un uz sūdīgo grupu fona jūs tīri psiholoģiski izskatīsieties pēc stāriem.
3) Arī „Sūdīgajā pasākumā” var nodibināt labus kontaktus ar citām grupām/koncertu organizatoriem un meitenēm.
4) „Sūdīgajā pasākumā” vienmēr var gūt labāku skatuves pieredzi, kā labā mēģinājumā.
Tāpēc labāk nekad neatsakiet spēlēt pasākumos! Vienīgais iemesls kāpēc jūs varat atteikt, tas ir, ja jūs pavisam droši zinat, ka netiekat (t.i. grupas ģitāristam Joahimam jāskatās hokeja mačs Latvija – Kanāda).
Ok, tagad vēl viens svarīgs sīkums (citiem vārdiem sakot, nebūtiska svarīga lieta) – ja jūs esat piekrituši spēlēt, tad jums tajā pasākumā ir jāspēlē. Ja jūs neesat pārliecināts, vai jūs tiksiet spēlēt (t.i. vēl nav zināms vai Kanādai būs jāspēlē pret Latviju tajā laikā), tad pabrīdiniet koncerta organizatoru par to, nevis negaidīti piečakarējat viņu. Koncerta organizators sarunās kādu „rezerves” grupu, kura varēs jūs nomainīt hokeja mača laikā un varbūt piedāvās jums iespēju spēlēt nākamajā pasākumā.
Pirms uzstāšanās
Uztaisiet mēģi pirms koncerta, kur izspēlējat programmu vienu vai divas reizes. Tas jums dos pārliecību uzstāšanās laikā.
Paņemat līdzi noskaņotu rezerves ģitāru (ja nu stīga saplīst vai uznāk vēlme šķaidīt ģitāras).
Uz koncertu nekavējiet – pat ja jums ir noteikts uzstāšanās laiks, tas noteikti mainīsies, jo citas grupas parasti piečakarē organizatorus (izņemot jūsu grupu ar nosaukumu „Mēs tevi nekad nepiečakarēsim!”). Vienīgais izņēmums, kad uzstāšanās laiks var nemainīties, ir tad, ja jums tas ir noteikts piecos no rīta – 2 stundas pēc oficiālās pasākuma slēgšanas laika. Bet arī tad jūsu uzstāšanās aizkavēsies.
Līdz uzstāšanās laikam mēģiniet nepiedzerties. Dīvaini ir redzēt grupas, kuras uzrāpo uz skatuves un paziņo, ka „viņiem ir grūti”, taču viņi „mēģinās”. Grupas kuras piedzeras pirms uzstāšanās to dara, lai pēc tam attaisnotu savu nemākulīgo uzstāšanos. Un pie viena parāda savu attieksmi pret saviem iespējams potenciālajiem faniem.
Spēlēt sešos no rīta ir kruta!
Nestrīdieties ar pasākuma organizatoru (pat par to, ka jums jāspēlē sešos no rīta). Laba grupa arī sešos no rīta labi nospēlēs. Un atcerieties, ka pat „U2” ir spēlējuši klubā diviem apmeklētājiem, jo afišā tika kļūdaini uzrādīts nepareizais klubs. Vispār, palasiet slavenu grupu vēsturi – "The Beatles" u.c., tur ir daudz ko mācīties. Sastrīdoties ar pasākuma organizatoru (t.i. Abibabu Džakarababru), jūs panāksiet tikai to, ka uz nākamo pasākumu tiks uzaicināta kāda miermīlīgāka grupa, kura nedīc par to, ka viņiem „trijos naktī steidzīgi jābrauc mājās”. Ja jūs piekritāt spēlēt pasākumā, tad rēķinieties, ar to, ka spēlēšanas laiks var mainīties! Organizators ir viens, bet grupas ir vairākas un katrā ir vairāki cilvēki, tāpēc organizators nevar izpatikt sev, apmeklētājiem un katram grupas loceklim vienlaicīgi. Ja jūs to nesaprotat, tad … pārdodiet ģitāru un ejiet pelnīt normāli naudu, nevis nodarbojaties ar pašdarbību!
