Klusos un saltos vakaros

Linda Kargane, 13.02.2009., 19:42

Klusos un saltos vakaros
Sēžu krēslas stundā
Un veros tumšajā logā

Atminos skaists brīžus,
Kas bija un varēja būt
Klusītēm sāpes un skumjas
Iezogas manā dvēselē
Manā mazajā sirsniņā
Un jūtu to mīlu,
Kas neatstājas tevis dēļ
Sāp, bet jādzīvo
Kaut sevis dēļ
Bet tas neks ka tā...
Noslēgšu šo dzīves daļu
Tālu, jo tālu
Dziļi, jo dziļi
Savā prāā zemapziņā
Un izskats liecinās
Ka neatminos tevi
Tavs skaistos darbus
Dzīve turpinās,
Bet atmiņās un sajūtas paliek-
Kā sagrauta uzticība brīnumiem
Pēc pāri darijuma...!