Vai pastāv iespēja

Vai pastāv iespēja justies tik sasodīti slikti jau piekto reizi vienā rītā pēc kārtas. Iemesls lai pamestu 4 sienas nebija biezā migla, lai gan tā bija vilinoša.

Slēp gribējās ne vien patiesību bet arī asaras un iekšējās sāpes par dzīvi. Jau reizi prātā atkārtojot deam me deam life. Vienīgo austiņu stūķēju ausī tā ne pie vieniem velniem neturējās. Jau kuro reizi atcerējos ak nevaru atļauties jaunas austiņas tāpēc pagriezu skaļāk mūziku. Slieku līķi čūšku ķermeņu detaļas. Kāda atšķirība tās visas izskatījās vienādi. Bet galvenais ka viss ceļš bija tā noklāts ka neiekāpt bija neiespējamā misija. Uzgriezu skaļāk vēl to mūziku un ar otru ausi baudīju skaņu kāda var būt bradājot vien pār nedzīviem rāpuļiem un posmtārpiem. Iegriežoties ieliņā bez ceļa tur izgaisa tas viss. Izņemot šoku par slaikas un garas čūskas novietojumu ceļa vidū. Trīcot kājām un kuņģim no nelabuma pārkāpu čuskas atliekām ko sauca par iekšējiem orgāniem. Lai arī tas šokēja zem kājām neskatījos. Vien ieraugot māju bez īpašnieka un savu atspulgu stiklos atsaucās meitene pakārta veciem dēļiem klātā istabā. Noliecu skatu. Kārtēja slieka bez pazīmēm ka dzīva. Un lūk kur arī miglaina jūras ainava. Atcerējos mātes vārdus par to cik nederīgs cilvēks esmu. Taisnība. es esmu. Iebridu jūrā. Cik sasodīti auksts! Izskrēju un aplipu ar smiltīm. sēdēju uz soliņa kas bija daļēja miskaste un aukstumā ļāvu kājām atmirt. Mājās pašrocīgi amputēju divus pirkstus. Izšļācās ka slīdzīgs asiņu kunkulim. Sabiezējušo pienu vācot atcerējos par apsējiem noskaloju kāju un nobendēju. Par sāpēm nejautājiet. Iegrieziet sev un tad padomājiet par sevi griežot nost pavisam/ Nodrebinieties un pasmaidiet par sava muļķa laimi. Atpakaļ par bezasfaltēto ceļu negāju. Pavisam vienkārši negribēju atklaredzēties ar ko līdzīgu savai nāvei pēc kārtīgas jauno ārstu praktizēšanās morgā.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

8 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

chirka, 13.12.2009. 21:48:43

Komentāra reitings: 1.467

?

deni2s, 14.12.2009. 22:00:37

Komentāra reitings: 1.443

Kāpēc atkal tik depresīvi? Un kāpēc nav izlabotas pareizrakstības kļūdas?

snowmentears, 18.12.2009. 17:26:13

Komentāra reitings: 0

CHIRKA KAS PAR PROBLEEMU?
DENI2S TAPEEC KA MAN TIKAI TAADI TEKSTI SANAAK.
UN VISPAAR KAPEEC PRASI: ATKAL ?

zefirs (suzugdlinbox.lv), 23.12.2009. 14:32:20 (ip:87.110.58.22)

Komentāra reitings: 0

es esmu riktiiga drauskule man garso pusizesta pastete un makaroni ar kefi es milu gurkiti un manu brali sauc pa lacplesi 3 un mans vecvecvecvecvecvecvecvecvecvecvecvecvecvevec .......
tevs bija jezus mana vecvecvecvecvevc mate bija hitlera sieva un man garso zefiri un uz labunakti

snowmentears, 25.12.2009. 10:03:05

Komentāra reitings: 0

;DD
SLIMIIGI ZEFIIRINN.

lacrime loisa, 26.12.2009. 18:20:49

Komentāra reitings: 1.47

Nav jāprasa, kādēļ atkal tik depresīvi, jo ir cilveki, kas tieši ar saviem melanholiskajiem un traģiskajiem stastiem kļuva slaveni. Mes katrs rakstām un esam savādāki, tādēļ, ja mēs rakstītu vai būtu tādi, kādus citi vēlas mūs redzēt, tad zaudētu savu oriģinalitāti. Zaudējot oriģinalitāti mēs būtu kādam kopija, taču literatūras pasaulē jau ir diezgan daudz kopiju, kas tērē papīru un beigās tiek sadedzinātas vai arī aizņem vietu atkritumu spainī.

Depresīvi varbūt, tikai vienīgi es gribētu, lai autors parāda to, kas liek šim tēlam būt tādās skumjās.

kristianaaa, 01.01.2010. 15:54:57

Komentāra reitings: 0

kaut, kas man te patīk [izgriežot līķus, nāvi un morgu]
nē super Loisa! Tev vienmēr ir savs viedoklis un Tu ar 8 argumentiem pierādīsi kādēļ kāds kaut ko nepareizi paprasīja. tā turpini!!

lacrime loisa, 02.01.2010. 18:06:22

Komentāra reitings: 0

Lai izdzīvotu, jāprot aizstāvēt ne tikai miesa, bet arī savs viedoklis.

uz rakstu sarakstu