LNMM izglītības programmas Es un Māksla dalībnieku gada noslēguma zīmējumu izstāde

No 2008.gada 5. līdz 22.jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (II stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) notiks kārtējā LNMM izglītības programmas Es un Māksla gada noslēguma labāko darbu skate.

Desmit mēnešus - no 2007.gada septembra līdz 2008.gada jūlijam - divas reizes nedēļā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir satikšanās vieta tiem, kas vēlas tuvāk iepazīt mākslas radīšanas procesu: no teorijas līdz praksei, no latviešu profesionālās mākslas sākumiem līdz mūsdienu koncepcijām. Šādu iespēju piedāvā 2000.gadā aizsāktā muzeja izglītības programma Es un Māksla - zīmēšanas nodarbības bērniem un pieaugušajiem, kuras astoņu gadu laikā kļuvušas ļoti populāras un pieprasītas apmeklētāju vidū. Katru jaunu sezonu programma Es un Māksla piesaista arvien vairāk interesentu.

Šī gada novitāte ir tā, ka tagad zīmēšana notiek grupās: ceturtdienās pulcējas visi interesenti, bet sestdienās strādā atsevišķi jaunākā grupa (5 - 8 gadu vecuma bērni) un vecākā grupa (dalībnieki sākot no 9 gadu vecuma, ar priekšzināšanām). Vada nodarbības LNMM Komunikāciju nodaļas Izglītības programmu kuratores - Baiba Sprance, kura specializējas darbā ar vecāko grupu, un Marta Ķipsne, kurai uzticēti vismazākie zīmētāji.

„Attiecības ar mākslu mums katram ir izveidojušās citādi - atkarībā no personības, izglītības un dzīvesveida. Vienlaikus mēs esam gan mākslas patērētāji, gan radošas personības. Jūtot, ka kāds no šiem aspektiem dzīvē nav pietiekami noslogots, daudzi ir gatavi veltīt gan enerģiju, gan laiku, lai to labotu. Programmas Es un Māksla uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem attīstīt savas neizmantotās iespējas,” - saka ilggadējā programmas vadītāja Baiba Sprance.

Līdz ar mākslas darbu apskati muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un jaunākajās izstādēs pedagogu vadībā programmas dalībnieki praktisku nodarbību ceļā mēģina saprast, kas ir māksla, iepazīst darba uzbūves elementus, izteiksmes līdzekļu iespējas un paralēli paplašina savas zināšanas par mākslas vēsturi, personībām un virzieniem. Katra nodarbība ir veltīta kādai ar mākslu saistītai tēmai, tā sākas ar sarunām un turpinās ar zīmēšanas uzdevumu, kurā iegūtās atziņas var pārbaudīt praksē. Akcents nodarbībās tiek likts uz procesa iepazīšanu.

Marta Ķipsne atzīst: „Dažādos vecumos cilvēka apziņa darbojas citādi, tāpēc arī abu grupu specifika atšķiras. Bērnībā cilvēks pasauli uztver jūtīgi, intuitīvi un tieši. Viņa apziņa vēl nav piesārņota ar nevajadzīgu informāciju, bērns domā par būtiskām lietām un būtisku lietu kārtību. Arī viņa iztēle strādā brīvi un radoši, bērnam šķiet dabiski, ka zīmējot var runāt par visu. Viņš uztver un attēlo realitāti kā mākslinieks - atmetot visu lieko. Ja vien tēma rezonē bērna apziņā, viņš bez liekas šaubīšanās un paškritikas var attēlot, ko vien vēlas. Tieši pārliecība ir tā, kas bērnu zīmējumiem piešķir spēku un vērtību.”

Jaunākās grupas uzdevumi cenšas nostiprināt šo individuālo redzējumu un lietu uztveri. Piemēram, „Es un māksla'', „Es dzīvoju gleznā'', „Gleznas stāsts'', „Melnbaltie un krāsainie sapņi'', „Mākslinieka portrets'', „Acīmredzamais - neticamais'', „Ko nozīmē prieks''.

Baiba Sprance turpina: „Pieaugot cilvēks iemācās vērtēt sevi, sākot saprast, cik līdz pilnībai tālu. Skola ar tās racionālo un loģisko praksi padara vājākas saites ar jūtīgo vides uztveri, kāda ir bērnībā. Vairums pieaugušo par to jau ir aizmirsuši pavisam, pierodot rīkoties un uztvert realitāti pēc iemācītām un zināmām shēmām. Arī mākslā viņi lielākoties pazīst un komunicē tikai ar tās amatniecisko pusi. Bet mākslas īstā pievilcība slēpjas tieši iracionālajā aspektā. Bieži vien vecākās grupas uzdevumi, kas saistās ar iztēli, liekas tik nepārvarami grūti. Taču galu galā izrādās, ka mākslas valodas iepazīšana vai vienkārši atcerēšanās var kļūt visai interesanta.”

Pēc tradīcijas katras sezonas noslēgumā, arī šovasar, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls (Torņa ielā 1, Vecrīga) Radošajā darbnīcā II stāvā tiek rīkota audzēkņu labāko zīmējumu skate. Izstādē eksponēti eļļas pasteļu zīmējumi - veiksmīgākās darbu kopijas un labākās radošas kompozīcijas par tēmām, ar kurām strādājuši pazīstamie mākslinieki, kuru darbi bija skatāmi muzeja izstādēs un ekspozīcijās šīs sezonas laikā.

Šogad nodarbības notikušas gan atsevišķu autoru - Edgara Iltnera (tēma: mākslinieka būtība), Jāņa Mitrēvica (tēma: pārsteigums), Birutas Baumanes (tēmas: portrets, telpas palielināšana), Genādija Suhanova (tēma: procesa turpinājums) daiļradei veltītajās skatēs, gan tādās lielajās izstādēs kā jauno Latvijas gleznotāju izstāde Candy Bomber / Našķu bumba (tēma: laikmeta izjūta, aktīvās un smalkās realitātes vibrācijas), Vācijas ekspresionistu darbu izstāde Ekspresionisma grafika. Dortmundes muzeja Am Ostwall kolekcija (Vācijas kultūras mēneša O!Vācija ietvaros), Padomjzemes mitoloģija. Sociālistiskais reālisms (tēma: nezūdošā vērtība no šodienas viedokļa).

Kā vienmēr, tie ir mācību, nevis speciāli šai izstādei veidoti darbi. „Kvalitātes kritērijs ir nevis perfekts formas attēlojums, bet gan darbam veltītā uzmanība un enerģija. Tieši interese un godīgums šo mākslas draugu, tāpat kā viņu profesionālo kolēģu, darbiem piešķir īpašu šarmu un vērtību. Ar laiku kļūst skaidrs, ka attiecības ar mākslu katram var būt tuvas un draudzīgas,” - atlasot eksponātus izstādei, komentē programmas kuratores.

Cilvēki nāk UZ MUZEJU, skatās, klausās, turpat ekspozīcijā sēžot uz spilveniem zīmē - vienīgi tāpēc, lai sadraudzētos ar mākslu, tāpēc, ka tas bagātina un padara interesantāku viņu dzīvi.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu