Darbu izstāde “Pieskāriens Brīvībai”

Brīvība. Katra paaudze šī vārda semantiku piepildījusi ar savu saturu. Kara un spaidu apstākļos ir citāda izpratne par brīvību, miera un labklājības apstākļos citāda.

Bet neviena paaudze, neviens cilvēks nav bijis vienaldzīgs izdzirdot vārdu „brīvība”.

Šodien, kad brīvība šķiet ieguvusi īpašu elastību un pieejamību, joprojām ir daudz izslāpušu dvēseļu, kuras ilgojas pēc patiesas brīvības. Varbūt arī tāpēc šis vārds izskan ar īpašu pievilcību. Bet vai vienmēr? Vai mēs esam gatavi saprast cilvēku, kurš izdarījis noziegumu pret sabiedrību un ilgojas pēc brīvības ieslodzījuma apstākļos, izciešot sodu par nodarījumu. Bet viņi ilgojas, iespējams vairāk, kā mēs, kuri nekad savā dzīvē šādu postu neesam piedzīvojuši. Tās ir ilgas ne tikai pēc fiziskās, bet arī pēc dvēseles un gara brīvības. Šādu brīvību nav iespējams iemantot izciešot sodu par nodarījumu, ir vajadzīgs kas vairāk. Ir vajadzīga līdzcilvēku sapratne un ieinteresētība šo cilvēku ilgās.

Jau četrus gadus Iļģuciema sieviešu cietumā kalpo māksliniece Marta Jurjāne, palīdzot sievietēm atraisīt dvēseles no nebrīves caur krāsu maģiju. Un viņai tas ir izdevies, stundām pavadot kopā ar sievietēm pie molberta, kuras savā dziļākajā būtībā nemēģina sasniegt mākslas virsotnes, bet, iespējams pat neapzināti, ilgojas ar savām domām un ar otu pieskarties tām vērtībām, kuras radījušas brīvībai aicinātas personības. Viņas mēģina atkārtot to brīvības uzplaiksnījumu, ko savās gleznās iemūžinājuši mākslas dižgari Klods Monē, Vincents Van Gogs, Pols Sezāns, Albrehts Dīrers un citi. Tas ir izaicinājums. Vēl vairāk, tā ir uzdrošināšanās, ne tikai atkārtot, bet arī parādīt šīs percepcijas sabiedrībai, neslēpjot savu personību. Tas nav tikai šo mākslas dižgaru pakaļdarinājums. Tā ir neatlaidīga cenšanās izdzīvot to pārdzīvojumu, ko izbaudījis pats mākslinieks.

Ir jāņem vērā, ka šajā atdarinājuma procesā ir iesaistījies konkrēts cilvēks nebrīves apstākļos, visa viņa personība, kura, jaucot paletē krāsu un triepienos to klājot uz kartona, atstājusi tajā savas dvēseles nospiedumu, savas ilgas pēc brīvības un laimīgas dzīves. Kas zina, varbūt, vērojot mākslas šedevru un to atkārtojot, ir izdevies pārdzīvot katarsi vai patiesu grēksūdzi, ko reizēm spēj izraisīt skaistuma un harmonijas pilnība. Vai arī ir piedzīvots jaunrades prieks, mēģinot radīt pašai savu mākslas darbu.

Tas ir īpašs ceļš uz patiesu brīvību ieslodzījumā - ar otu rokā strādājot pie molberta.

No 10. jūnija līdz 29. jūnijam galerijā BonhanS.S būs apskatāma Iļģuciema sieviešu cietuma KIAP Mirjama tēlotājmākslas studijas audzēkņu darbu izstāde, kurā tiks izstādītas 30 kopijas un oriģināldarbi.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu