Aizgājis nebūtībā

Džūlijai šīs rīts ir tāds pats kā citi, viņa ir tikko pamodusies, bet varbūt arī nē, jau kādu laiku viņa neatšķir miegu no stadijas, kad vienkārši tiek domātas domas par labāku dzīvi. Džūlijas acīs ir blāvs pelēkums, tās atstaro monitora gaismu tumšajā istabā. Viņa ieslēdz mūziku, viņas ķermenis nopurinās, grūti pateikt, vai tas ir no negulētajām naktīm vai no dziesmas, kas meitenei tik tuva, varbūt tas tādēļ, ka Džūliju šī dziesma nogādā citā pasaulē.

Tad brokastis, flegmatiski viņa notiesā pārtiku. Džūlijas vecāki ir turīgi. Viņi nekad nav manīti apciemojam viņu. Fonā darbojas TV, šķiet, rāda ziņas, Austrumos atkal kāds sevi uzspridzinājis, Rietumos runā par jaunu triecienu, LV tiesas prāva par paņemtu "kukuli”. Nevar nepiebilst, ka Džūliju ziņas nedaudz uzjautrina, mainās rīti un dienas, bet ne tas, ko saka diktors, kam piemīt nolemta, zema balss.

Autobusa pietura. Ārā joprojām ir bieza migla, tā tas jau ir vairākus mēnešus. Džūlijai tas patīk, pasaule ir tikai 50m rādiuss viņai apkārt, nav jāskatās uz neona apgaismotajām ēkām, kas agrā rītā dvesmo ārā aizgājušās nakts nepiedienīgo prieku. Viņa pieturā ir viena pati. Šķiet, viņa vienīgā būtu dzīva šajā pilsētā.

Autobuss brauc lēni, var dzirdēt kā peļķu šļakatas sitas pret autobusa malām. Autobusa beigās sēž vairāki jaunieši, viņu acis ir sarkanīgas, nedaudz iekritušās uz iekšu, tie smejas un aprunā vakardienas notikumus, precīzāk jāsaka - šodienas notikumus. Vēl kāds vecs vīrs lasa Bībeli, dara to skaļi, ātri, ik pa laikam siekalas no viņa mutes atdalās un nokrīt uz Bībeles. Džūlija netic Dievam, nedomā, ka viņai ir kāds glābējs.

Kā vienmēr darbā viņa ierodas viena no pirmajām, bez viņas ir vēl atnākusi apkopēja, kas gausi dara savu darāmo - mazgā, tīra, ienes un iznes.

Džūlīja ieiet savā kabinetā, tas ir pazemojoši mazs, bet mierina doma, ka pārējiem darbiniekiem tie nav lielāki. Viņas kabinetā viss ir pedantiskā kārtībā, monitors vienmēr ir tīrs, kafijas krūze izmazgāta. Uz galda nav nevienas bildes, sienas ir tieši tādas pašas, kādas tās bija, kad Džūlija šeit sāka strādāt. Tas bija sen. Viņa strādā arī brīvdienās.

Darba stundas aiziet ātri, Džūlijai darbs nekad nemainās, dienu no dienas viņai nākas darīt vienu un to pašu - ievadīt skaitļus, izveidot diagrammas, salīdzināt tās ar vakardien izveidotajām. Agrāk viņas pienākumos arī ietilpa sava viedokļa izteikšana par kāpjošajiem pārdošanas rezultātiem, bet, ejot gadiem, šis pienākums vairs netika prasīts. Džūlija strādā firmā, kura pārdod zāles. Firmas nosaukums ir "Firma”. Bieži viņa apjauš, ka darbu dara automātiski, kamēr domas jau ir tālu prom no pilsētas un firmas.

13:00. Firmā ir pusdienu pārtraukums. Trešajā stāvā ir ēdnīca, ēdiens ir samērā dranķīgs, bet par brīvu. Džūlija gandrīz vienmēr ēd kartupeļu salātus, dzer multivitamīnu sulu, kurā no vitamīniem ir tikai nosaukums. Ēdnīcā valda savāds klusums, fonā skan mūzika. Galdiņi parasti ir domāti vienai vai divām personām, viņa sēž viena, agrāk galdiņi bija lielāki un tāds klusums nevaldīja, šādi tas ir dažus pēdējos gadus.

14:30 darbs atsāk savu ierasto gaitu, visapkārt skan taustiņu klaboņa, procesoru rūkoņa, var sadzirdēt arī kādu cilvēka balss atblāzmu, bet tā ātri pazūd mehāniskajos trokšņos. Džūlija izdara savu darāmo ātri.

Viņa dodas uz autobusa pieturu, ārā joprojām ir migla, kļūst tumšs. Džūjija strauji un dziļi ieelpo mitro gaisu, tā viņa dara katru dienu, kad iznāk ārā no "Firmas”. Viss joprojām ir 50m rādiusā. Pilsētai vairs pat nav izskata, tas labi, jo tad to var iedomāties citādāku. Džūlija nemaz negaida, kad iestāsies gaišāks laiks.

Autobusā tas pats vīrs lasa to pašu Bībeli, lasa skaļi, ātri, ik pa laikam siekalas atdalās no viņa lūpām, kuras vienmēr ir koši sarkanas, tās asi kontrastē ar melno bārdo. Aizmugurē jaunieši dodas kārtējās nakts izklaidēs.

Lēni un gausi Džūlija paēd vakariņas, ieslēdz datoru, izvēlas mūziku, ko klausīties. Viņa ieguļas gultā, aizver acis, izliekas, ka ir aizmigusi, sapņus aizvieto ar domām par labāku dzīvi.

05:56. Kārtējais rīts. Tas pats - tumsa, migla, ziņas, pietura, vecais vīrs un jaunieši, firma, kartupeļu salāti, pietura, vecais vīrs un jaunieši, gulta. Kalendāram lapiņa noplēsta. Jauns datums, tā pati diena.