Sevras porcelāns izstādē Ārzemju Mākslas Muzejā
Baiba Uburģe, 24.04.2007., 15:21Izstāde iepazīstina ar pasaulslavenās franču porcelāna manufaktūras izstrādājumiem. Sevras porcelānu raksturo elegance un gleznieciskums, slavenu mākslinieku dizains un – pārsteidzoši – līdz pat mūsdienām izmantotais roku darbs.
Pils laukumā 3, Rīgā. Muzejs atvērts 11.00-17.00, izņemot pirmdienas. 26.aprīlis – 24.jūnijs
86 darbi, kas izgatavoti laikaposmā no 1761.-2006.gadam, aicina cauri gadu simtiem un stiliem iepazīt Sevras manufaktūru. Pirmo reizi Latvijā būs iespējams apskatīt 18. un 19 gadsimta porcelānu no Nacionālā Keramikas muzeja Sevrā (Francija), kā arī pašus jaunākos Sevras manufaktūras izstrādājumus. Ievērojamu izstādes daļu veido 20.gadsimta sākuma Sevras porcelāna kolekcija no Ārzemju mākslas muzeja, kā arī atsevišķi darbi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas.
Izstāde ir viens no festivāla Francijas Pavasaris projektiem.
Sevras porcelāna manufaktūru izveidoja 1740.gadā Vensānas pilī pie Parīzes. Ar marķīzes Pompadūras gādību uzņēmums iegūst īpašas karaļa Luija XV privilēģijas porcelāna ražošanai, bet pēc dažiem gadiem - karaliskās manufaktūras nosaukumu un kļūst par galveno porcelāna piegādātāju Versaļas pilij. 1756.gadā manufaktūra pārceļas uz Sevru, kur darbojas vēl šodien.
Sākumā fabrika strādāja ar pate tendr - t.i. mīksto porcelāna masu, kas apdedzinot ātri deformējās, tādēļ priekšmetu formām bija jābūt vienkāršām. Toties krāsas, ko lietoja mīkstajam porcelānam, pārsteidza ar savu spožumu, spilgtumu un dziļumu. Ap 18.gs. vidu izstrādājās Sevrai raksturīgās krāsas bleu de roi – karaliski zils, bleu celeste – tirkizzils, pomme verte – ābolzaļš, rose Pompadour- piesātināti sārts, kura izgatavošanai izmantoja zeltu. Izstrādājumus no cietā porcelāna porcelaine dure Sevrā sāk ražot 1770.gadā.
18. un 19.gadsimtā Sevrā ražotās servīzes greznoja valdnieku un augstmaņu galdus, porcelāna greznumlietiņas – dāmu buduāru, bet dekoratīvas vāzes, galdiņi un pulksteņi – piļu interjerus.
Īpaša vieta Sevras rūpnīcas produkcijā ir sīkplastikai un skulptūrai, kas izgatavota no neglazēta porcelāna – biskvīta, kuras pirmo reizi sāka ražot 1752.gadā. Tie iemantoja plašu popularitāti.
1800.gadā par manufaktūras direktoru ieceļ Aleksandru Broņjāru, ar daudzpusīgu talantu apveltīts speciālistu. Lai uzlabotu manufaktūras darbu, viņš atteicās no mīkstā porcelāna ražošanas. Modē nāca imitācija: atveidoja – audumus, zeltu, sudrabu, koku, lakas, gravīras. Pateicoties viņam, manufaktūra saglabāja augstu māksliniecisko līmeni un Sevrai raksturīgo glezniecisko stilu, laikā, kad citās manufaktūrās gatavoja dekoratīvus reljefus.
Pēc 1900.gada manufaktūra piedzīvoja jaunu uzplaukumu direktora Aleksandra Sandjē vadībā. Tika renovēti gan materiāli, izmantojot mālu un jaunas, daudz plastiskākas masas, gan formas. 1909.gadā manufaktūras jaunais direktors Emīls Buržuā atgriezās pie vecajām tradīcijām, papildus ieviešot 18.gs. modeļu atkārtotu tiražēšanu, īpaši attiecībā uz biskvīta statuetēm. Tādējādi bija iespējams iegādāties modeļus, kas vairāk nekā gadsimtu nebija pieejami.
Lai gan Pirmā pasaules kara gadi manufaktūrai bija smagi, tomēr jau 1925.gada Starptautiskajā Dekoratīvo mākslu izstādē manufaktūra gūst panākumus.
No 1929.gada Francijas valdība piedāvā manufaktūras izstrādājumus Francijas vēstniecību un ārvalstu valdību iepirkumam. Arī kara un agrīnajā pēckara periodā manufaktūrai neklājās viegli. Pārmaiņas atnes 1964.gads, kad kultūras ministrs Andrē Malro par manufaktūras direktoru iecēļ Seržu Gotjē, uzdodot veidot laikmetīgu dizainu. Darbā pieņem pazīstamus māksliniekus, dekoratorus, gravierus un zīmētājus un gleznotājus. Skulptors Etjēns Aždū rada neskaitāmas formas un dekorus. 1983.gadā manufaktūrā uzicina strādāt amerikāņu mākslinieku Adrianu Saksu un itāļu dizaineru Etore Sotsasu. Šobrīd Sevras manufaktūra par vadlīniju ir izvirzījusi konceptuālo mākslu.
Batteryqnk
Every word of this post conveys a deep understanding of the current situation in society :: ---- Like 6067Phoenixefp
The more information a person learns about the world, the more they realize how much is still unknownLorduet