Daudz laimes dzimšanas dienā, Kultūra!

16. oktobrī Mākslas akadēmija, Mūzikas akadēmija un Kultūras akadēmija, mobilizējot studentus, absolventus un mācībspēkus, rīko plašu kultūras pasākumu programmu, lai demonstrētu savu nostāju jautājumā par kultūras augstskolu suverenitāti, kā arī iepazīstinātu plašāku publiku ar jauno mākslinieku ieguldījumu laikmetīgajā kultūrā.

Reaģējot uz aktuālo ideju par vienotas universitātes izveidi, kas apvienotu līdzšinējās valsts augstākās izglītības institūcijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas studenti ir nolēmuši vienoties kopīgā mākslas akcijā – Daudz laimes dzimšanas dienā, kultūra! Akcijas mērķis ir ar dažādiem interaktīviem mākslas projektiem vērst sabiedrības uzmanību uz mūsdienu kultūras procesiem Latvijā, tuvinot kultūru un sabiedrību, aktualizēt arī mākslas augstskolu suverenitātes problēmu.

Latvijai piedzīvojot ekonomisko krīzi, aktualizējusies dažādu reformu nepieciešamība, to starp arī augstākajā izglītībā. Lai strukturālās reformas nevainagotos tikai ar līdzekļu apcirpšanu, izveidota Valdības daba grupa, kuras sēdē LU rektors M. Auziņš prezentēja iespējamo augstākās izglītības modeli – vienotu daudzprofilu universitāti. Lai arī projekts ir tikai tapšanas stadijā, tomēr tas saskaras ar principālu pretestību visos līmeņos. Vieni no pirmajiem, kas noformulēja savu neapmierinātību bija Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas rektori, izplatot atklāto vēstuli. Saviem rektoriem ir pievienojušies arī Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Kultūras akadēmijas studenti, kuri 16. oktobrī Rīgas centrā visas diennakts garumā rīko plašu akciju – Daudz laimes dzimšanas dienā, kultūra!

Akcijas laikā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja iepazīties ar laikmetīgajiem kultūras un mākslas procesiem, kas tiek radīti šodienas augstskolās, kuras Latviju pavadījušas kopš tās dibināšanas. 1919. gadā dibinātās Mākslas un Mūzikas akadēmijas jau ātri pierādīja savu nozīmību, radot nacionālo mākslas skolu un klasiskās Latvijas kultūras vērtības. Autonomu skolu pastāvēšanu apzinājās arī Latvijas valstij nedraudzīgās varas, attīstot radošumu kā vienu no sabiedrības virzītājspēkiem. Vienlaikus abas augstskolas saglabāja savrupo nostāju, sargājot Latvijas unikālo kultūru no izšķīšanas Padomju Savienības telpā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu tika dibināta arī Kultūras akadēmija. Stabilizējoties politiskajiem procesiem valstī, izkristalizējās arī doma par radošajām industrijām, kas spējīgas piedāvāt kā iekšējam, tā ārējam tirgum produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ir grūti konkurēt ar Ķīnu, Vāciju vai ASV – pasaules ekonomikas lielvarām ar augstu resursu pieejamību. Tieši unikālajā pieredzē slēpjas valsts panākumu atslēga un iespēja izejai no ekonomiskās un morālās krīzes, kādā šodien esam iestiguši.

Mākslas augstskolu pievienošanu Latvijas Universitātei iespējams salīdzināt ar kājas amputāciju vieglatlētam, saglabājot dzīvības funkcijas, bet laupot iespēju attīstīties un pelnīt pašam. Lai nepieļautu vieglprātīgo apvienošanas projektu, studenti aicina interesentus piedalīties akcijā, apmeklēt izstādi, koncertus, modes skati un daudz dažādus pasākumus, lai vēlreiz paliecinātu, ka tieši neatkarīgas mākslas augstskolas un radošums ir unikāla Latvijas vērtība.

Oficiālā mājaslapa:
www.kulturbloks.lv,
www.lma.lv

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu