Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieks 2008”
Līga Mūrniece, 10.01.2008., 14:16Latvijas Dabas muzejs tradicionāli par gada dzīvnieku izvirza tādu sugas pārstāvi, kas ir aizsargājamo sugu sarakstā, tādējādi veicinot sabiedrībā diskusijas par šo dzīvnieku, kā arī pievēršot uzmanību problēmām, kas saistītas ar to.
Pelēkais ronis ir īpaši aizsargāms dzīvnieks ne tikai Latvijā, bet gandrīz visās Eiropas valstīs, kur tas sastopams. Pārmērīgu medību un Baltijas jūras piesārņojuma dēļ 20. gs. vidū notika straujš šo dzīvnieku skaita samazinājums. Tā rezultātā Baltijas jūrā bija konstatēti tikai daži tūkstoši pelēko roņu. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, pateicoties medību aizliegumam, pelēko roņu skaits ir pieaudzis un pēdējos gados Baltijas jūrā ir uzskaitīti 15 000 pelēko roņu. Tomēr tos vēl arvien apdraud vides piesārņojums. Baltijas jūrā dzīvojošie pelēkie roņi kā apdraudēta suga ir ierakstīta Starptautiskajā Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā, Biotopu un sugu direktīvas 2. un 5. pielikumā, Bernes konvencijas 2. pielikumā un Bonnas konvencijas 3. pielikumā.
Roņu attiecības ar cilvēku ir ļoti pretrunīgas - pavasarī krastā atrasts ronēns spēj iežēlināt jebkuru no mums un mēs nedomājot steidzamies tam palīdzēt. Turpretī pieaugušie roņi bojā zvejas rīkus un tajos iekļuvušās zivis, turklāt ne reti arī paši iet bojā zvejas rīkos.
Visu sugu roņi ir īsteni jūras iemītnieki. Savas dzīves lielāko daļu roņi pavada ūdenī, kur tie barojas galvenokārt ar zivīm. Ārpus ūdens - krastā, uz akmeņiem vai ledus roņi parasti atpūšas, sildās, dzemdē un baro mazuļus. Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir sastopami divu sugu roņi. Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis, pogainais ronis ir vismazākais un mūsdienās Latvijas piekrastē sastopams ļoti reti. Savukārt trešā suga - plankumainais ronis pie mums konstatēts tikai dažas reizes un ir uzskatāms par maldu viesi.
Šodien - 10. janvārī Latvijas Dabas muzeja gada dzīvnieka nominācijas pasākumā tika aicinātas vairākas institūcijas, lai diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar pelēko roni.
Pasākumā piedalījās Latvijas Dabas muzeja zooloģe Digna Pilāte, kas informēja par problēmām, kas saistītas ar roņiem: roņu medības, Baltijas jūras piesārņojums, intensīva kuģniecība un klimata izmaiņas, kuru dēļ radusies situācija, ka jūrā ledus daudzums samazinās, līdz ar to roņi vairāk dodas krastā baroties un dzemdēt mazuļus.
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Maija Medne savukārt norādīja, ka cilvēki atrodot roņa mazuli un dodoties to „glābt” ne tikai apdraud paši sevi, bet arī pārkāpj likumu, jo Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka to, ka ir aizliegta darbība ar aizsargājamajiem dzīvniekiem, turot tos nebrīvē, kā arī transportējot. Savukārt, ja ronis ir ievainots vai savādāk nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, tad Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka to, ka nedrīkst šo roni atstāt bezpalīdzīgā situācijā. Līdz ar to, katrā gadījumā situācija ir jāizvērtē.
Valsts Vides dienesta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītājs Andris Širovs norādīja uz rīcības plānu, kā cilvēkam rīkoties krastmalā ieraugot roni, uzsverot, ka šajā gadījumā cilvēkam par redzēto būtu jāziņo Valsts Vides dienestam pa tālruņiem - VVD Dabas aizsardzības uzraudzības daļa, tālr.: 67084221, daļas vadītājs Andris Širovs, tālr.: 29297579
Latvijas zivju resursu aģentūras direktors Māris Vītiņš savukārt pastāstīja par zvejnieku un roņu savstarpējo līdzāspastāvēšanu.
Margarito
It’s so refreshing to read quality content!zerkalo gold casino
Loved every bit of this post, thank you!gold kazino sait