Zini, krāsas šodien atkal karā ies

Jānis Altmanis (artemijs), 05.08.2007., 17:38

Vai laiks ir mosties..., bet nesanāk-
Šodien sapņu deva ar realitātes devu nepareizi sajaucās,
Varbūt labāk kādam šodien pasacīt:
"Zini, krāsas šodien atkal karā ies."

Vai laiks ir slīcināties..., bet nedaudz atklātāk,
Neviens paštaisīts ceļš man neko jaunu neatklās,
Šodien tavus nodomus ar maniem sagrābstīs
Un krāsu vējā mūs visus izbārstīs.

Tas viss bija pa īstam, krāsas bija īstas un debesis gluži šķības,
Melnbaltās krāsas gūstīja un krāsas viena otru debesīs guldīja,
Saliku es tām rokas klusi, lai tās snauž, lai snauž,
Kuš, Kuš, viņas mums atkal karotes ar nazīšiem jauc!

Vai laiks ir saukt kaujā manas taktikas ģenerāļus?
Cietsirdīgais, nevainojamais masu krāsu taktiķis!
Es ņemšu nazīšus – tu karotītes, mēs būsim spēcīgi,
Tankus spēsim uzveikt krāsu karā!

Bet es laikam šodien tomēr pamodos...
Tikšķošais pulkstenis man teica: „Divpadsmit.”
Aizslēdzu savu pēdējo tās nakts domu gaitu,
Rīt to atvēršu, pabeigšu, smuki skapja stūrī ielikšu.

Naktī vienu brīdi likās, ka pasaule ir skaista,
Laikam melnbaltās krāsas bija padevušās un tagad gūstā,
Nu lai jau mokās, lai jau spārdās,
Rīt atkal sūtīsim krāsu ģenerāļus karā!

Sev saku: „Jau ceļos, jau ceļos.”
Vēl tikai ģenerāļus nodošu stratēģiskā karā,
Paņemšu smēķi rokās un iesviedīšu to tev sejā-
Janu dienu sākšu, daudz smaidu glābšu un mājās neatnākšu.