Un esmu viens pauzē
kukainis, 22.07.2011., 14:31Un esmu viens pauzē
Kurs mans prieks?
Kad būšu es tai saulē
Vairs nebūšu es lieks
Es vāriju vāveri katlā
Ar akmeņiem kopā
Vāvere pazuda
Bet akmeņi tikpat cieti
Es arī meklēju savu laimi
Un kādam tam vaina?
Es zinu ka tā ir skaista
Neaizliedz to, man baisi
Jau cik gadus
Prāts ar mani dejo
Tas dejo sāpīgi
Un esmu noguris no dejas
Naktī saucu māti
Lai no pagultes velk lādi
Lai sniedz man svēto zāli
Lai sāpes pāriet ātri
Tā ir tāda vērtība
Ka nespēju noraksturot kāda
Tā ir tik ģeniāla
Ka šķiet tā savāda
Sienu nosmērēju ar zapti
Stūrī ieņēmis vakti
Gaidu es blakti
Kad tā pielips pie zaptes
Dvēsele ir kā liesma
Esi prātīgs ar to
Tā var apdedzināt
Tā var arī nodzist
Kad sniega pārsla naktī
Iemirdzas kā zvaigzne
Mēness gaismas pavadībā
Meži stiepjas tālumā
Pēc manas nāves
Kaut kur klusumā, tālumā
Magone sārti zied
Kad miesas sāpēt sāk
Bieži maldās mans prāts
Kaut visa dzīve pagaistu
Kaut sāpes atlaistu
veltīts Gundaram
Bija viens rastamans
Pa manam prātam tāds
Bija viņam viens stāds
Un visi draugi nāca
veltīts Dacei
Es redzu debesīs – sārts
Tik skaisti ka aizmirsu sāpes
Es tevi lūdzu – man līdzi nāc
Bet tu apjukusi nesaproti par ko stāstu
Dzīve nav mani žēlojusi
Krietnam garam, krietns ceļš
Vienmēr spējis pacelties
Un mīlestībā aizmirsties
Plašajos laukos
Kur vienots miers
Sniegs – kā krītošas zvaigznes
Tik skaistas! Šajā vakarā
Laimes nepietrūkst
Ceru nenāksies skumt
Lai jau bija kas bija dumji
Rokās man tagad ir trumpji
Redzu sevi nāves gultā
Zinu ka no dzīves jāiet
Pēdējais ko jums teikšu
Tai saulē Jūs gaidīšu un sveikšu
Es nespēju aizvērt acis
Redzu sāpju pilnus skatus
Kad bailes iemigt naktis
Redzēt redzētos sapņus
Nesaskati mani kā šķērsli
Atbrīvojies man – dvēselei
Es tev pateikšu priekšā – klusumā
Ko darīt laimē, sāpēs, tukšumā
Esmu soli tuvāk tam
Kvēlojošam mīlestības ugunskuram
Godībā un lielā spēkā
Tuvojos tuvāk
Ar katru soli klusāk
Dziļāk harmonijā
Absolūtā mierā – Nirvānā
Es gribu dzīvot mūžīgi
Atbrīvot dvēseli un lidot
Būt augstāk par dimanta graudu
Un būt patiesības izcelsme
Magones
Puķe saulē pagriezusies
Smaržu pasauli atklājusi
Zieds – purpurs prieks
Ēdot dziļš miegs
Mīlestībā aizmirstos
Tajā lidoju augstu
Patīkami reibis
No šīs ugunīgās tveices
Tu nesaproti šo arī līdz šim
Es tev teikšu priekšā – tu zini
Esmu traks, grausts, man nav kauns
Sāpes paliek, tās grauž
Es kā kalnā skrēju
Kurā redzēju gaismu
Es kā maz būdams
Prātoju ka tā baisa
Vēlāk atklāju
Ka tā skaista
Kad tuvu nāvei
Ceļoju gaisā
Kāpēc es dzejoju?
Es varu ielūkoties pagātnē
Un vairāk spriest par šo realitāti
Par dzejoļiem ko aizmirsu
Reiz ausīs sārts sapnis
Un kā stīga vibrēs
Domas lai tās pierakstu
Asins vēnās plūst
Tās sāp un sūrst
Kas atkal trūkst?
Launa
Ciao, volevo sapere il tuo prezzo.MiaSax
Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.DimaSax