Svētā Franciska ziediņi

7. aprīlī plkst. 16.00 Jāņa Akuratera muzejā, Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a ciklā "Laimai Akuraterei – 100" notiks literāri muzikāla pēcpusdiena Svētā Franciska Ziediņi.

Programmā: kapucīņu tēvu stāstījums un pārdomas par Svēto Asīzes Francisku, Rīgas Katoļu ģimnāzijas audzēkņu muzikāli priekšnesumi un Laimas Akurateres dzejas, skolas gadu sacerējumu un viņas tulkoto "Leģendu par Asīzes Francisku" lasījumi.
Režisore – Antonija Apele.

"Kaut arī mazākais brālis runātu eņģeļu mēlēs, kaut viņam būtu pazīstami zvaigžņu ceļi un stādu varas, un visas zemes bagātības, un putnu, zivju, zvēru, cilvēku, koku un akmeņu, un sakņu, un ūdeņu slepenie spēki, uzraksti, ka augstākā laime tur nav rodama!" – tā pēc kādas leģendas Asīzes Francisks ir pamācījis savu līdzgaitnieku brāli Leonu. Leģendu tulkojusi dzejniece Laima Akuratere, kurai šogad ir 100. jubilejas gads.

Sv. Asīzes Francisks (ap 1181 – 1226) bijis mūks un dzejnieks. Viņš piedzima Itālijas pilsētā Asīzē bagāta audumu tirgotāja septiņu bērnu ģimenē. Par godu mātes dzimtenei Francijai dēls tiek nosaukts par Francisku. Jaunībā Francisks daudz ceļo, jautri pavada laiku draugu pulkā un sapņo kļūt par bruņinieku. Viņš zina arī trubadūru dziesmas franču valodā un labprāt tās dzied. Taču Franciska dzīve izmainās, kad mazajā, pussagruvušajā Sv. Damiāna baznīciņā lūgšanas laikā viņš izdzird Kristus balsi sakām: "Atjauno Manu namu, kas sabrūk!" Francisks nolemj sekot aicinājumam un sāk vākt līdzekļus, lai atjaunotu brūkošo baznīcu. Viņš atsakās no bagātības, lai visu turpmāko dzīvi veltītu Dieva vārda slavēšanai un sludināšanai, Dieva mīlestības izziņai un līdzcilvēku mīlestībai. Sv. Francisks ar saviem sekotājiem izveido franciskāņu ordeni.

Laima Akuratere, dzejnieka Jāņa Akuratera meita, 20. gs. 30. gados studējusi Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē Romāņu filoloģijas nodaļā. Īpaši tuva viņai kļūst renesanses un viduslaiku itāliešu un franču literatūra. 30. gadu beigās ar dažādiem pseidonīmiem viņa sāk presē publicēt savus dzejoļus un 1937. gadā Laimas atdzejojumā iznāk Frančesko Petrarkas "Soneti Madonnai Laurai". Arī vēlāk viņa turpina atdzejot no itāliešu, franču, angļu, krievu valodas Danti, Šekspīru, Ronsāru, Bodlēru un daudzus citus. Pēc Otrā pasaules kara Laimas Akurateres atdzejojumi publicēti antoloģijā "Pasaules tautu lirika"(1959) un Šekspīra Kopoto rakstu 6. sējumā (1965). Taču rokrakstā paliek tas, ko padomju laikā nav iespējams publicēt – arī "Leģendas par Asīzes Francisku", ko Laima tulkojusi no itāliešu valodas.

Šis rokraksts iedvesmoja Jāņa Akuratera muzeju kopā ar tuvākajiem kaimiņiem – Rīgas Katoļu ģimnāziju – Lieldienu laika noskaņā veidot literāru pēcpusdienu "Svētā Franciska ziediņi". Pasākumā izskanēs kapucīņu tēvu stāstījums par Asīzes Franciska dzīvi un darbību, savukārt Rīgas Katoļu ģimnāzijas audzēkņi lasīs Laimas Akurateres tulkotās leģendas, viņas dzeju un skolas laika sacerējumu fragmentus.

"Jūti posta brīdī bargā: / Dieva roka tevi tur, / Dieva roka tevi sargā. // Līst tev sirdī spožums maigs, / Melnās brūces sadzīs liegi, / Visu apmirdz Dieva vaigs," – tā 1946. gadā rakstīja dzejniece Laima Akuratere dzejolī "Mirklis". Otrā pasaules kara un padomju okupācijas dēļ Laimas dzīve izvērtās citāda nekā bērnībā un jaunībā tika izsapņots un iecerēts. Taču pieņemt likteni viņai palīdz ticība Svētā Gara spēkam: "Cauri dzīves tumsai / Staro Dieva vaigs. / Visu – visu paciest varu, / Kas tik baigs." Jau savā skolas laikā sacerētā domrakstā "Māksla – dzīves svētdiena" viņa ir rakstījusi: "Man liekas, ka visi cilvēki ir stīgas lielā Dieva koklē, un viņu uzdevums ir skanēt un saskanēt."
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu