Ārzemju mākslas muzejā tiks atklāta izstāde "Paradigmata graphices"

2007.gada 8.februārī 17.00 Ārzemju mākslas muzejā tiks atklāta izstāde "Paradigmata graphices": Francijas, Nīderlandes un Anglijas vecmeistaru darbi. To veidojuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbinieki.

Izstāde piedāvā reprezentatīvu ieskatu privātkolekcijā, kuras īpašnieks ir vēlējies palikt anonīms, un kura veidojusies Vācijā apmēram 25 gadu garumā, krājot izsolēs piedāvātos darbus no seniem ģimeņu īpašumiem.

Izstādē Ārzemju mākslas muzejā redzamas 150 gravīras – 16. – 19. gs. Francijas, Nīderlandes (vēsturiski Holandes un Flandrijas) un Anglijas grafiķu darbi, kas veido vairākas tematiskas kopas: ainava un veduta; sižetiskas kompozīcijas par mitoloģijas un vēstures tēmām, ikdienas dzīves žanra ainas; ornaments un lietišķi dekoratīvās mākslas paraugi; portrets; darbi ar reliģisku tematiku pēc Vecās un Jaunās Derības motīviem. Vienlaikus atsevišķas grafikas lapas pārstāv arī slavenus gravīru ciklus jeb sērijas, ko savulaik izdeva Nīderlandē, Francijā, Anglijā.

Gravīras iepazīstina ar mākslas darbiem, kas savulaik atradušies ievērojamās privātkolekcijās, piemēram, sera Roberta Volpola (Robert Walpole) kolekcijā Houtonā (Cabinet at Houghton) un darbs, kas savulaik piederējis marķīzes de Pompadūras brāļa, mecenāta un mākslas kolekcionāra marķīza de Mariņjī (Abel-François Poisson de Vandières, marquis de Marigny, 1727 – 1781) gravīru kolekcijai.

Izstādē aplūkojami daudzu ievērojamu meistaru darbi.

Nīderlandes 16. -17.gs. grafiku pārstāv Lukasa van Leidena (Lucas van Leyden, 1494 – 1533) darbi, Hendrika Golcija (Hendrick Goltzius, 1558 – 1617) vara gravīras (Vulkāns Vulcan ) , u.c. autoru darbi. Ekspozīcijā redzams arī Pītera Paula Rubensa (Peter Paul Rubens, 1577 – 1640) oriģināloforts Veca sieviete ar sveci un zēns (Alte Frau mit Kerze).

Senāko Francijas gravīru reprezentē vairāki darbi, ko 16.gs. pirmajā pusē radījuši Fontenblo (Fontainebleau) skolas grafiķi, kā Leo Davē (Léon Davent, darbojies 1540 – 1556) un Žaks Andruē Disersī (Jacques Androuet Du Cerceau, ap 1510 – 1589). Izcilu 18.gs. portretu virkni gravējuši Luijs Deplass (Louis Desplaces, 1682 – 1739), Pjērs Drevē (Pierre Drevet, 1663 – 1738), Antuāns Maso (Antoine Masson, 1636 – 1700), Žerārs Ēdelinks (Gėrard Edelinck, 1640 – 1707).

No Anglijas grafiķu snieguma eksponēti mecotintas tehnikā darinātie lielizmēra portreti, piemēram, karaļa Džordža III (George III.) portrets (nezināms gravieris) u.c. darbi. Vairākas izcilas grafikas mecotintas tehnikā radījis Ričards Īrloms (Richard Earlom, ap 1742/43 – 1822), kas tā reproducējis Kloda Želē Lorēna zīmējumus.

Graviera darba meistarību apliecina gan miniatūrformāta lapas dažu kvadrātcentimetru lielumā, gan monumentāli lielformāti darbi. Pārsteidzoša ir flāmu graviera Pītera de Jodes Vecākā (Pieter de Jode der Ältere, 1570 – 1634) meistarība un neatlaidība. Viņš 1615. gadā reproducējis vara gravīras tehnikā franču gleznotāja Žana Kuzēna (Jean Cousin der Jüngere, ap 1522 – ap 1594) gleznu Pastarā tiesa (Der Juengste Gericht) dabiskā lielumā – no 9 atsevišķām lapām radot iespaidīgu 145 x 123 cm lielu darbu.

Seno laiku iespiedprodukcija: ilustrētas grāmatas, atsevišķas gravīras un to sērijas, parasti tapušas vairāku mākslinieku kopēja darba rezultātā. Gleznotājs radīja attēlu (gleznu, fresku), zīmētājs šo attēlu transponēja uz papīra un radīja paraugzīmējumu, vara gravieris pārnesa zīmējumu uz iespiedmēdija - vara plāksnes jeb plates, un pagatavoja no tās uz papīra iespiestu novilkumu. Specializācija varēja būt arī vēl šaurāka: viens gravieris zīmējumu uz plates atveidoja oforta tehnikā. Cits pastiprināja efektus ar grebli un pievienoja līnijas. Gadījās, ka viens gravieris virtuozi veica visus darbus. Tā, kā to darījuši izcilākie Renesanses meistari Dīrers un Rembrants, kas paši pēc saviem priekšstatiem radīja mūsdienās sevišķi augstu vērtēto oriģinālgrafiku.

Gravieri bija sabiedrībā cienījami pilsoņi un pat ieņēma pilsētas goda amatus. Slavenākie gravieri senās hronikās un naratīvos avotos tiek minēti līdzās gleznotājiem un tēlniekiem. Daudzas pazīstamas vara gravētāju ģimenes pastāvēja vairākās paaudzēs. Tāpat kā gleznotāji, arī slaveni melnās mākslas jeb gravēšanas meistari veidoja savas darbnīcas un izglītoja skolniekus, bieži - citu meistaru dēlus, kuri tad nereti apprecēja savu meistaru meitas. Tā veidojās vara gravētaju dinastijas.

Grafiskās mākslas darbi radīja plašu rezonansi sabiedrībā, piemēram, Parīzē un Londonā 18.gs. mākslas žurnālos tika ievietotas kritikas par publiski izstādītām grafikas lapām.

Ar fotoreproducēšanas tehnikas izplatīšanos šī mākslas nozare zaudēja savu nozīmi, slavenie vārdi pamazām izzuda no atmiņas. Senās grafikas lapas uzkrājās mākslas muzeju grafikas kabinetos.

Gravīras sevišķi iecienītas kolekcionāru un mākslas pazinēju vidū.

Ārzemju mākslas muzejs atrodas Rīgā, Pils laukumā 3
Muzejs atvērts katru dienu no 11.00 – 17.00, izņemot pirmdienas.
Izstāde aplūkojama no 9.februāra līdz 4.martam.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu