Mākslas festivāls „Cēsis 2008”

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, šogad no 18. jūlija līdz 16. augustam notiks Mākslas festivāls „Cēsis 2008”.

Festivāls turpinās piedāvāt augstvērtīgus profesionālās mākslas notikumus dažādās jomās - laikmetīgajā vizuālajā mākslā, akadēmiskajā mūzikā, kino, kā arī teātrī un operā. Šogad festivāla programmu papildinās arī horeogrāfijas sadaļa.

Visu festivāla laiku Cēsu Alus brūzī būs skatāma Laikmetīgās mākslas izstāde, par kuras vadmotīvu šogad izvēlēts skaistuma jēdziens. „Šī izstāde ir mēģinājums analizēt parādības, emocijas un tēlus, kas šodienas pasaulei asociējas ar apzīmējumu „skaistums“, tai skaitā 21. gadsimta skaistuma klišejas, transformācijas, ikonogrāfiju un vispārinātus mītus par skaisto. Tas ir arī sava veida mēģinājums analizēt mūsu laiku, kas formāli ir apsēsts ar skaistumu, vienlaikus aizvien vairāk banalizējot un degradējot šo jēdzienu,” stāsta izstādes kuratore Daiga Rudzāte. Pieteikto „skaistuma” tēmu risinās visdažādākie mākslas mediji - foto, video, glezniecība, objektu māksla, tādējādi cenšoties pēc iespējas pilnīgāk atspoguļot laikmetīgās mākslas izteiksmes veidu. Šogad tiks paplašināta ekspozīcijas vide, apgūstot un pielāgojot mākslas vajadzībām vēl jaunas vecā Alus brūža telpas. Latviešu laikmetīgo mākslu reprezentēs tādi autori kā Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns (objektu māksla), Andrejs Grants (foto), Dāvis Sīmanis jr. (video), Katrīna Neiburga (foto), Frančeska Kirke (glezniecība), Kristaps Ģelzis (lielformāta akvareļi), grupa „F5“ (objektu māksla). Būtiski, ka visi izstādes ietvaros apskatāmie mākslas darbi radīti īpaši šai skatei.

Festivālā vizuālās mākslas sadaļā tiks piedāvāti vēl divi nozīmīgi notikumi - plaša gleznotājas Džemmas Skulmes darbu izstāde „Tautumeita” Cēsu Izstāžu namā. Ekspozīciju veidos divas sadaļas - Skulmes gleznas, kuras izvēlētas ar mērķi visā pilnībā atspoguļot konkrēto viņas daiļradē ļoti nozīmīgo tēmu, un fotoekspozīcija, kuras centrālais tēls ir gleznotāja Džemma Skulme. (kuratores Daiga Rudzāte un Laima Slava) un festivāla patroneses LR Kultūras ministres Helēnas Demakovas priekšlasījums par laikmetīgās mākslas tendencēm.

Akadēmiskās mūzikas programma festivāla ietvaros paredzēta vēl plašāka kā iepriekšējā gadā. Koncertus sniegs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un VAK “Latvija”, Baltijas kamerorķestris Kremerata Baltica kopā ar Gidonu Krēmeru, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga stīgu kvartets, Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā un solisti Ints Dālderis, Latvijas Radio koris un grupa Cosmos, klavieru kvartets RIX, Sandis Šteinbergs , Reinis Birznieks, Ilze Kļava, Jānis Maļeckis.

„Šajā festivālā tiks izmēģinātas jaunas koncertēšanas vietas, kas uzstāda savus nosacījumus repertuāra izvēlē, un līdz ar to daži festivāla koncerti sola publikai jaunu, atraktīvu pieredzi. Festivāla atklāšanas koncerts notiks Cēsu sporta kompleksā - akadēmiskai mūzikai ļoti interesantā telpā. Simfoniskā orķestra skaņa, protams, ir ārkārtīgi bagāta, bet sporta zālē klasiski romantiskais repertuārs nebūtu īsti vietā, tādēļ piedāvāsim The Queen Symphony, ko komponējis Tolga Kašifs simfoniskajam orķestrim un korim pēc Fredija Merkūrija dziesmu (Bohemian Rhapsody, We Are the Champions, We Will Rock You, Bicycle Race un Save Me) motīviem. The Queen Symphony Andra Veismaņa vadībā izpildīs Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris kopā ar kori „Latvija”. Atklāšanas koncerta otrajā daļā skanēs Imanta Kalniņa 4. simfonija,” stāsta viens no festivāla akadēmiskās mūzikas sadaļas veidotājiem Arturs Maskats.

Otra netradicionāla koncertu norises vieta būs Cēsu Alus brūzis, kur kamerorķestra Sinfonietta Rīga stīgu kvartets un Normunds Šnē pie skaņu režisora pults ļaus mūsu skatītājiem vairāk iepazīt amerikāņu 20. un 21.gadsimta klasiķu - Džona Adamsa, Džordža Kramba un Stīva Reiha - darbus.

Festivāla programmā iekļauts arī Latvijas Radio kora un grupas Cosmos koncerts „Nakts lūgšana” Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Šo aizkustinošo koncertu, kas ieguva Lielās mūzikas balvu 2007 nominācijā „Gada koncerts”, Cēsīs varēs noklausīties tie, kuri netika uz vienīgo šīs programmas koncertu Rīgā. Kā allaž interesants solās būt Vidzemes kamerorķestra koncerts Andra Veismaņa vadībā un Kremerata Baltica un Gidona Krēmera koncerts. „Gidons Krēmers kā solists diezgan reti spēlē tik lielu īpatsvaru koncertu programmās, kā tas ieplānots Cēsu Mākslas festivālā, un tas ir ļoti pagodinoši! Viens no Krēmera mīļākajiem komponistiem visu mūžu ir bijis Šūberts un koncerta programmā iekļauta liela daļa tieši šī komponista darbu,” uzsver A.Maskats.

Teātra diena festivālā šogad būs 2. augustā, kad tiks piedāvātas divas izrādes - jaunā igauņu dramaturga Andrusa Kivirekha traģikomēdija „Igauņu bēres”, ko Valmieras drāmas teātrī iestudējusi igauņu radošā komanda, un Jaunā Rīgas teātra bērnu izrāde ar Ineses Zanderes dzeju „Iekšiņa un āriņa”. Tiks turpināta arī iesāktā tradīcija - izrādīt festivālā jaunākās latviešu filmas.

Mākslas festivāls otrajā savas pastāvēšanas gadā programmā piedāvā jaunu mākslas veidu - deju, ko šoreiz, aptverot plašo amplitūdu starp klasisko un moderno deju, pārstāvēs divas izrādes: romantisma laikmeta pērle - Ādolfa Adāna balets „Žizele” un mūsdienu dejas ekspertu, angļu grupas Rambert Dance dalībnieku iestudējums. Izrāde Cēsīs nebūs Rambert Dance trupas viesizrāde, bet gan vairāku šīs trupas dalībnieku priekšnesums, kuru veido viņu pašu radīti darbi. Izrādes kopējo horeogrāfiju veidojis kādreizējais rīdzinieks Kirils Burlovs, kurš ir ne vien šīs trupas dejotājs, bet nu jau arī pats veido horeogrāfijas šīs kompānijas izrādēm. Kopā ar viņu Cēsīs ieradīsies septiņi šīs trupas dejotāji no Kubas, Āfrikas, Latīņamerikas u.c. Latvijā tikpat kā nezināmā Rambert Dance Company trupa ir viens no modernās dejas flagmaņiem pasaulē. Trupā ir 22 dejotāji, kuri neapšaubāmi uzskatāmi par vieniem no visizsmalcinātākajiem un daudzpusīgākajiem māksliniekiem dejas pasaulē. Viena no centrālajām Rambert Dance trupas tradīcijām ir trīsdaļīgas izrādes. Arī Cēsīs šī tradīcija tiks ieturēta. Divas daļas dejotāji vedīs līdzi, tajās izmantota moderna mūzika, arī hiphopa un rokmūzikas elementi. Savukārt trešā daļa ar jaunā latviešu komponista Kristapa Pētersona mūziku būs pirmizrāde, kuras horeogrāfija veidota īpaši LNO baleta solistam Aleksejam Avečkinam.

2008.gada festivāla noslēgumā tiks piedāvāts LNO iestudējums - Džakomo Pučīni operas „Toska” brīvdabas izrāde ar starptautisku operzvaigžņu piedalīšanos. „Gribas, lai Toskas lomu izpildītu pasaules klases soliste, jo brīvdabas izrāde vienmēr ir vienreizējs notikums. Ilgu laiku svārstījāmies starp vairākām izpildītājām, līdz izvēlējāmies rumānieti Adinu Nitesku. Šī dziedātāja ir izcils liriski dramatisks soprāns, kura dzied Pučīni vadošās lomas pasaules labākajos operteātros. Jāpiebilst, ka nākamajā sezonā viņa Tosku dziedās Parīzes Bastīlijas operā kopā ar Aleksandru Antoņenko,” stāsta A.Maskats. Kavaradosi lomā būs Gustavo Porta no Itālijas, bet Skarpija būs izcilais LNO baritons Samsons Izjumovs. Jāpiebilst, ka speciāli uz Cēsīm brauks iestudējuma režisors Dmitrijs Bertmans, lai izrādi piemērotu brīvdabas apstākļiem.

„Mēs allaž priecājamies par pilsētas viesiem, tāpat kā par pilsētnieku iespēju baudīt mākslu tepat savās mājās. Un pateicoties Cēsu Pils ģildes ieguldījumam un mērķtiecīgajam darbam, esam ieguvuši jaunu, vērtīgu tradīciju, kas vēlreiz un pārliecinoši apliecina, ka Cēsis ir Vidzemes kultūras galvaspilsēta,” uzsver Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.

“Pateicoties Cēsu pašvaldības, Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, festivāla patrona - SEB bankas, festivāla galvenā atbalstītāja - SIA “Domenikss”, kā arī AS “Kolonna” un AS “Cēsu alus” atbalstam, festivāls šogad ir apjomīgāks gan laika ziņā, gan piedāvājuma ziņā,” norāda festivāla direktors Juris Žagars.

Festivāla patronese ir LR Kultūras ministre Helēna Demakova. Cēsu Mākslas festivālu rīko Cēsu Pils ģilde. Festivāla atbalstītāji ir Cēsu pilsētas dome, LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, SEB banka, SIA „Domenikss”, AS „Kolonna” un AS „Cēsu alus”.

Cēsu Mākslas festivāls pirmo reizi norisinājās 2007.gadā no 28. jūlija līdz 18. augustam. Festivāla notikumus kopumā apmeklēja vairāk nekā 16 000 interesentu. Cēsu Mākslas festivāls iecerēts kā ikgadējs starptautisks pasākums vasarā, kura gaitā visu mēnesi koncentrētā veidā var baudīt un novērtēt visdažādākās profesionālās mākslas izpausmes no akadēmiskās mūzikas un operas līdz mūsdienu vizuālās mākslas avangardam, tādējādi veicinot kultūras tūristu skaita pieaugumu un Cēsu vārda atpazīstamību. Viens no Cēsu Mākslas festivāla mērķiem ir vēlme radīt kultūrai labvēlīgu vidi ārpus Rīgas, tādējādi mēģinot lauzt objektīvi radušos stereotipu par galvaspilsētu kā vienīgo profesionālās mākslas centru.

Informācija: www.cesufestivals.lv

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu