Dziedātāja Jadviga Rapē un poļu ērģelnieks Jaroslavs Malanovičs sniegs labdarības koncertu

2009.g. 17. aprīlī, plkst. 19.00 Rīgas Domā notiks labdarības koncerts poļu valodas un kultūras studiju atbalstam Latvijas Kultūras akadēmijā, kuru sniegs pasaulslavenā dziedātāja Jadviga Rapē (Jadwiga Rappé) un viens no labākajiem poļu ērģelniekiem Jaroslavs Malanovičs (Jarosław Malanowicz).

Mākslinieki savu pretimnākšanu izrāda atsakoties no honorāra, bet koncerta laikā savāktie ziedojumi tiks novirzīti LKA poļu valodas un kultūras centra aprīkojuma un mācību līdzekļu iegādei. Starpkultūru sakari Latvija- Polija ir vienīgā šāda veida studiju programma Latvijā. Studenti tiek uzņemti tikai ik pēc četriem gadiem un tieši šogad jauniem censoņiem tiks piedāvāta iespēja iestāties šajā studiju programmā. Koncerts atzīmēs esošā kursa studiju absolvēšanu. Šīs elitārās studiju programmas absolventi ir ļoti pieprasīti darba tirgū. No veiksmīgākajiem līdzšinējiem absolventiem var minēt: Noru Labanovsku - bijušo Latvijas Republikas konsuli Varšavā un Tallinā, poļu literatūras tulkotāju un dzejnieci Ingmāru Balodi vai televīzijas dīvu Janu Kalniņu. Liela absolventu daļa darbojas augstskolās, medijos, ministrijās, starptautiskajās organizācijās, diplomātijā, kā arī biznesā.

Koncertā Rīgas Domā dzirdēsim J.S.Baha, F.Lista un poļu komponistu: S. Moņuško, M. Sužiņska, A. Kurileviča, S. Morito mūziku. Biļetes uz šo koncertu netiek tirgotas, bet tā vietā organizatori aicina ziedot pie ieejas summas, kas ir pietuvinātas koncertbiļešu cenām (Rīgas Domā tās parasti sākas no 5Ls).

Jadviga Rapē ar šo koncertu turpina attīstīt iepriekš uzsākto Latvijas - Polijas kultūrdialogu. Atgādināsim, ka visā pasaulē pazīstamās mākslinieces saknes ir meklējamas Kurzemē un pati dziedātāja ir ieguldījusi ievērojamus privātos līdzekļus Vecpils baznīcas glābšanā, kuru 1700. gadā uzbūvējis viņas sencis Oto Ernsts fon Rape(Otto Ernst von Rappe).

Jadvigu Rapē (Jadwiga Rappé; mecosoprāns) paši poļi dēvē par vienu no visu laiku labākajām Polijas dziedātājām. Interesants ir fakts, ka māksliniece sākotnēji netika uzņemta Varšavas Mūzikas akadēmijā sakarā ar ko viņa vispirms ir absolvējusi Varšavas universitātes slāvu filoloģijas nodaļu, un tikai vēlāk — Vroclavas Mūzikas akadēmijas vokālo klasi. Ceļu uz pasaules karjeru viņai pavēra uzvara 1980. gadā Starptautiskajā J. S. Baha konkursā Leipcigā. Un gadu vēlāk viņa izpelnījās zelta medaļu Bordo rīkotajā Starptautiskajā vokālistu konkursā. Likteņa ironija un smagais darbs padarīja neatlaidīgo mākslinieci par profesori augstskolā, kurā jaunībā netika uzņemta.
Dziedātāja specializējas dažādu lielformas darbu (oratoriju un kantāšu) interpretācijā, viņas repertuārs aptver mūziku, sākot no baroka laika līdz pat mūsdienu lielajiem vokāli simfoniskajiem opusiem.
Jadvigas Rapē uzstājas kopā ar pasaulslaveniem diriģentiem tādiem kā: Nikolauss Harnonkūrs, Mareks Janovskis, Bernards Haitinks, Kolins Deiviss, Seidži Ozava, Helmuts Rilings, Rikardo Čeilijs, Šarls Dituā, Kšištofs Pendereckis, Lorins Māzels, Kents Nagano, Saimons Ratls. Viņa ir ieskandinājusi ar savu balsi visas pasaules prestižākās koncertzāles, ieskaitot Vīnes "Musikverein" un "Konzerthaus", Parīzes "La Salle Pleyel" un "Théâtre des Champs-Elysées", Leipcigas "Gewandhaus", Amsterdamas "Concertgebouw", Londonas "Royal Albert Hall" un "Quinn Elizabeth Hall", Ņujorkas "Carnegie Hall", Vašingtonas "Kennedy Center". Dziedātāja uzstājusies arī daudzos starptautiska mēroga festivālos: te jāmin gan Hendeļa mūzikas festivāls Karlsrūē, Zalcburgas festivāls, "MDR-Musiksommer", "Ludwigsburger Schlossfestspiele", Bruknera festivāls Lincā, "Maggio Musicale Fiorentino", "Proms in London", "Varšavas rudens", Pablo Kazalsa festivāls Puertoriko.
Viņas balss dzirdama Baha, Mocarta, Bēthovena, Mālera, Vāgnera, Šimanovska, Onegera un Penderecka lielformas darbu ierakstos, turklāt Rapē repertuārā ir daudzas skaistas lomas Hendeļa, Čaikovska, Gluka, Verdi, Pončieli, Štrausa operās. Īpašus panākumus guvusi viņas atveidotā Liktens dieve Erda Vāgnera operā "Reinas zelts", kas savulaik uzvesta Vācu operā Berlīnē, Londonas Koventgārdenā, Vīnes Valsts operā, Frankfurtes Operā, Ženēvas "Grand Théâtre".

