Poēmas “Maskava – Gailīši” popularitāte aug

Pauls Bankovskis, 14.11.2007., 14:32

Ulda Tīrona tulkotās krievu rakstnieka Venedikta Jerofejeva hrestomātiskās poēmas prozā "Maskava-Gailīši" ("Moskva-Petuški") popularitāte latviešu grāmatu draugu un latviešu valodas speciālistu vidū ir mudinājusi izdevniecību "Liepnieks un Rītups" laist klajā papildu tirāžu, kas latviešu grāmatu tirgū nenotiek pārāk bieži.

"Esmu patīkami pārsteigts. Domāju, ka Venedikta Jerofejeva bieži vien par netulkojamu uzskatītās poēmas latviešu izdevuma pamatā ir ne vien oriģināla īpašā garša, bet arī tulkotāja Ulda Tīrona veikums, kas neatstāj vienaldzīgu," atzīst izdevniecības "Liepnieks un Rītups" direktors Pauls Bankovskis.

"Lai cik skumji tas nebūtu, dzeršana ir neatņemama mūsu kultūras sastāvdaļa. Stāstiņi, jociņi un visdažādākie izteicieni par dzērājiem ir bijuši populāri visos laikos, it sevišķi pēdējos piecdesmit līdz sešdesmit gados, kad bez alkohola lietošanas vairs praktiski netiek rīkota neviena bērnu ballīte. Domāju, ka šādas grāmatas interesē ļoti daudzus, un tās lielākās šāda satura grāmatu pircējas ir tieši dzērāju sievas," grāmatas lielo popularitāti skaidro narkologs Guntars Osis.

Pirmā grāmatas "Maskava-Gailīši" tirāža veikalu plauktos nonāca pirms nepilniem diviem mēnešiem, nākamā sagaidāma novembrī.

"Ir samērā grūti aprakstīt, par ko tad īsti ir "Maskavā-Gailīšos"," raksta Uldis Tīrons, "parasti aprakstītāji atmet ar roku, sak' – tur ir par vienu alkoholiķi, kas brauc un brauc vilcienā, un dzer. Iespējams Veņičkas (Venedikta Jerofejeva) darba biedriem, kuriem viņš deva poēmu lasīt, "Maskava–Gailīši" nelikās literatūra tādēļ, ka tajā nebija par mīlestību "kā Turgeņevam", bet bija viss "kā dzīvē"".

"... par mūsu talantīgajiem rakstniekiem teiks, ka viņi dzīvoja viens otra laikā, bet Jerofejeva laikā dzīvoja visa valsts – Jerofejeva laikā dzīvoja VISI, kas dzīvoja viņa laikā. Visi mūsu laikabiedri, kas piedzima starp trīsdesmito un piecdesmito gadu, paliks – un nevis tikai literatūras vēsturē, bet arī visas Krievijas vēsturē – JEROFEJEVA paaudze," atzīst Krievijas literatūras kritiķi.

Līdz šim izdevniecība "Liepnieks un Rītups" ir laidusi klajā šādas grāmatas:

Aleksandrs Pjatigorskis. Мышление и наблюдение. Rīga, 2002. Redaktori Arnis Rītups un Uldis Tīrons, mākslinieks Ilmārs Blumbergs.

Hipokrātiski raksti. Rīga, 2003. Agneses Gailes un Aijas van Hofas tulkojums no sengrieķu valodas, ievads un komentāri. Mākslinieks Ilmārs Blumbergs.

Ludvigs Vitgenšteins. Loģiski filozofisks traktāts. Rīga, 2006. Jāņa Taurena tulkojums no vācu valodas, pēcvārds, komentāri, vācu-latviešu, latviešu-vācu priekšmetu un personu rādītājs. Mākslinieks Ilmārs Blumbergs.

Šobrīd notiek darbs pie vairāku grāmatu sagatavošanas, kuru izdošana plānota 2007. un 2008. gadā:

• Epikūrs. Vēstules un Maksimas
Pretrunīgi vērtētā, patiesības sagrozīšanā un hedonisma sludināšanā nereti apsūdzētā sengrieķu filozofa Epikūra darbu apkopojums. Agneses Gailes un Aijas van Hofas tulkojums no sengrieķu valodas, komentāri, pēcvārds.

• Aurēlijs Augustīns. Confessiones/Atzīšanās
Ievērojamā viduslaiku kristīgā domātāja Aurēlija Augustīna pazīstamākais un ietekmīgākais darbs, kas ievērojams ne vien ar unikālo pieeju cilvēka subjektivitātei un centieniem iezīmēt savu vietu laikā, bet arī ar izcilo prozas stilu. Darbs, kas uzskatāms par vienu no mūsdienu eiropeiskās apziņas stūrakmeņiem. No latīņu valodas tulkojusi Laura Hansone. Komentāri, pēcvārds.

• Aleksandrs Pjatigorskis. Kādas šķērsielas filozofija
Ievērojamā filozofa, budisma pētnieka Aleksandra Pjatigorkska filozofisks romāns. No krievu valodas tulkojis Uldis Tīrons.

• Džons Ostins. Kā ar vārdiem darīt lietas
Grāmatas pamatā ir 1955. gada lekcijas, kurās viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem britu filozofiem iebilst pret vienkāršotu valodas interpretāciju, kurā uzmanība tiek pievērsta tikai aprakstošiem izteikumiem, un tādējādi aprāda, ka jautājums par teiktā patiesumu vai aplamību nebūt valodā nav pats nozīmīgākais. No angļu valodas tulkojis Jānis Nameisis Vējš.

• Sengrieķu–latviešu valodas vārdnīca. Sastādītāja Ināra Ķemere
Noslēguma fāzē ir nonācis sešus gadus ilgušais darbs pie pirmās sengrieķu-latviešu vārdnīcas, kurā ietverti vairāk kā 13 000 šķirkļu. Sadarbībā ar Klasisko un orientālo pētījumu centru AD FONTES tapusī vārdnīca varētu kļūt par neatsveramu palīgu visiem, kurus interesē Eiropas kultūras pamatus veidojusī sengrieķu valoda, kultūra un filozofija.

Sagatavošanā ir arī šādi tulkojumi: Renē Dekarts, Meditācijas par pirmo filozofiju; Platons, Teaitēts; Plotīns, Enneādu izlase; Deivids Hjūms, Traktāts par cilvēka sapratni.