Uz veikalu pēc piena
Deniss Fedotovs (deni2s), 17.05.2007., 20:10Vakarā jānopērk piens. Īsi pirms 22 iegriežos „Rimi” (Galerijā Centrs), paķeru piena paku un nostājos pirms kasēm, izvēloties laimīgāko rindu, kuras visas pirms veikala slēgšanas ir katastrofāli garas.
Ahā, redz kur viņa ir, tā laimīgā rinda! Ne jau tā īsākā, bet ātrākā noteikti! Jo pie kases sēž labā jaukā kasiere, kura vienmēr ir laipna, strādā ļoti ātri un profesionāli un pat saspringtos brīžos ir spējīga ieskatīties gandrīz katram pircējam acīs.
Nostājos rindā. Kā tad, rinda kustās uz priekšu stipri ātrāk par citām, kā jau to paredzēju. Tā vien gribās pazvanīt sievai un palielīties: „Es esmu iestājies īstajā rindā, pie foršās kasierītes!” Jā, bet mani nesapratīs, īpaši ņemot vērā, ka pārrodos mājās tik vēlu jau kuro vakaru…
Dzirdu, ka man aiz muguras sarunājas divas meitenes. Nepievēršu sarunai uzmanību, līdz izdzirdu: „Šī ir veiksmīga rinda!”. (Protams, ka šī ir veiksmīga rinda! Tur tak galā strādā tā foršā kasierīte!) „Jā, tiešām,” atbild otra meitene. „Man šī pārdevēja ļoti patīk, es vienmēr pie viņas stāvu rindā. Man viņa šķiet kā pārdevēju karaliene…”
Vajag taču, ne jau es vienīgais ar sievu biju ievērojis foršo kasierīti! Ir arī citi cilvēki to ievērojuši. Nez, vai viņa pati to zina? Varbūt, ka ir pamanījusi, ka pret viņu cilvēki izturas laipnāk, kā pret citām kasierēm? Cerams. Jo pateikt viņai komplimentu ir tā kā neērti. Kaut gan noteikti vajadzētu. Būs kādreiz jāsaņemas. Hm, "pārdevēju karaliene"... Man tas nebija ienācis prātā.
Nespēju novaldīt prieka smaidu par to, ka arī citi ir novērtējuši šo kasierīti. Stāvu rindā muļķīgi smaidīdams, līdz tieku profesionāli apkalpots – zinu, ka nav vērts iedziļināties pirkuma summā, jo kamēr meklēšu un skaitīšu precīzu naudu, man jau 5 reizes paspētu kasierīte izdot atlikumu. Iedodu naudu, paķeru atlikumu, „paldies!” un dodos raitā solī mājās.
Ja jums paveicas trāpīties rindā pie kasierītes Anitas, uzsmaidiet viņai no manis, kad viņa uz jums paskatīsies! Arī no sevis. Un neaizmirstiet pateikt viņai paldies!
Nostājos rindā. Kā tad, rinda kustās uz priekšu stipri ātrāk par citām, kā jau to paredzēju. Tā vien gribās pazvanīt sievai un palielīties: „Es esmu iestājies īstajā rindā, pie foršās kasierītes!” Jā, bet mani nesapratīs, īpaši ņemot vērā, ka pārrodos mājās tik vēlu jau kuro vakaru…
Dzirdu, ka man aiz muguras sarunājas divas meitenes. Nepievēršu sarunai uzmanību, līdz izdzirdu: „Šī ir veiksmīga rinda!”. (Protams, ka šī ir veiksmīga rinda! Tur tak galā strādā tā foršā kasierīte!) „Jā, tiešām,” atbild otra meitene. „Man šī pārdevēja ļoti patīk, es vienmēr pie viņas stāvu rindā. Man viņa šķiet kā pārdevēju karaliene…”
Vajag taču, ne jau es vienīgais ar sievu biju ievērojis foršo kasierīti! Ir arī citi cilvēki to ievērojuši. Nez, vai viņa pati to zina? Varbūt, ka ir pamanījusi, ka pret viņu cilvēki izturas laipnāk, kā pret citām kasierēm? Cerams. Jo pateikt viņai komplimentu ir tā kā neērti. Kaut gan noteikti vajadzētu. Būs kādreiz jāsaņemas. Hm, "pārdevēju karaliene"... Man tas nebija ienācis prātā.
Nespēju novaldīt prieka smaidu par to, ka arī citi ir novērtējuši šo kasierīti. Stāvu rindā muļķīgi smaidīdams, līdz tieku profesionāli apkalpots – zinu, ka nav vērts iedziļināties pirkuma summā, jo kamēr meklēšu un skaitīšu precīzu naudu, man jau 5 reizes paspētu kasierīte izdot atlikumu. Iedodu naudu, paķeru atlikumu, „paldies!” un dodos raitā solī mājās.
Ja jums paveicas trāpīties rindā pie kasierītes Anitas, uzsmaidiet viņai no manis, kad viņa uz jums paskatīsies! Arī no sevis. Un neaizmirstiet pateikt viņai paldies!
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
Ola, quería saber o seu prezo.
TedSax
Hallo, ek wou jou prys ken.NoahSax
Hai, saya ingin tahu harga Anda.TedSax