Baltajās debesīs lūkojoties

Maigas balsis melodiju aijā
Baltos debess plašumos.
Tur sasniedzams ir gaismas stars
Un jūtams dvēseliskais gars.

Caur balsi vējā ieaijātu,
Aizplīv domas aizvējā.
Un saules staru sasildītas,
Baltā mierā laistās tās.

Mirdz svētīts dimants mākoņos,
Kūst bālums mierā, klusumā.
Un mākoņkalnu mīkstumā,
Gars nevainībā ietinās.

Tu aizver acis, ieklausies-
Skan melodijas tālumā.
Tu ļaujies sevim, sasildies
Un baltā mierā piepildies.
Tad atver acis, ieskaties –
Šaj’ žilbinošā bālumā.
Kur svētā miera aizvējā,
Tu mirdzi savā pilnībā.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

3 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

kas_te, 30.10.2009. 19:31:28

Komentāra reitings: 3.809

Šis ir tāds kā meistardarbs, par kuru māceklis visu mūžu sapņo - paties, šis ir izdevies, ja tā drīkst teikt. Apsveicu :)

Rita (rita.andzanegmail.com), 30.10.2009. 21:04:23 (ip:68.32.179.144)

Komentāra reitings: 2.828

:) :) :) Paldies par komplimentu :) :) :)

lacrime loisa, 02.01.2010. 18:27:41

Komentāra reitings: 0

Oooo šis ir labs. Man patīk konkrēti teikums- gars nevainībā ietinās. Liek aizdomāties.

uz ziņu sarakstu