Grupa, kura atsakās spēlēt, jo jāspēlē pārāk maz cilvēkiem, izrāda necieņu pret saviem faniem. Pat, ja tie ir tikai viens cilvēks. Ar tādu attieksmi tālu netikt. Pozēt daudzu cilvēku priekšā nav grūti. Grūtāk ir parādīt savu attieksmi, kad uz tevi skatās tikai viens cilvēks. Uztveriet to kā izaicinājumu!
Noskaņojamies laicīgi!
Pirms uzstāšanās jau laicīgi noskaņojieties beksteidžā (nevis uz skatuves). Tas, cik ātri grupa sāk spēlēt pēc uzkāpšanas uz skatuves, parasti norāda uz viņu profesionalitāti. Un nečīkstiet, ka uz skatuves ir slikta skaņa. Tas ir iesācēju grupu attaisnojums savam pieredzes trūkumam. Protams, ka skaņa būs sliktāka kā mēģu telpā! Tāpēc jau jums ir mēģinājumi, lai jūs neklausoties viens otrā varētu spēlēt un vēl kustināt pakaļu publikas priekam vienlaicīgi!
Atvainošanās par kļūdām
Uzkāpjot uz skatuves, neaizmirstiet sevi pieteikt. Vēlams skaidri, lai var saprast, kā jūs īsti sauc (pat otrajā skatītāju rindā). Nevajag pieteikt sevi tā: „Mēs jums tūlīt mēģināsim kaut ko nospēlēt, piedodiet, ka mēs kļūdīsimies, jo mums sen nav bijuši mēģinājumi un vispār šī ir jauna dziesma, spēlēsim pirmo reizi, tāpēc atvainojiet, ka mēs izgāzīsimies!” Nu, jūs sapratāt manu domu. Tas izklausās kā: „Mēs esam sūdīgi, tāpēc paši vainīgi, ka mūs klausaties! Mēs jūs brīdinājām!”. Klausītājus neinteresē tas, ka jums nav bijuši mēģinājumi. Tā ir jūsu personīgā problēma. Ne jau par to klausītāji maksā, lai klausītos jūsu taisnošanos!
Uz skatuves
Spēlējiet un kustiniet savas pakaļas! Atcerieties, ka koncertā grupas panākumi ir atkarīgi 90% no šova un 10% no mūzikas! Ja gribēs paklausīties kvalitatīvu jūsu mūziku, tad tam ir domāts pirātisms! Cilvēki nāk uz koncertiem skatīties šovu! Tas nekas, ja iespēlēsiet nepareizu noti, ja to spēsiet atsvērt ar bungu sadedzināšanu vai vismaz smieklīgu nogāšanos uz sejas no skatuves dejojot!
Ok, došu sīkākas instrukcijas šova elementiem.
Ja kļūdieties spēlējot, tad to nevajag visiem izrādīt – kamēr to neizrādīsiet, jūsu kļūdu pamanīs tikai jūsu grupas ar nosaukumu „Nezāles neiznīkst” biedri, ja izrādīsiet, to pamanīs visa publika! Kā jau teicu, 90% no uzstāšanās panākumiem nosaka šovs, nevis tas, cik jūs pareizi spēlējat! Vienreiz dzirdēju „The Offspring” ierakstu dzīvajā. Ceru, ka vairs nedzirdēšu. Es tiešām nodomāju, ka viņi bija sadzērušies, cik tur viņi šķībi dziedāja un spēlēja. Bet patiesībā, visiem tas bija vienalga, jo viņi taisīja pamatīgu šovu. (Jā zinu, daudzi piedzeras pirms uzstāšanās, lai uz skatuves sanāktu šovs. Klīst baumas, ka tādā veidā izsitās „The Hobbos”.)
Sarunājiet laicīgi, kuru dziesmu jūs varētu atkārtot, ja nu kļūdas pēc klausītāji sāk kliegt "We want more!". Starp dziesmām netaisiet pauzes. Parunājiet kaut ko publikai. (sakarīgi tikai!) Vienojieties, ko darīsiet ārkārtas gadījumā, piemēram, ja ģitāristam saplīst stīga vai bikšu gumija, un tā 10 minūtes ir jāmaina. Samācieties tādiem gadījumiem kaut vai blūza kvadrātu, kuru var improvizēt miljons variācijās un stilos.
Pēc uzstāšanās
Publiski nepārmetiet saviem grupas biedriem kļūdas. Jūs esat grupa un jums ir vienam otru jāatbalsta, nevis publiski jāno... (nu jūs mani sapratāt) vienam otru. Uz cita rēķina jūs labāk nespēlēsiet. Un vispār lielākajā daļā gadījumā publika nemaz nepamana kļūdas, kamēr grupa pati tām nepievērš uzmanību. Pataisiet defektus par efektiem! Sakiet, ka tā bija ieplānots, un cik veiksmīgi izdevās uztaisīt to viltīgo pauzi dziesmas vidū pēc antiritmiski disharmoniski kakofoniskās iespēles!
Nebrauciet mājās uzreiz pēc savas uzstāšanās. Cieniet arī citas grupas, kuras uzstāsies pēc jums. Un pastāv arī iespēja, ka pie kāda no jūsu grupas ar nosaukumu „Dodam pa lampu” dalībniekiem pienāks kāds cilvēciņš un pateiks: „Forši nospēlējāt!”, ar domu, ka šovs bija labs, ne jau tāpēc, ka jūs pielaidāt tikai 38 kļūdas vienā dziesmā. „Vai jūs negribētu spēlēt vienā privātā pasākumā (koncertā/festivālā/stadionā)? Kā jūs teicāt jūs saucaties? „Sūdi neslīkst”?”
Pirmām kārtām, ir jābūt pašai grupai. Grupa, tas nozīmē nevis nejaušs cilvēku sakopojums 2 reizes nedēļā mēģu telpā, bet gan tie ir cilvēki, kam savā starpā ir labas attiecības – tas ir pats svarīgākais nosacījums grupai. (Un nevis spēlētprasme – to var apgūt laika gaitā.) Nebūs īpaši forši, ja jūs pie pirmās sakasīšanās izjuksiet, lai arī cik megasuperīgi jūs nespēlētu. Es pat teiktu, ka grupa, tas ir smagāk kā laulības dzīve, jo savu dzīvesbiedru jūs redzēsiet daudz retāk, nekā savu grupu mēģinājumos, koncertos un dzerstiņos.
Ja koncerta organizators (lai būtu vienkāršāk, vienosimies, ka mēs viņu turpmāk sauksim vienkārši - par Abibabu Džakarababru) mistiskā kārtā izdzird jūsu grupas nosaukumu, pastāv iespēja, ka viņš apsvērs iespēju jūs arī kaut kur uzaicināt. Tātad, kā palielināt šo uzaicināšanas iespēju?
Grupas nosaukumsPirmā lieta, ko visdrīzāk darīs Abibabs Džakarababrs, ir, ka viņš ierakstīs Google meklētājā (www.google.com) jūsu grupas nosaukumu. Ko jūsu nezināmā, mistiskā grupa var darīt, lai tas notiktu? Elementāri, Vatson! Jums ir jāizdomā tāds grupas nosaukums, kurš paliek prātā. Un protams tāds, kuru nebūtu kauns rakstīt uz afišas. Piemēram, grupa ar nosaukumu „Mazie kaku kociņi” ļoti labi iederēsies kakainā kluba atmosfērā, taču diez vai tā uzstāsies kādā festivālā, kura reklāmu laiž pa TV. Ir bijušas grupas ar tādiem oriģināliem nosaukumiem, kuri paliek ilgi atmiņā. Piemēram, „A kas?” un „Kas tev par daļu?”. Diemžēl, ne vienmēr cilvēki saprot, ka tas ir grupas nosaukums (var reizēm dabūt arī pa galvu), bet nu, ja reiz saprot, tad jau atcerēsies grupas nosaukumu.
Tātad Abibabs Džakarababrs ieķibina Google meklētājā jūsu grupas nosaukumu (varu saderēt, ka, paklausot maniem padomiem, nosaucāt savu grupu par „Stadionu pavēlniekiem”, lai jūs aicinātu spēlēt stadionos (man tiko ienāca prātā labs variants meiteņu grupas nosaukumam – „Topless chicks” – džeki nāks uz jūsu končiem! Vismaz pirmo reizi noteikti!). Ja Abibabs Džakarababrs nevar atrast jūsu grupu iekš Google, tad steidzīgi sāciet veidot mājaslapu, jo jūsu izredzes tikt beidzot uzaicinātiem uz kādu koncertu ir līdzvērtīgas nullei!
Mājaslapa
Tagad par grupas mājaslapu. (starp citu, labs grupas nosaukums būtu „Ieeja par velti!” – labi uz afišām un flaijeriem izskatītos) Abibabs Džakarababrs nav ieinteresēts jūsu vārdos un uzvārdos. Viņu vairāk interesē jūsu pieredze (šai gadījumā skaidrs, ka jums tādas nav, jo savādāk jūs šo te nelasītu) un kontaktinformācija (patiess gadījums iz dzīves: nesen grupa "Cacophonics" izveidoja megasuperkrutu mājaslapu, taču aizmirsa tur ievietot savus kontaktus – pagāja nedēļa, kamēr es kādu no viņiem sadabūju rokā). Ja jūsu grupai ir kāds koncerta video (kur jūs vēl neesat apdzērušies), vai demo ieraksts (vēlams dziesmās vairāk par 3 akordiem), tad ir pavisam ideāli.
Promo materiālsJa Abibabs Džakarababrs izlemj jūs aicināt uz koncertu, tad iespējams, ka viņš pameklēs jūsu mājaslapā informāciju, kuru varētu pievienot preses relīzei (tā sauc informāciju, kuru nosūta dažādiem preses pārstāvjiem, lai reklamētu pasākumu), jo tikai jūsu grupas nosaukums „Megagrupa” nevienam neko daudz neizteiks. To mēdz saukt par promo materiālu.
Uztaisiet mājaslapai sadaļu promo – tas atvieglos organizatoriem dzīvi. Ielieciet promo sadaļā aprakstu par jūsu grupu ar nosaukumu „Katram klausītājam 20% atlaide maizes veikalā”, ar kuru jūs varat piesaistīt sev uzmanību. Ja jums nav ko rakstīt (es jau teicu, ka tikai grupas sastāvs un grupas dibināšanas laiks ar precizitāti līdz sekundei ir diezgan banāls variants), izmantojiet savu fantāziju, naudas maku vai ietekmēšanas spējas un atrodiet kādu, kas ir spējīgs par jums kaut ko uzskricelēt. Labs fantāzijas izmantošanas piemērs ir atrodams grupas „Higinsoni” mājaslapā. Neaizmirstiet savā aprakstā norādīt savu mūzikas stilu, lai pēc tam paši neapvainotos, ka jūs sevi uzskatāt par deathmetal pārstāvjiem, bet afišās rakstīts pūtēju orķestris „Long hair monsters”. Labāk uzrakstiet vairāk, nekā mazāk, jo lieko vienmēr ir vieglāk izdzēst, nekā pierakstīt ko jaunu klāt.
Promo sadaļā būtu vēlamas arī kvalitatīvas promo bildes. Tām gan vajadzētu būt viegli atrodamām (nevis viena laba starp 100 miglas bildēm), labā izšķirtspējā un vēlams, lai vismaz kādā no tām būtu redzama visa grupa kopumā (jā, pat bundzinieks!). Uz šīm bildēm nevajag likt uzrakstus „Fotografēja Jānis Ozoliņš no Sūnuciema”.
Ja Abibabs Džakarababrs jums piedāvā iespēju uzstāties kādā viņa veidotajā koncertā, piedāvājiet viņam paši savu promo materiālu (vismaz pasakiet, kur meklēt), jo Abibabam parasti atrodas citas svarīgākas lietas (nozīmīgākas grupas par jūsējo „Gurķi nemirst jauni”) par kurām uztraukties.
