Pēlēkais dzejolis

Zane Ozmare, 13.10.2007., 09:11

Sals pielej rudenim kļavu lapu sīrupu.
Viņš teica: „es nespēju Tevi izkrāsot viens, pasaule!”

Cilvēki sapņo pelēkus sapņus-
Rāpjas pa pelēkām trepēm
uz zilganpelēkajām debesīm,
Un izšķīst pret tumšpelēko asfaltu.
Kā mušas pret stiklu, meklēdamas
Savu brīvību lielajā pelēcībā.
Notiek nelaime pēc nelaimes.
Pret asfaltu triecas daudzi.
Un tikai tad- atvērsim savus pelēkos plakstus
Un redzēsim- pat asinis vairs nav sārtas.
Mūsu sejas paliks pelēcīgi bālas.
Cik garlaicīga un pelēka pat ir tāda parasta
Izsapņota nāve.

Palīdzi salam izkrāsot pasauli!
Sapņo krāsainus sapņus-
Rāpies pa raibām varavīkšņu trepēm
Un tikai tad- mums pieaugs spārni,
Ar kuriem nolaidīsimies spilgti zaļā zālē.
Skaties kā sals ar kļavu lapu sīrupu mālē!

1 komentārs

Komentēšana pieejama visiem.

milda, 14.10.2007. 19:22:20

Komentāra reitings: 0

.

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.

*Vārds:
e-pasta adrese:
*1+0=
*Komentārs:

uz ziņu sarakstu