Līdz šim Latvijā māksliniece ir uzstājusies ar citiem solistiem Kšištofa Penderecka lielskaņdarba "Credo" Latvijas pirmatskaņojumā komponista vadībā, un Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā Latvijas Republikas 90.dzimšanas dienā. Viņa arī ir muzicējusi sev tik tuvajā Kurzemē ar Liepājas simfonisko orķestri un to koncertu honorārus ir ziedojusi remontdarbiem Vecpils baznīcā. Šoreiz beidzot būs iespēja dzirdēt mākslinieces leģendāro balsi Rīgas Domā kopā ar vienu no iecienītākajiem poļu ērģelniekiem Jaroslavu Malanoviču. 

Jaroslavs Malanovičs (Jarosław Malanowicz) piedzima Varšavā, un ar šo pilsētu ir saistīta viņa muzikālā izglītība. 1976. gadā viņš ar izcilību pabeidza J. Elsnera Valsts Mūzikas vidusskolas ērģeļu klasi pie prof. Tadeuša Jažencka, bet piecus gadus vēlāk, arī ar izcilību - F. Šopēna Mūzikas Akadēmiju profesoru Joahima Grubiha un Juzefa Serafina klasē. Vēl būdams students kļuva par finālistu F. Lista Starptautiskajā Mūzikas Konkursā Budapeštā (1978), kā arī ieguva galveno balvu "Organo Verdalonga" Starptautiskajā konkursā Toledo (1980). Pēc studiju beigšanas viņš Romas Accademia di Santa Cecilia rīkotajā Starptautiskajā Ērģeļu Konkursā (1981) ieguva īpašo balvu, bet 1985. gadā kļuva par J.S. Baha Polijas Nacionālā Ērģeļu Konkursa 1. balvas laureātu Bidgoščā un Gdaņskā.
Viņš arīdzan piedalījās daudzās meistarklasēs, tajā skaitā pie Zsigmond Szathmary, Monserrat Torrent, Jean Langlais, Guy Bovet.
Mākslinieks aktīvi sniedz koncertus lielākajā daļā Eiropas valstu, kā arī Japānā. Bieži uzstājas kā kamermūziķis ar tādiem augstas klases izpildītājiem kā Jadviga Rapē, Joanna Kozlovska, Konstantijs Andžejs Kulka. Ar Joannu Kozlovsku, Jadvigu Rapē, Pjotru Kusēviču un Andžeju Hjolski ir ierakstīts disks ar Staņislava Moņuško garīgajām dziesmām, kas 2001. gadā tika nominēts Polijas ierakstu industrijas balvai "Fryderyk".
Jaroslavs Malanovičs kopš 1979. gada bieži sadarbojas ar Nacionālās Filharmonijas kolektīviem, orķestri Sinfonia Varsovia, Polijas Radio Nacionālo Simfonisko Orķestri u.c. 2000.-2001. gados Malanovičs bija Nacionālās Filharmonijas direkcijas padomnieks koncertzāles jauno ērģeļu būvniecībā.
Kopš 1980. gada viņš darbojas kā pedagogs, vadot ērģeļu klasi 1. Vispārizglītojošajā Mūzikas skolā Varšavā, bet kopš 1987. gada strādā F. Šopēna Mūzikas universitātē, pašlaik asociēta profesora statusā.
1991. gadā organizēja Starptautisko Ērģeļmūzikas festivālu Čehijas Republikas pilsētā Litomeržicē un joprojām pilda tur mākslinieciskā konsultanta funkcijas.
2006. gadā no toreizējā Polijas kultūras ministra rokām saņēma godalgu "Zasłużony dla kultury polskiej" ("Par ieguldījumu poļu kultūrā").

Koncerts Rīgas Domā tiek organizēts sadarbībā ar F.Šopēna Mūzikas Universitāti Varšavā. Idejas autors un koncerta organizators ir LKA poļu valodas un kultūras centra vadītājs Kšištofs Širšeņs (Krzysztof Szyrszeń), kas pirms dažiem gadiem bija tas, kurš aicināja dziedātāju pirmo reizi ierasties Latvijā, palīdzot atklāt dzimtas pēdas Kurzemē, un mudināja dziedātāju uzsākt Vecpils baznīcas glābšanu.

Koncerta ģenerālsponsors ir uzņēmums SIA "Bella Rīga". Atbalsta Hotel Elizabete Dzirnavu ielā 2. Informatīvais atbalsts: laikraksts Diena, Latvijas Radio un programma "Klasika", TvNet.lv, Draugiem.lv, Satori.lv, Interinfo Latvija.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

2 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

zoe (zoeratata.lv), 15.04.2009. 10:54:54 (ip:81.198.145.193)

Komentāra reitings: 0

Rīgas Domā biju uz galantes Stabat mater par 3Ls. Lai gan jā, 3 lati ir "pietuvinātāk" 5Ls, nekā 15...

uoe (uoeratata.lv), 15.04.2009. 17:54:08 (ip:80.90.2.252)

Komentāra reitings: 0

Biļetes ērģeļmūzikas koncertiem Rīgas Doma kasē maksā 5, 7, un 10 Ls. Davidova prasa līdz pat 20 Ls.
Bet uz šī koncerta afišas par ziedojuma summu skaidri rakstīts: studentiem un pensionāriem pēc iespējām :)

uz ziņu sarakstu