Dzeja

Rudenim

Kad lapas dzeltē un birst, par tevi es domāju, par tevi es skumstu.
Kad putni aizlido un saule vairs nesilda,
Atmiņās es kavējos par vasaru,
Par Jāņu nakts vainagiem,
Par pilnmēness naktīm.

Es dzīvoju naktī un tās būtībā /1

Es dzīvoju naktī un tās būtībā.
Tumsas draudos es lūkojos kā tuvākajos draugos.
Tur tumsā, kad mēness iespīd mierā un klusumā,
Tikai tad es jūtos visā savā visumā.

...un viņa teica:

...un viņa teica:
Tā nav pils ar mirdzošiem marmora torņiem un krāsainiem karodziņiem
Karali tronī un karalisko kavalēriju vienmēr kaujas gatavībā

Virtuves poēma II

Aiz loga mākoņpelnos saules fēnikss atkal dzimst.
Tējkanna uz galda sīc, kaut nepalīdz, tā nepaceļas gaisā tā kā ods, kaut tēlo līdz.
Pa logu avārijas mākoņos vēl turpinās.

Tepat ir labi /2

Mēs šovakar Parīzē bijām
Mēs ēfeļtorni redzējām.
Pārliecos pāri kuplajam bērzam lielceļa malā
Un tur nu tā bija - Parīze...ēfeļtornis.

Tu aizgāji neatvadoties /1

Tu aizgāji neatvadoties
Tu aizgāji neatskatoties
Tu aizgāji bez manis
Es atradīšu ceļu pie tevis

Manas piezīmes "kolēģiem"

Bargus torņus nākas atzīt,
Bezcerīgām cerībām ticēt.
Nekas jauns jums,
Bet galīgi nesaprotams man.

Tēvzeme un Brīvība

Tēvzeme bez tēviem
un brīvība bez mammučiem -
tik ideāli gļēviem
un zilais sapnis malačiem.

Jautājums

Pār maniem vaigiem asaras rit,
Vai atnāksi pie manis Tu rīt?

Vistumšākajā naktī

Vistumšākajā naktī,
Mēness gaismā,
Es redzēšu Tevi