Dokumentālā filma par Elzu Radziņu "Stella Stellarum"

LKS, 30.01.2007., 11:40

Aktrise, kas dēvēta par skatuves un ekrāna Karalieni, taču viņa pati uzskatīja, ka pareizāk būtu viņu saukt par Dullo Elzu.

Aktrise, kurai veltīti dzejas krājumi, radīta filma, viņa gleznota un apdziedāta, viņa bija Zinātņu akadēmijas goda locekle un Kembridžas biogrāfiskais centrs Elzu Radziņu atzinis par gada Aktrisi. Elza Radziņa

Nedalītu un patiesu skatītāju mīlestību viņa iemantoja ar izcilajām skatuves lomām - Stella Kempbela Dž.Kiltija “Mīļajā melī” /1962/, Žorža Sanda J.Ivaškeviča “Vasara Noānā” /1969/, Muškātne F.Molnāra “Liliomā” /1971/, Fedra Ž.Rasīna traģēdijā /1975/, Elinora Dž.Goldmena “Lauvā ziemā” /1979/, Mēdeja Deāka Ā.Genca “Mūslaiku Medeja” /1989/ u.c.

Karaliskas - un ne tikai izcelsmes ziņā - bija arī Elzas Radziņas kinolomas - Ģertrūde Georgija Kozinceva filmā “Hamlets” /1964/, Asta madāma Leonīda Leimaņa „Purva bridējā” /1966/, Ģertrūde Aleksandra Leimaņa „Vella kalpu” diloģijā, Māte Gunāra Pieša „Pūt, vējiņi!” /1973/ u.c.
Un protams - neaizmirstamā Ances balāde, ko Elza Radziņa dziedāja Oļģerta Dunkera filmā „Klāvs - Mārtiņa dēls”/1970/.

10.februārī izcilajai aktrisei apritētu 90 gadi, ja vien 2005.gada 18.augustā viņa nebūtu aizsaukta tai Saulē.

Latvijas Kinematogrāfistu savienība projekta „Latviešu filmu programma kinoteātrī „Rīga”” ietvaros aktrises talanta cienītājiem piedāvā dokumentālo filmu par Elzu Radziņu „Stella Stellarum” (režisore Laima Žurgina, 1994, 35 mm, 40 min., filmu studija „Balti”), kā arī saistošus dokumentālos kinomateriālus, kuros atainoti nozīmīgi Elzas Radziņas dzīves gājuma notikumi.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas domes Kultūras pārvalde.