Haruki Murakami „Norvegian Wood”
Deniss Fedotovs (deni2s), 25.07.2007., 10:31Haruki Murakami novelei „Norvegian Wood” nav ne mazākā sakara nedz ar Norvēģiju, nedz ar tās kokiem. Noveles nosaukuma pamatā ir „The Beatles” dziesmas nosaukums, un stāsta darbība notiek Japānā.
Īsumā, tas ir stāsts par jaunieti, kurš sācis studēt, sācis veidot nopietnas un arī nenopietnas attiecības ar meitenēm un varbūt pat sācis aizdomāties par savu dzīvi. Kaut gan tomēr nē. Stāsts ir par šī jaunieša attiecībām ar kādu meiteni, kura viņam ļoti iepatikusies, bet diemžēl dzīve mīl izspēlēt dažādus nepatīkamus jokus ar cilvēkiem, un par to arī ir šis stāsts."Norvegian Wood" lasās ļoti viegli, jo notikumi ātri seko cits citam, nav nekādas „gruzīšanas” ar pārdomām vai tamlīdzīgām lietām. Reizēm pat šķiet, ka galvenais varonis domā daudz mazāk, kā vidējais aritmētiskais cilvēks.
Ļoti būtiska iezīme šai novelei ir tas, ka tajā, kā sliktā filmā, ļoti bieži gadās erotiskas „ainiņas”. Nu noteikti daudz biežāk, kā man gribētos. Bet no otras puses tas atsver pilnīgo erotikas trūkumu lielākajā daļā citos stāstos, kurus man nācies lasīt.
Lai gan grāmata viegli lasās, tomēr tā lasītājam liek aizdomāties par dažādu cilvēku nozīmi mūsu dzīvēs, cik stipri tie mūs ietekmē, arī tad, kad viņu pašu nav klāt. Starp daudzām nenozīmīgām detaļām tomēr ir skaidri saredzamas nozīmīgās lietas un notikumi.
„Esmu ieguvis vienu atziņu no Kizuki nāves, un es ticēju, ka esmu to padarījis par daļu no sevis paša filozofiskā formā: „Nāve eksistē, nevis kā pretstats, bet gan kā daļa no dzīves.”
Dzīvojot savas dzīves mēs barojam nāvi. Lai cik tas būtu patiesi, tā bija tikai viena no patiesībām, kuras mums bija jāiemācās. Tas, ko iemācījos no Naoko nāves ir: nekāda patiesība nespēj sadziedēt rētu, kas paliek pēc mīļota cilvēka zaudējuma. Nedz patiesība, nedz līdzcietība, nedz spēks, nedz mīļums spēj sadziedēt sāpi. Viss, ko mēs varam darīt, ir izjust šīs bēdas līdz beigām un ko mācīties no tām, bet tas, ko mēs iemācīsimies, nekādā ziņa nepalīdzēs mums pārvarēt nākamās bēdas, kuras nāk nebrīdinot. Dzirdot viļņu skaņas pa naktīm un klausoties vējā, dienu pēc dienas es pārdomāju šīs savas domas. Mugursomu plecos, smiltīm matos, es virzījos tālāk un tālāk uz rietumiem, izdzīvojot no viskija, maizes un ūdens diētas.”
Atzīšos, ka šī bija mana pirmā grāmata, kuru izlasīju no lasītākā japāņu un, varētu jau teikt, kulta rakstnieka Haruki Murakami, tāpēc grūti spriest vai tas ir ieguvis savu kulta statusu ar erotisko ainiņu pārpilnību savos citos stāstos, vai tomēr ar citiem mērķiem.Stāstā tika izmantotas Haruki Murakami atmiņas no viņa jaunības, taču par autobiogrāfisku stāstu to noteikti nevarētu saukt, jo kā pats autors saka, tad viņa jaunība salīdzinājumā ar stāsta varoņa jaunību nebija tik vētraina, un varētu pat teikt, ka tā bija garlaicīga.
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
then only a few have reached us
Garminzmdq
XVII century was Nicholas Jarry <fr>.Weaponhpn
Hi, ego volo scire vestri pretium.OliviaSax