Par 4. maiju, 18. novembri u.c. notikumiem...

Latvijā tiek atzīmētas divas dienas, kas pēc idejas atsauc atmiņā to, cik svarīga ir neatkarība, cik nozīmīga ir tās atgūšana u.c. patriotiskas izjūtas... Šīs dienas ir 4. maijs un 18. novembris.

1918. gada 18. novembrī bariņš gudru cilvēku ar Kārli Ulmani priekšgalā sanāca kopā toreizējā Rīgas Vācu teātrī, kur tad arī proklamēja Latvijas Republiku. Notikums, protams, svarīgs, jo tad pirmoreiz tika izveidota valsts, kuras nosaukums bija Latvija. To visu fotogrāfijā pamanījās iemūžināt fotogrāfs Vilis Rīdzinieks, kura radi par šo bildi saņem varenu autoratlīdzību...

Šai valstij bija lemts eksistēt 22 gadus, pēc kuriem dažādu politisku un militāru akciju rezultātā Latvija nonāca PSRS okupācijā.

Tā nu veselus 50 gadus cilvēki bija spiesti dzīvot valstī, kuru sauca Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (LPSR), ēst ar alumīnija karotēm, stāvēt gadiem garās rindās pēc Žiguļiem vai Moskvičiem, baudīt cenzētu kultūru un pierast pie dažādām dīvainībām, kuras mums – atmodas bērniem, nekad nebūs pilnībā izprotamas.

Tā gāja gadi. Sākumā stingrais režīms ar gadiem kļuva vaļīgāks, plānveida ekonomika lēnām, bet pamatīgi vilka lielo savienību tuvāk bankrotam.

Un pienāca 1990. gads. Atmodas kustība jau kādus gadus divus trīs pieņēmās spēkā. Notika dažādas akcijas un mītiņi. „Baltijas ceļš”, pret metro celtniecību, par tiesisku valsti u.c. Tas viss saliedēja tautu un tā LPSR Augstākajā Padomē (AP) ievēlēja pietiekoši daudz tādu deputātu, kas atbalstīja Latvijas Republikas atjaunošanu, lielākā daļa no tiem pārstāvēja organizāciju, kuru sauca Latvijas Tautas fronte.


1990. gada 4. maijā LPSR AP ar 138 balsīm „par” pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kas noteica to, ka Latvijai būs būt neatkarīgai parlamentārai republikai, kāda tā ir šodien.


Protams, ar deklarācijas pieņemšanu viss neatrisinājās, nāca barikādes un augusta pučs, bet deklarācija bija oficiāls sākums visām darbībām, kas tikai veiktas, lai Latvija būtu neatkarīga.

Tāpēc arī šodien ir valsts svētki, tāpat kā 18. novembrī, taču šodien nezin kāpēc tiek nostādīta kā mazāk svarīga par 18. novembri. Atļaušos uzskatīt, ka 4. maija ir pat svarīgāks.

Kādēļ? Tādēļ, ka 1918. gadā proklamētā valsts mūs šodien ietekmē visai maz, par to stāsta tikai vecvecāku atmiņas, vēstures grāmatas un dažas kino hronikas. Protams, lielai daļai tautas patīk dzīvot ar apziņu sirdī, ka viņa valsts tālajos divdesmitajos un trīsdesmitajos bija viena no bagātākajām Eiropā utt., bet jādomā ir reāli. Šodien ir tāpēc, ka cilvēkiem patīk vecas lietas un veci svētki... Kaut kāda atzīmēšana jau notiek, draugiem.lv logo ir varen patriotisks, uz tiltiem ir karogi, būs koncis, būs salūts. šodiena un mēs dzīvojam 4. maijā pasludinātajā republikā, tāpēc derētu šo dienu kaut kā atzīmēt. Bet tas notiek visai maz jo visiem svarīgāks liekas 18. novembris, Taču tajā pašā laikā skolās nenotiek gandrīz nekāda šīs dienas atzīmēšana, vēstures stundās par to stāsta maz, Valsts prezidente ir ASV un Ministru Prezidents uzreiz pēc Saeimas svinīgās sēdes brauks uz Maskavu skatīties hokeju...


Tā nav attieksme ar kādu vajadzētu atzīmēt dienu, kura mums nozīmē visai daudz, jo, ja tās nebūtu bijis, viss būtu krietni citādāks. Mēs varam čīkstēt par to, ka nav naudas, viss ir dārgs un deputāti ir stulbi, bet der atcerēties, ka mēs tikai paši veidojam savas valsts dzīvi...

Priecīgus! ;)

Reinis Mežulis (Rxx)