„Īrnieki”
Deniss Fedotovs (deni2s), 30.11.2005., 16:14Peļņā uz Īriju ir devušies daudzi Latvijas iedzīvotāji. Kā tas mūs ietekmēs?
Pēc tam, kad 1492. gadā Kristofors Kolumbs ar Spānijas karaļa Kārļa I atbalstu atklāja Ameriku, (kaut arī viņš līdz pat savam mūža galam uzskatīja, ka tā ir Indija), ļoti daudzi spāņi pārdeva savu iedzīvi, lai nopirktu sev biļeti uz Seviļu un dotos tālāk uz jaunatklātajām zemēm, kur varot viegli nopelnīt zeltu un izsisties uz augšu. Ja arī viņiem paveicās veiksmīgi nonākt Amerikas kolonijās, lielākajai daļai nācās vilties. Amerikas kolonijās plosījās slimības, bieži tika ciests bads un ļoti daudzi spāņi gāja bojā. Daudzi kuģoja atpakaļ uz Spāniju, bet ne visiem bija tik daudz naudas, lai samaksātu par ceļu.
Tomēr dažiem paveicās. Daudzi spāņi sāka nodarboties ar pirātu arodu Karību jūrā. Bija arī tādi, kuri gāja iekarot kopā ar Kortesu senās maiju valstis Meksikas teritorijā un ieguva diezgan lielas zelta bagātības. Tiesa gan, maiju valdnieka Montesumas dārgumi līdz Spānijai netika – izveicīgie pirāti tos pa ceļam spāņiem nocēla. Daudzi devās iekarot inku valsti Peru. Zelta un sudraba ieguvums bija tik liels, ka zelts un sudrabs Peru strauji zaudēja savu vērtību. Peru sudraba un dzelzs pakavs bija vienādā vērtībā. Pat zirgs maksāja vairākus kilogramus zelta.
Apmēram viena piektdaļa no Amerikā iekarotā zelta pienācās Spānijai un tās karalim Kārlim I. Spānija tajā laikā bija viena no varenākajām valstīm pasaulē un centās savu ietekmi paplašināt, iekarojot citas valstis, tādēļ tai ļoti vajadzēja zeltu. Tomēr zinātnieki atzīst, ka milzīgās zelta kravas, kuras veda „Zelta flote” un „Sudraba flote” no Amerikas kolonijām uz Seviļu, ne tikai nepadarīja Spāniju ietekmīgāku, bet drīzāk tieši otrādi – padarīja to vēl vājāku. Zelts ātri zaudēja savu vērtību un ātri vien izkusa kara vajadzībām. 1588. gadā angļi sagrāva Spānijas karaļa Filipa II „Nesagraujamo armādi” – floti, kuras sastāvā bija 130 kuģi ar 2,5 tūkstošiem lielgabalu un 32 tūkstošiem kareivju un līdz ar to sākās varenās Spānijas lejupslīde. Milzīgais zelta daudzums, kurš tika ievests no Amerikas, Spāniju neizglāba.
Man šis stāsts lika aizdomāties par to, kas pašreiz notiek Latvijā. Pēc oficiāliem datiem ap 20 000, pēc neoficiāliem datiem vairāki simti tūkstošu latviešu devušies laimes meklējumos Īrijā, cenšoties nopelnīt vairāk naudas. Īrijā ir izveidojušās latviešu skolas. Pat Eirovīzijas konkursā, kā atzīmēja Renārs Kaupers, pateicoties daudzajiem latviešu viesstrādniekiem Īrijā, Īrijas balsojumā latviešu mūziķi ieguva pirmo vietu. Latvieši cenšas izmantot katru iespēju, lai nopelnītu vairāk naudas. Zinu pat gadījumu, kad kāda skolotāja, kurai ir ap 50 gadiem, dažus mēnešus atpakaļ aizbrauca uz Angliju strādāt viesnīcā. Jauniešus jau vispār nevar apturēt.
Ir skaidrs, ka daļa no latviešiem paliks uz dzīvi Īrijā. Kas notiks ar pārējiem? Kā viņi tērēs savu nopelnīto bagātību?
Daudzi atdos parādus. Daļa maksās par studijām. Daļa atdos studiju kredītus. Ko tas ietekmēs? Ir zināms, ka izglītības sistēma Latvijā paaugstinās maksu par studijām, jo ir statistiski pierādīts, ka studenti ir gatavi maksāt par studijām. Taču šis iespaids ir mānīgs, jo netiek ņemts vērā, ka ļoti bieži nevis students ir gatavs maksāt par studijām, bet gan students ir gatavs paņemt bankā kredītu, lai samaksātu par studijām. Vai students būs gatavs atdot bankai kredītu – tas jau ir cits jautājums. Tātad studiju maksa pacelsies vēl straujāk.
Daļa „īrnieku” savu naudu vienkārši notrieks. Domāju, tas ir saprotami, ka cilvēks pēc Īrijas algas negribēs Latvijā strādāt to pašu darbu, par vairākas reizes zemāku algu. Tad jau labāk atpūsties Latvijā kādu laiku, nedarot neko un tad atkal aizbraukt uz Īriju piepelnīties. Tātad pirktspēja palielināsies, preces paliks dārgākas. Kur tiks iztērēta nopelnītā nauda? Protams, ka liela daļa aizies ārzemju lielveikalu īpašnieku rokās, par preču ražotājiem nemaz nerunājot. „Drogas” nepieder latviešiem, „RIMI” un „Saulīte” arī nē. Šķiet, ka „Nelda” arī nē. Ļoti maz, kas Latvijā pieder latviešiem; maz no šīs Īrijā nopelnītās naudas paliks Latvijā.
Kāds nopirks mašīnu? Un maksās regulāri nodevas „Statoil” monopolam. Protams, ka degvielas cenas nepaliks mazākas.
Rezultātā, Īrijā mums būs sava kolonija, bet vai Latvijā tāpēc būs vieglāk dzīvot? Vai ir jēga braukt strādāt uz Īriju? Kāpēc gan ne, ja darbs un alga apmierina? Jauni iespaidi un pieredze arī nekad nenāk par sliktu.
Nauda nāk un aiziet, bet ārzemēs gūtās zināšanas un pieredzi mums neviens nevar atņemt. Ko jūs par to visu domājat? „Īrnieki”, ko jūs darāt ar savu nopelnīto naudu?
Tomēr dažiem paveicās. Daudzi spāņi sāka nodarboties ar pirātu arodu Karību jūrā. Bija arī tādi, kuri gāja iekarot kopā ar Kortesu senās maiju valstis Meksikas teritorijā un ieguva diezgan lielas zelta bagātības. Tiesa gan, maiju valdnieka Montesumas dārgumi līdz Spānijai netika – izveicīgie pirāti tos pa ceļam spāņiem nocēla. Daudzi devās iekarot inku valsti Peru. Zelta un sudraba ieguvums bija tik liels, ka zelts un sudrabs Peru strauji zaudēja savu vērtību. Peru sudraba un dzelzs pakavs bija vienādā vērtībā. Pat zirgs maksāja vairākus kilogramus zelta.
Apmēram viena piektdaļa no Amerikā iekarotā zelta pienācās Spānijai un tās karalim Kārlim I. Spānija tajā laikā bija viena no varenākajām valstīm pasaulē un centās savu ietekmi paplašināt, iekarojot citas valstis, tādēļ tai ļoti vajadzēja zeltu. Tomēr zinātnieki atzīst, ka milzīgās zelta kravas, kuras veda „Zelta flote” un „Sudraba flote” no Amerikas kolonijām uz Seviļu, ne tikai nepadarīja Spāniju ietekmīgāku, bet drīzāk tieši otrādi – padarīja to vēl vājāku. Zelts ātri zaudēja savu vērtību un ātri vien izkusa kara vajadzībām. 1588. gadā angļi sagrāva Spānijas karaļa Filipa II „Nesagraujamo armādi” – floti, kuras sastāvā bija 130 kuģi ar 2,5 tūkstošiem lielgabalu un 32 tūkstošiem kareivju un līdz ar to sākās varenās Spānijas lejupslīde. Milzīgais zelta daudzums, kurš tika ievests no Amerikas, Spāniju neizglāba.
Man šis stāsts lika aizdomāties par to, kas pašreiz notiek Latvijā. Pēc oficiāliem datiem ap 20 000, pēc neoficiāliem datiem vairāki simti tūkstošu latviešu devušies laimes meklējumos Īrijā, cenšoties nopelnīt vairāk naudas. Īrijā ir izveidojušās latviešu skolas. Pat Eirovīzijas konkursā, kā atzīmēja Renārs Kaupers, pateicoties daudzajiem latviešu viesstrādniekiem Īrijā, Īrijas balsojumā latviešu mūziķi ieguva pirmo vietu. Latvieši cenšas izmantot katru iespēju, lai nopelnītu vairāk naudas. Zinu pat gadījumu, kad kāda skolotāja, kurai ir ap 50 gadiem, dažus mēnešus atpakaļ aizbrauca uz Angliju strādāt viesnīcā. Jauniešus jau vispār nevar apturēt.
Ir skaidrs, ka daļa no latviešiem paliks uz dzīvi Īrijā. Kas notiks ar pārējiem? Kā viņi tērēs savu nopelnīto bagātību?
Daudzi atdos parādus. Daļa maksās par studijām. Daļa atdos studiju kredītus. Ko tas ietekmēs? Ir zināms, ka izglītības sistēma Latvijā paaugstinās maksu par studijām, jo ir statistiski pierādīts, ka studenti ir gatavi maksāt par studijām. Taču šis iespaids ir mānīgs, jo netiek ņemts vērā, ka ļoti bieži nevis students ir gatavs maksāt par studijām, bet gan students ir gatavs paņemt bankā kredītu, lai samaksātu par studijām. Vai students būs gatavs atdot bankai kredītu – tas jau ir cits jautājums. Tātad studiju maksa pacelsies vēl straujāk.
Daļa „īrnieku” savu naudu vienkārši notrieks. Domāju, tas ir saprotami, ka cilvēks pēc Īrijas algas negribēs Latvijā strādāt to pašu darbu, par vairākas reizes zemāku algu. Tad jau labāk atpūsties Latvijā kādu laiku, nedarot neko un tad atkal aizbraukt uz Īriju piepelnīties. Tātad pirktspēja palielināsies, preces paliks dārgākas. Kur tiks iztērēta nopelnītā nauda? Protams, ka liela daļa aizies ārzemju lielveikalu īpašnieku rokās, par preču ražotājiem nemaz nerunājot. „Drogas” nepieder latviešiem, „RIMI” un „Saulīte” arī nē. Šķiet, ka „Nelda” arī nē. Ļoti maz, kas Latvijā pieder latviešiem; maz no šīs Īrijā nopelnītās naudas paliks Latvijā.
Kāds nopirks mašīnu? Un maksās regulāri nodevas „Statoil” monopolam. Protams, ka degvielas cenas nepaliks mazākas.
Rezultātā, Īrijā mums būs sava kolonija, bet vai Latvijā tāpēc būs vieglāk dzīvot? Vai ir jēga braukt strādāt uz Īriju? Kāpēc gan ne, ja darbs un alga apmierina? Jauni iespaidi un pieredze arī nekad nenāk par sliktu.
Nauda nāk un aiziet, bet ārzemēs gūtās zināšanas un pieredzi mums neviens nevar atņemt. Ko jūs par to visu domājat? „Īrnieki”, ko jūs darāt ar savu nopelnīto naudu?
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
Hello
Please Refund me my money i am not happy at all.
Thanks
Eileen
Dear Sir, I am interested in your services please send me more details. ThanksForest
manuscripts held ontoCandyicn