Naktstaurenis

Rita Andzane, 30.10.2009., 16:24

Kad vakars tumsē krēslas miglājā
Un saule vīstas sārtā plīvurā,
Tad mostas pelēcības burvis –
Naktstauriņš, kam nav aizslēgtas nevienas durvis.

Savā pelēcības brīvībā,
Tas laistās sidrabotā dzīvībā.
Tas lido pretim mēness gaismai
Savus spārnus paverot
Un gaismu citiem atspīdot.
Bet spārnu puteklīšiem krītot,
Piebirst miers un cēlums kvēls.

Šī sidrabotā dzīvībiņa –
Kā skaistums mulss, tas aizslīd kluss.
Šī pelēcīgā radībiņa -
Kā dimants mirdz nakts burvībā.

Mans naktstauriņš –
Tas aizlido,
Tas mēness gaismu aplido.
Un tumsu sevī sasildot,
Tas nakti spārnos vizuļo.
 


1 komentārs Komentēšana pieejama visiem.
lacrime loisa, 02.01.2010. 18:30:38
Komentāra reitings: 0

Neteiktu, ka patīk šī dzejoļa jēga, bet Tev ir ļoti smalki un labi apraksti. Labs trumpis, lai uzburtu ainavu

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
I came across your website and wanted to ask if you’re open to relevant link exchange opportunities. We work with several websites in related areas and may be able to offer a suitable placement in return.If this is something you’re open to, I’d be happy to share more details.

Alden W .

1

98766

98766

1


ienāktreģistrēties