Iznācis Stefana Cveiga romāns "Marija Stjuarte"
Ilona Brūvere, 06.11.2010., 07:31Grāmatu apgādā "Zvaigzne ABC" iznācis Stefana Cveiga vēsturiskais romāns "Marija Stjuarte", no vācu valodas tulkojusi Ilona Brūvere
Viss skaidri saskatāmais un acīmredzamais ir noslēpums, kas iedarbojas uz apziņu radoši. Austriešu literatūras klasiķis Stefans Cveigs sava vēsturiskā romāna ievadvārdos uzsver- Skotija karalienei Marijai Stjuartei, politiskai figūrai un tik dauzdslāņainam literārajam tēlam, aizvien nepieciešams jauns skaidrojums. Šogad Marija Stjuarte Rīgā publiku uzrunā arī no Dailes teātra skatuves Šillera drāmā Marija Stjuarte Dž. Dž. Džilindžera režisoriskajā interpretācijā. Marijas Stjuates dzīvesstāstu savā repertuārā, izrādē divām aktrisēm, iekļāvis arī Valmieras drāmas teātris. Skotijas karalienes Marijas Stjuartes dzīves traģēdija uzskatāma par vienu no spilgtākajiem literatūras klasikas piemēriem, kas glabā sevī neizsīkstošu vēsturisku problēmu. Nevienas citas sievietes tēls pasaules literatūras vēsturē nav interpretēts tik daudzos un dažādos žanros- lugās, romānos, biogrāfiskās apcerēs un diskusijās par patriotismu, likteni un politiku. Par ticību un nodevību, par labo un ļauno. Par varaskāri un paļāvību. Par dzīves īstenību, sievišķīgu viltu un uzticēšanos. Vairāk kā trīs gadu simtus Marija Stjuarte nodarbina rakstnieku un literatūras zinātnieku prātus, meklējot Skotijas karalienes tēlam aizvien jaunu veidolu.
Nav otras tādas sievietes , kas attēlota tik pretmetiski- kā slepkava un mocekle vienlaicīgi, kā muļķīga intrigante un tai pat laikā- kā svētā. Stefans Cveigs grāmatas ievadā raksta- tas nav izziņas materiāla trūkuma, bet gan tā mulsinošās pārpilnības rezultāts. Rakstnieks atzīst , ka pamatīgāk studējot dokumentus, aizvien sāpīgāka kļūst atziņa par vēsturisko liecību apšaubāmo patiesību, jo autors nekur nevar paļauties uz neapstrīdami patiesu liecību. Katrā dokumentālā pierādījumā izteiktam Jā pretī stāv tikpat izteikts Nē. Ikvienai apsūdzībai seko atvainošanās. Neīstais ar īsto un patiesais ar nepatieso mijas tik juceklīgi , ka ticams sķiet pilnīgi viss, jo uzsākot strīdu par Būt vai Nebūt, cilvēka dabā ir vērtēt notikušo tikai no sava skatu punkta. Aculiecinieki, kādu atzīstot par vainīgu vai nevainīgu, paši nereti ir ieineteresētas personas, kas pieder dažādām interešu grupām, reliģijām un politiskiem grupējumiem, raksta Cveigs.
Rakstnieks, biogrāfs un žurnālists Stefans Cveigs ir viens no pasaulē populārākajiem rakstniekiem pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados. Emigrācijas gaitas, ar Hitlera nākšanu pie varas 1934. gadā , aizved Cveigu uz Londonu, vēlāk uz ASV un Brazīliju. Viņš vairs neatgriežas savā mīļajā Eiropā, tā viņam kļuvusi sveša. Sāpju sagrauts, sešdesmitviena gada vecumā, rakstnieks aizet no dzīves.
Cveigs plaši pazīstams kā novelists. 1948. gadā, kinorežisors Makss Ofuls ( Max Ophuels) kura vārdā nosaukta prestižākā Vācijas jauno kino talantu balva, ekranizē Stefana Cveiga noveles Amoks, Karaliskā spēle un Nepazīstamās vēstule. Anglijā Cveigs raksta ar pseidonīmu Stephen Branch. Stefana Cveiga pētnieka un publicista kaislība pieder vēsturiskajai izziņai. Vēsturiskais romāns Marija Antuanete kļūst par Holivudas filmu sižetu, bet Klusējošā sieviete, Die schweigende Frau , The Silent Woman , ir Riharda Strausa operas libreta pamatā. Visapjomīgākā Stefana Cveiga radošā mantojuma kolekcija šodien glabājas Britu Nacionālajā bibliotekā.
Launa
Ciao, volevo sapere il tuo prezzo.MiaSax
Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.DimaSax