Ērikas Sparānes gleznu izstāde galerijā „Laipa”, Valmierā
Valda Jurāne, galerijas “Laipa” izstāžu zāles vadītāja, 11.05.2007., 12:28Valmierā, galerijā „Laipa” no 11. līdz 31. maijam apskatāma mākslinieces Ērikas Sparānes darbu izstāde „Ziedlaiks”.
Jaunās gleznotājas darbos risinās spēle ar krāsu noskaņām un līnijām, un katru gleznu caurstrāvo dziļums un iekšējais spēks, ko pamato simboliskā ideja. Tieši simboli ir tie, kas mākslinieci interesē un liek domāt par daudzajiem slāņiem un ietverto enerģiju.
Mūsdienu glezniecībā Ēriku Sparāni saista gan netradicionālu materiālu un tehniku pielietošanas iespējas, gan tas, ka konceptuālo mākslinieku darbs bieži kļūst par domu procesu. Tas atbilst gleznotājas mērķim – nojaukt sienu starp domu un darbību, pilnīgi sapludinot ķermeni, jutekļus un prātu tā, lai darbotos vienā ritmā. Darbs kā rituāls, kā maģisks akts, reliģija, fetišs, apsēstība, nejaušība...
Ērikas gleznu zīmējumi līdzinās pirkstu nospiedumiem, kur punkts ir vismazākā izteiksmes vienība, no kuras atvasināti pārējie izteiksmes līdzekļi. Cieši cits citam blakus savirknēti, punkti veido līniju; tā arī cilvēki grupējoties veido kolektīvu. Grupējot līnijas gan brīvi, gan noteiktā secībā, veidojas laukums, ritms, raksts, sabiedrība.
Ērika Sparāne 2004. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju (maģistra grāds glezniecībā). Mācījusies konceptuālās mākslas darbnīcā pie Uno Daņiļevska un Ivara Heinrihsona. 2002. gadā jaunā māksliniece kļuva par laureāti starptautiskajā izstādē/konkursā „ART Sessio” Vitebskā, Baltkrievijā. 2004. gadā ieņēma 3. vietu Induļa Zariņa stipendijas konkursā. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Īrijā, Zviedrijā, Dānijā, Polijā, Anglijā, Vācijā.
Mūsdienu glezniecībā Ēriku Sparāni saista gan netradicionālu materiālu un tehniku pielietošanas iespējas, gan tas, ka konceptuālo mākslinieku darbs bieži kļūst par domu procesu. Tas atbilst gleznotājas mērķim – nojaukt sienu starp domu un darbību, pilnīgi sapludinot ķermeni, jutekļus un prātu tā, lai darbotos vienā ritmā. Darbs kā rituāls, kā maģisks akts, reliģija, fetišs, apsēstība, nejaušība...
Ērikas gleznu zīmējumi līdzinās pirkstu nospiedumiem, kur punkts ir vismazākā izteiksmes vienība, no kuras atvasināti pārējie izteiksmes līdzekļi. Cieši cits citam blakus savirknēti, punkti veido līniju; tā arī cilvēki grupējoties veido kolektīvu. Grupējot līnijas gan brīvi, gan noteiktā secībā, veidojas laukums, ritms, raksts, sabiedrība.
Ērika Sparāne 2004. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju (maģistra grāds glezniecībā). Mācījusies konceptuālās mākslas darbnīcā pie Uno Daņiļevska un Ivara Heinrihsona. 2002. gadā jaunā māksliniece kļuva par laureāti starptautiskajā izstādē/konkursā „ART Sessio” Vitebskā, Baltkrievijā. 2004. gadā ieņēma 3. vietu Induļa Zariņa stipendijas konkursā. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Īrijā, Zviedrijā, Dānijā, Polijā, Anglijā, Vācijā.
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
Hallo, ek wou jou prys ken.
NoahSax
Hai, saya ingin tahu harga Anda.TedSax
Orb11ta.comClaudeEruth