Atteikt vai neatteikt spēlēt sūdīgā pasākumā?
Pieņemsim, ka Abibabs Džakarababrs piedāvā jūsu grupas bundziniekam Miervaldim spēlēt „Sūdīgajā pasākumā”. Pastāv vairāki Miervalža rīcības varianti:
• Miervaldis saka Abibabam – „labs joks, bet nav smieklīgs” – nav labākais variants.
• Miervaldis saka Abibabam – „jā mēs spēlēsim” – sūdīgs variants, jo Miervaldis vēl nezin, ka ģitāristam Joahimam tajā laikā jāskatās hokejs.
• Miervaldis saka Abibabam – „mēs nespēlēsim, (jo pasākums „Sūdīgais pasākums” ir sūdīgs pasākums)” – arī sūdīgs variants, jo:
1) Abibabam Džakarababram jūs, iespējams, tā sapatiksieties „Sūdīgajā pasākumā”, ka viņš jūs uzaicinās uz kādu „Labāks par sūdīgo pasākumu”. Tā jau parasti ir, ka pasākumu organizētāji Latvijā ir uz pirkstiem pārskaitāmi un vieni un tie paši cilvēki veido vairākus pasākumus (tas ir kā slimība – ja ir labs pasākums, tad gribas rīkot vēl, ja ir slikts – tad jāpierāda, ka var būt arī labāk).
2) Ja pasākumā uzstājas jūsuprāt sūdīgas grupas (vai jūsu stilam neatbilstošas), tad uztveriet to kā izaicinājumu – jums ir jāprot iekustināt tauta (jo jūs esat labākā grupa ar nosaukumu „Labākā grupa pasākumā”), un uz sūdīgo grupu fona jūs tīri psiholoģiski izskatīsieties pēc stāriem.
3) Arī „Sūdīgajā pasākumā” var nodibināt labus kontaktus ar citām grupām/koncertu organizatoriem un meitenēm.
4) „Sūdīgajā pasākumā” vienmēr var gūt labāku skatuves pieredzi, kā labā mēģinājumā.
Tāpēc labāk nekad neatsakiet spēlēt pasākumos! Vienīgais iemesls kāpēc jūs varat atteikt, tas ir, ja jūs pavisam droši zinat, ka netiekat (t.i. grupas ģitāristam Joahimam jāskatās hokeja mačs Latvija – Kanāda).
Ok, tagad vēl viens svarīgs sīkums (citiem vārdiem sakot, nebūtiska svarīga lieta) – ja jūs esat piekrituši spēlēt, tad jums tajā pasākumā ir jāspēlē. Ja jūs neesat pārliecināts, vai jūs tiksiet spēlēt (t.i. vēl nav zināms vai Kanādai būs jāspēlē pret Latviju tajā laikā), tad pabrīdiniet koncerta organizatoru par to, nevis negaidīti piečakarējat viņu. Koncerta organizators sarunās kādu „rezerves” grupu, kura varēs jūs nomainīt hokeja mača laikā un varbūt piedāvās jums iespēju spēlēt nākamajā pasākumā.
Pirms uzstāšanāsUztaisiet mēģi pirms koncerta, kur izspēlējat programmu vienu vai divas reizes. Tas jums dos pārliecību uzstāšanās laikā.
Paņemat līdzi noskaņotu rezerves ģitāru (ja nu stīga saplīst vai uznāk vēlme šķaidīt ģitāras).
Uz koncertu nekavējiet – pat ja jums ir noteikts uzstāšanās laiks, tas noteikti mainīsies, jo citas grupas parasti piečakarē organizatorus (izņemot jūsu grupu ar nosaukumu „Mēs tevi nekad nepiečakarēsim!”). Vienīgais izņēmums, kad uzstāšanās laiks var nemainīties, ir tad, ja jums tas ir noteikts piecos no rīta – 2 stundas pēc oficiālās pasākuma slēgšanas laika. Bet arī tad jūsu uzstāšanās aizkavēsies.
Līdz uzstāšanās laikam mēģiniet nepiedzerties. Dīvaini ir redzēt grupas, kuras uzrāpo uz skatuves un paziņo, ka „viņiem ir grūti”, taču viņi „mēģinās”. Grupas kuras piedzeras pirms uzstāšanās to dara, lai pēc tam attaisnotu savu nemākulīgo uzstāšanos. Un pie viena parāda savu attieksmi pret saviem iespējams potenciālajiem faniem.
Spēlēt sešos no rīta ir kruta!Nestrīdieties ar pasākuma organizatoru (pat par to, ka jums jāspēlē sešos no rīta). Laba grupa arī sešos no rīta labi nospēlēs. Un atcerieties, ka pat „U2” ir spēlējuši klubā diviem apmeklētājiem, jo afišā tika kļūdaini uzrādīts nepareizais klubs. Vispār, palasiet slavenu grupu vēsturi – "The Beatles" u.c., tur ir daudz ko mācīties. Sastrīdoties ar pasākuma organizatoru (t.i. Abibabu Džakarababru), jūs panāksiet tikai to, ka uz nākamo pasākumu tiks uzaicināta kāda miermīlīgāka grupa, kura nedīc par to, ka viņiem „trijos naktī steidzīgi jābrauc mājās”. Ja jūs piekritāt spēlēt pasākumā, tad rēķinieties, ar to, ka spēlēšanas laiks var mainīties! Organizators ir viens, bet grupas ir vairākas un katrā ir vairāki cilvēki, tāpēc organizators nevar izpatikt sev, apmeklētājiem un katram grupas loceklim vienlaicīgi. Ja jūs to nesaprotat, tad … pārdodiet ģitāru un ejiet pelnīt normāli naudu, nevis nodarbojaties ar pašdarbību!
Grupa, kura atsakās spēlēt, jo jāspēlē pārāk maz cilvēkiem, izrāda necieņu pret saviem faniem. Pat, ja tie ir tikai viens cilvēks. Ar tādu attieksmi tālu netikt. Pozēt daudzu cilvēku priekšā nav grūti. Grūtāk ir parādīt savu attieksmi, kad uz tevi skatās tikai viens cilvēks. Uztveriet to kā izaicinājumu!
Noskaņojamies laicīgi!Pirms uzstāšanās jau laicīgi noskaņojieties beksteidžā (nevis uz skatuves). Tas, cik ātri grupa sāk spēlēt pēc uzkāpšanas uz skatuves, parasti norāda uz viņu profesionalitāti. Un nečīkstiet, ka uz skatuves ir slikta skaņa. Tas ir iesācēju grupu attaisnojums savam pieredzes trūkumam. Protams, ka skaņa būs sliktāka kā mēģu telpā! Tāpēc jau jums ir mēģinājumi, lai jūs neklausoties viens otrā varētu spēlēt un vēl kustināt pakaļu publikas priekam vienlaicīgi!
Atvainošanās par kļūdām
Uzkāpjot uz skatuves, neaizmirstiet sevi pieteikt. Vēlams skaidri, lai var saprast, kā jūs īsti sauc (pat otrajā skatītāju rindā). Nevajag pieteikt sevi tā: „Mēs jums tūlīt mēģināsim kaut ko nospēlēt, piedodiet, ka mēs kļūdīsimies, jo mums sen nav bijuši mēģinājumi un vispār šī ir jauna dziesma, spēlēsim pirmo reizi, tāpēc atvainojiet, ka mēs izgāzīsimies!” Nu, jūs sapratāt manu domu. Tas izklausās kā: „Mēs esam sūdīgi, tāpēc paši vainīgi, ka mūs klausaties! Mēs jūs brīdinājām!”. Klausītājus neinteresē tas, ka jums nav bijuši mēģinājumi. Tā ir jūsu personīgā problēma. Ne jau par to klausītāji maksā, lai klausītos jūsu taisnošanos!
Uz skatuvesSpēlējiet un kustiniet savas pakaļas! Atcerieties, ka koncertā grupas panākumi ir atkarīgi 90% no šova un 10% no mūzikas! Ja gribēs paklausīties kvalitatīvu jūsu mūziku, tad tam ir domāts pirātisms! Cilvēki nāk uz koncertiem skatīties šovu! Tas nekas, ja iespēlēsiet nepareizu noti, ja to spēsiet atsvērt ar bungu sadedzināšanu vai vismaz smieklīgu nogāšanos uz sejas no skatuves dejojot!
Ok, došu sīkākas instrukcijas šova elementiem.
- Visai grupai: saģērbieties atšķirīgi no publikas. Nu vismaz tā, lai ir pie kā acij aizķerties!
- Bundziniekam: šķobi seju, korčī rožas un krati galvu, kad sit pa bungām!
- Ģitāristam: ui, tas gan var izvērsties – dejot, kratīt pačku un dauzīt ģitāru.
- Basistam: skraidi pa skatuvi kā ārprātīgs!
- Vokāls: boli acis un izliecies, ka dziedi ne uz fonogrammas!
Ja kļūdieties spēlējot, tad to nevajag visiem izrādīt – kamēr to neizrādīsiet, jūsu kļūdu pamanīs tikai jūsu grupas ar nosaukumu „Nezāles neiznīkst” biedri, ja izrādīsiet, to pamanīs visa publika! Kā jau teicu, 90% no uzstāšanās panākumiem nosaka šovs, nevis tas, cik jūs pareizi spēlējat! Vienreiz dzirdēju „The Offspring” ierakstu dzīvajā. Ceru, ka vairs nedzirdēšu. Es tiešām nodomāju, ka viņi bija sadzērušies, cik tur viņi šķībi dziedāja un spēlēja. Bet patiesībā, visiem tas bija vienalga, jo viņi taisīja pamatīgu šovu. (Jā zinu, daudzi piedzeras pirms uzstāšanās, lai uz skatuves sanāktu šovs. Klīst baumas, ka tādā veidā izsitās „The Hobbos”.)
Sarunājiet laicīgi, kuru dziesmu jūs varētu atkārtot, ja nu kļūdas pēc klausītāji sāk kliegt "We want more!". Starp dziesmām netaisiet pauzes. Parunājiet kaut ko publikai. (sakarīgi tikai!) Vienojieties, ko darīsiet ārkārtas gadījumā, piemēram, ja ģitāristam saplīst stīga vai bikšu gumija, un tā 10 minūtes ir jāmaina. Samācieties tādiem gadījumiem kaut vai blūza kvadrātu, kuru var improvizēt miljons variācijās un stilos.
Pēc uzstāšanās
Publiski nepārmetiet saviem grupas biedriem kļūdas. Jūs esat grupa un jums ir vienam otru jāatbalsta, nevis publiski jāno... (nu jūs mani sapratāt) vienam otru. Uz cita rēķina jūs labāk nespēlēsiet. Un vispār lielākajā daļā gadījumā publika nemaz nepamana kļūdas, kamēr grupa pati tām nepievērš uzmanību. Pataisiet defektus par efektiem! Sakiet, ka tā bija ieplānots, un cik veiksmīgi izdevās uztaisīt to viltīgo pauzi dziesmas vidū pēc antiritmiski disharmoniski kakofoniskās iespēles!
Nebrauciet mājās uzreiz pēc savas uzstāšanās. Cieniet arī citas grupas, kuras uzstāsies pēc jums. Un pastāv arī iespēja, ka pie kāda no jūsu grupas ar nosaukumu „Dodam pa lampu” dalībniekiem pienāks kāds cilvēciņš un pateiks: „Forši nospēlējāt!”, ar domu, ka šovs bija labs, ne jau tāpēc, ka jūs pielaidāt tikai 38 kļūdas vienā dziesmā. „Vai jūs negribētu spēlēt vienā privātā pasākumā (koncertā/festivālā/stadionā)? Kā jūs teicāt jūs saucaties? „Sūdi neslīkst”?”
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.
DimaSax
ЛАДА деталь: качественные автозапчасти, которые не подведут каталог запчастей ваз <a href=zapchasti-vaz-01.ru>zapchasti-vaz-01.ru</a> .lada_detal_vlmt
consists of the book itselfBatteriescwr